Sadaļas Sadaļas

Kāpēc nenozīmīgos ceļu satiksmes negadījumos vadītāji sauc policiju, nevis aizpilda saskaņoto paziņojumu?

Liela daļa autovadītāju, iekļūstot nelielā ceļu satiksmes negadījumā, nespēj savā starpā vienoties, tāpēc izvēlas saukt policiju. Likumsargi atzīst, ka tas ir apgrūtinoši, jo viņiem nākas darboties kā kurjeriem, kuri piegādā saskaņotā paziņojuma veidlapas. Savukārt ceļu satiksmes eksperti norāda, ka šoferi nereti sauc policiju, jo neuzticas apdrošinātāju kompānijām.

Kāpēc nenozīmīgos ceļu satiksmes negadījumos vadītāji sauc policiju, nevis aizpilda saskaņoto paziņojumu?Viktors Demidovs

Gandrīz piektā daļa autovadītāju, iekļūstot nelielā ceļu satiksmes negadījumā, izvēlas saukt policiju, nevis vienojas, aizpildot saskaņoto paziņojumu. Tādējādi likumsargi spiesti strādāt kā kurjeri, kas piegādā šīs veidlapas. Tas noskaidrots Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktā aptaujā. Par piemēru tam ir autovadītāja Jāņa Kropa pieredze. Viņš stāsta, ka ar avārijas izraisītāju mēģināja norunāt, ka abi aizpilda saskaņoto paziņojumu. Tas neizdevās, tāpēc nolēma saukt policiju, kuru darbdienas pēcpusdienā Rīgas centrā nācās gaidīt gandrīz četras stundas.

“Tā nevienošanās nebija tādā ziņā, ka viņš negribētu sastādīt saskaņoto [paziņojumu], bet viņš tā kā mēģināja pamatot, ka viņa apdrošinātājam ir vajadzīgs protokols, bet pēc tām četrām, piecām stundām, kad mēs beidzot sagaidījām policiju, tad izrādījās, ka viņi laikam bija mēģinājuši kaut kādā veidā tam policistam izstāstīt, ka tā kā viņi nav vainīgi, ka viņi tomēr bijuši cietušie, nevis izraisītāji, laikam tādā ziņā viņi mēģināja vienkārši nosmērēties nost no tās atbildības,” stāsta Jānis Krops.

Valsts policijas satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis apstiprina, ka situācijas, kad ceļu satiksmes negadījumā autovadītāji nespēj vienoties, policijai ir apgrūtinošas: “Joprojām ikdienā ir ļoti daudz izsaukumu, it sevišķi tas ir lielākajās pilsētās, kas bieži pat traucē pildīt ikdienas pienākumus policijas darbiniekiem.”

Saskaņoto paziņojumu var aizpildīt, ja negadījumā ir iesaistīti divi transportlīdzekļi, nav cietušo, nav nodarīts zaudējums trešajai personai un ja transportlīdzeklim nav radušies bojājumi, kuru rezultātā nevar turpināt ceļu.

Valsts tiesu ekspertīžu biroja pārstāvis Jānis Dundurs skaidro, ka gadījumos, kad autovadītāji vienojas aizpildīt saskaņoto paziņojumu, daudzas veidlapas ailītes paliek tukšas. Tādos gadījumos apdrošināšanas kompānija abiem šoferiem piešķir dalīto atbildību. Tas nozīmē, ka incidentā abas iesaistītās puses ir vienlīdz vainīgas. Neapmierinātie vadītāji sāk mazāk uzticēties apdrošināšanas kompānijām, un nākamajā reizē, iekļūstot nenozīmīgā ceļu satiksmes negadījumā, drošības labad nolemj saukt policiju.

“Un viņi tajā brīdī sajūtas drošāk, ka atbraukusi policijas ekipāža un ka tagad nu būs kaut kas savādāk, bet principā jau viņiem pašiem tas paziņojums ir jāaizpilda,” uzsver Dundurs.

Saskaņotais paziņojums kā dokuments ir ieviests kopš 2004. gada. Taču aptaujas rezultāti parāda, ka daudzi autovadītāji neprot to korekti aizpildīt. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja vadītājs Jānis Abāšins uzskata, ka tas ir saistīts ar vairākiem iemesliem.

“Tas ir saistīts gan ar steigu, gan varbūt ar cilvēku neiedziļināšanos detaļās, gan varbūt ar to, ka parasti tādās situācijās saskaņotais paziņojums jau ir jāaizpilda tad, kad ir notikusi avārija. Protams, tā ir diezgan nervoza situācija,” norāda Abāšins.

Autovadītājs Jānis Krops spriež: “Man šķiet, ka bieži vien cilvēki vienkārši cer tajās emocijās policistu kaut kādā veidā pārliecināt, ka patiesībā ir bijis kaut kā citādi. Man liekas, ka tas ir muļķīgākais, jo policisti ir atēdušies tos muļķīgos stāstus, ka “es braucu, es neko neredzēju un pēkšņi man uz galvas uzkrita cita mašīna”.”

Krops arī piebilst, ka cilvēkiem saskaņotajā paziņojumā ir bail ierakstīt kaut ko nepareizi. Aptaujā noskaidrots, ka viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir negadījuma shēma, kas autovadītājiem ir jāuzzīmē. Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks skaidro, ka shēmā jāattēlo tikai pats svarīgākais.

“Ja tas ir krustojums, tad attiecīgi ar zīmēm, kam tur ir galvenais ceļš bijis vai ne. Visbiežākais tur laikam kaut kāds stāvlaukums, kur notiek šādi mazi negadījumi. Attiecīgi arī vienkārši jāuzzīmē šī shēma un mašīnas pozicionējums tajā,” stāsta Jānis Vanks.

Saskaņoto paziņojumu jau pāris gadus var aizpildīt arī mobilajā lietotnē. Abāšins norāda, ka, to izmantojot, iesniegtā informācija pie apdrošinātāja nonāk uzreiz. Taču jāņem vērā, ka to var lietot tikai tad, ja abiem autovadītājiem lietotne ir lejupielādēta. Ja vienam no šoferiem tās nav, tad saskaņotais paziņojums ir jāraksta drukātajā versijā, ko lieto vēl aizvien ievērojami lielākā daļa. Taču mobilās lietotnes lietotāju skaits kļūst arvien lielāks. Abāšins atzīmē: “Tendence ir pozitīva, un pamazām tā situācija uzlabojas, un ceļu policijai vairs nav tik daudz jāstrādā kā ekspeditoriem, kas izvadā saskaņotos paziņojumus.”

Atzinīgus vārdus mobilajai lietotnei pauž arī policija un satiksmes eksperti, norādot, ka vajadzības gadījumā tā allaž ir pa rokai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Motori
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt