“Bauhaus” bija revolucionāra arhitektūras kustība, kas vēlējās apvienot skaistumu ar funkcionalitāti. Daudziem Latvijā šis nosaukums nav pazīstams, tādēļ pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš pauž – lai Latvijā projektu īstenotu, to vajag vērst uz visu sabiedrību.
“Tiem, kas šajā dizainā ir iesaistīti, ļoti nozīmīgi jādomā, vai šis būs kārtējais neliels nišas uzsaukums, kas, es domāju, tāds arī būs. Izņemot, ja mēs spersim nopietnus soļus, lai elitārisma auru no vāciski skanoša termina mazliet kliedētu,” skaidro Celmiņš.
Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna norāda, ka klasiskais projekts “Bauhaus” būvniecībā pārsvarā izmantoja betonu un metālu. Viņaprāt, tagad Latvijā būtu svarīgi izmantot videi ekoloģiskus materiālus, piemēram, koku:
“Tas Latvijai, manuprāt, būtu ļoti interesants projekts. Uzbūvēt vienu ēku, kas būtu “Bauhaus” stilā, bet veidot no koka.
Un demonstrēt – gan no vizuālā, gan no funkcionālā viedokļa tas ir iespējams.”
RTU prorektors uzskata, ka inovatīvajā darbībā būtu kopā ar pašvaldībām jāattīsta studentu prasmes, lai idejas tiktu realizētas. Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) norāda, ka vēsturiskais “Bauhaus” bija iniciatīva, kas izauga no pilsoniskās sabiedrības. Melbārde pauž, ka Eiropas Komisijas lielākais risks ir spēt jauno “Bauhaus” padarīt par patiesi pilsonisku iniciatīvu: “Un ļaut cilvēkiem noticēt, ka tas nav Eiropas Komisijas kaut kāds jauns birokrātisks instruments, ar kura palīdzību īstenot renovācijas viļņa programmu. Tas viss “Bauhaus” ir tikai tāda butaforija un dekorācija.”
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena “Bauhaus” projektu uzskata par cerību un aicina visus tajā piedalīties. Fon der Leiena norāda, ka izvirzītie mērķi palīdzēs risināt klimata problēmas.
“Eiropa raugās nākotnē ar cerību un apņēmību. Jaunais Eiropas “Bauhaus” projekts precīzi atbilst šim redzējumam.
Tas rāda, kā mēs gribam dzīvot pēc Covid-19 pandēmijas, neapdraudot mūsu planētu un aizsargājot vidi.
Tas vērsts uz to, lai varētu atļauties labu dzīvi, un uz paaudžu apvienošanu. Projekts ļaus apvienot ilgtspēju un stilu. Šis projekts ir par mums visiem,” skaidro fon der Leiena.
Eiropas Komisijas prezidentes padomniece Ruta Raihštaina atzīmē – ja Eiropas zaļais kurss paliks tikai tehnoloģisks, tad tajā būs grūti iesaistīt visu sabiedrību. Viņa norāda, ka jaunais “Bauhaus” projekts pašlaik ir izstrādes posmā. Tāpēc sabiedrība tiek aicināta iesaistīties un izteikt ieteikumus, kam vajadzētu pievērst uzmanību.
Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš norāda, ka problēmu var atrisināt pievēršoties mājokļu uzlabošanai. Vairums no cilvēkiem dzīvo daudzdzīvokļu rajonos, no kuriem siltinātas ir tikai niecīga daļa. Celmiņš spriež, ka sabiedrību uzrunāt izdotos kultūras iestādēm, kas, kā raksturo pilsētplānotājs, ir kā atslēga uz cilvēku sirdi: “Kultūras institūcijas ir tas instruments, kas šo ļoti augsto izaicinājumu aiznes līdz ikdienas iedzīvotājam. Ka viņš redz, ka tā nav kārtējā lieta, kas nāk no augšas uz leju.
Vai tas ir diktāts no kaut kāda politiskā centra, bet tā ir ļoti praktiska ideja “Bauhaus” garā, ko mēs gribētu realizēt.”
Melbārde norāda, ka projekts varētu mainīt sabiedrībā esošo uzticēšanās trūkumu. Piebilstot, ka tagad rodas arvien lielāka pārliecība, ka ir potenciāls iekustināt sabiedrību.
