Latvijā trešdien, 4. maijā, tiek atzīmēta valsts neatkarības atjaunošanas 32. gadadiena, visā valstī plānoti dažādi svinīgi pasākumi.
Autora ziņas
Valstī ar vērienu svin 32. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienu. Latvijas Radio galvaspilsētā uzrunātie cilvēki atzīmē pacilātā un pozitīvā noskaņojumā. Patriotismu veicina arī ģeopolitiskā situācija. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja un bīskapi ekumēniskajā dievkalpojumā norāda, ka Ukrainas kara dēļ svētkus svinam citādā noskaņojumā, uzsverot, ka sabiedrībai jābūt pateicīgai, ka dzīvojam mierīgā valstī.
Pārdod vairāk biļešu, nekā patiesībā ir vietu – tāda situācija radusies aviokompānijas „airBaltic” reisā no Malagas uz Rīgu, kurā daži pasažieri bija spiesti aizkavēties Spānijā. Viņu vidū ir arī nepilngadīgas skolnieces un kāds tēvs, kuru nošķīra no zīdaiņa un sievas. Uzņēmumā skaidroja, ka vairāk biļešu pārdod, balstoties uz vēsturisko pieredzi, ka daži pasažieri uz lidojumu mēdz neierasties.
No šodienas līdz oktobrim Ādažu novadā vairāki piejūras stāvlaukumi ir par maksu. Kā skaidroja vietvarā, tos lielākoties izmanto novada viesi, kas lieto pašvaldības infrastruktūru. Turklāt stāvlaukumi atrodas dabas parka „Piejūra” teritorijā, kas pakļauts apkārtējas vides ietekmei.
Zivju nārsta laikā – aptuveni no aprīļa līdz jūnija vidum – būtu labi ūdeņus likt mierā, netraucējot tām nārstot, aicina zinātniskā institūta "Bior" pētnieks Kaspars Abersons.
Demonstrējot daļu no 40 darbības gadu laikā izveidotiem vides objektiem, to miniatūrām versijām, attēliem un metiem, tēlnieks Ģirts Burvis savā jaunākajā izstādē "Gaismēnas" pievēršas aktuālajiem jautājumiem par Latvijas identitātes meklējumiem un šī gadsimta jauniem izaicinājumiem, ar ko saskaras mākslinieki. Rīgas Latviešu biedrības namā apskatāmi tērauda un stikla darbi no medaļas izmēra līdz pat dažus metrus augstai patriotiskai laivai.
Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs pirmajā darbības gadā ir saņēmis 600 iedzīvotāju problēmjautājumus, no kuriem vairumu izdevies atrisināt. Apkaimju aliansē iestādes darbu vērtē pozitīvi, uzslavējot komunikāciju ar iedzīvotājiem, vienlaikus norādot – lai risinātu daudzus jautājumus, trūkst finansējuma. Domes opozīcijā uzskata, ka centram ir jāpaplašina savas kompetences, kam gan nepiekrīt Rīgas mērs.
Vairākus kilometrus garais veloceļš, kas paredz savienot galvaspilsētas centru ar Ziepniekkalnu, jau kopš pagājušā gada ir atstāts bez uzraudzības. To bija plānots pabeigt līdz pavasarim, taču nelabvēlīgo laikastākļu dēļ darbus nevarot atsākt. Teritorijā mēnešiem ilgi valda nekārtība, bet par projektu atbildīgie to nav zinājuši. Latvijas Radio uzrunātie cilvēki un arī apkaimju biedrībās izsakās negatīvi, norādot, ka galvaspilsēta ir izšķērdējusi naudu. Vietvara gan mierina, ka darbus drīzumā atsāks.
Par spīti cenu kāpumam un būvmateriālu trūkumam Rīgas pils konventa daļas vērienīgā rekonstrukcija rit pēc plāna. Atbildīgie gan neizslēdz, ka 20 miljonus vērtais projekts var kļūt dārgāks. Lai gan projekts izklausās pārliecinošs, Latvijas Radio pieaicinātais būveksperts uz vairākām iecerēm raugās kritiski. Savukārt pils ir pilna ar vēstures liecībām, un viena to tām ir kāda aptuveni gadsimtu sena patriotiska vēstule nākotnei.
Rīgas dome ceļu uzturēšanai šogad atvēlējusi par septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados. Taču ceļiem būtu jāvelta vēl pusotru reizi vairāk, informēja atbildīgās Rīgas domes komitejas vadītājs, pagaidām gan neatklājot, kuras ielas pašvaldība šogad grasās labot. Tikmēr vietvaras opozicionārs norādīja, ka šāda atbilde liecina par koalīcijas nepaveikto darbu.
Šogad reģistrēto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits ir sarucis par septiņiem tūkstošiem, kopumā fiksējot vairāk nekā 47 tūkstošus reižu. Taču negadījumu skaits uz ceļiem ir nemainīgi augsts, pēdējo divu gadu attiecīgajā periodā konstatējot ap pieciem tūkstošiem negadījumu. Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis skaidro, ka šogad paralēli satiksmes uzraudzībai likumsargi arī pārbaudīja, vai sabiedrība ievēro Covid-19 ierobežojumus. Iespējams, tāpēc reģistrēts mazāk pārkāpumu. Jančevskis norāda, ka svētku laikā policija patrulē vairāk.
Latvijas baznīcu bīskapi, sveicot tautu Lieldienās un vēlot Latvijas sabiedrībai būt saliedētai, savās uzrunās akcentēja Ukrainas kara šausmas un aicināja uz mieru.
Mirkļa tvērējs un dzīves baudītājs. Tā sevi raksturo mākslinieks Aivis Pīzelis, kura Latvijas laukiem veltītā izstāde "Savvaļa" ir apskatāma Rīgas kultūras un atpūtas centrā "Imanta". Latvijas gleznotājiem neraksturīgi spilgtās un sulīgās akrila un eļļas krāsās attēlotās dabas ainavas viņš pārsvarā veltījis jūrai un dzimtajai pusei Latgalei. Pretendents uz šī gada Jāzepa Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā atzīmē, ka glezniecība ir viņa dzīves dzinulis.
Rīgā top augsta līmeņa dzīvojamo ēku komplekss studentiem. 12 miljonus eiro vērto projektu realizē Lietuvas fonds, kurā norāda, ka jau rudenī jauniešiem būs iespēja dzīvot moderni aprīkotos un drošos dzīvokļos. Projektu atzinīgi vērtē Latvijas Studentu apvienībā, norādot, ka augstskolu dienesta viesnīcās vietu skaits ir ļoti ierobežots, savukārt īrēt simtiem eiro vērtos dzīvokļus daudziem ir pārāk dārgi. Projekta realizētāji cenas par telpām pagaidām gan neatklāj. Un tas jauniešiem rada nemieru.
Pievēršoties eksistenciāliem jautājumiem, dabas un laika cikliem, dzejniece Rūta Mežavilka ("Par!/Progresīvie") izdevusi dzejoļu krājumu "Tālāk". Tas ir publicēts 12 gadus pēc pēdējā izdevuma.
Pēc pāris gadu vilcināšanās beidzot sākts Dailes teātra priekšlaukuma remonts. Skvērā sola uzstādīt soliņus, ierīkot apgaismojumu un iestādīt kokus un krūmus. Vienlaikus 20 kokus nolemts nozāģēt. Lai gan Ukrainas kara dēļ var būt apdraudēta metāla piegāde, par projektu atbildīgie sadārdzinājumu neparedz un darbus plāno pabeigt līdz gada beigām. Pilsētplānotājs gan norāda, ka trīs miljonus vērtajā projektā trūkst ambīciju.
Videi draudzīgāki trolejbusi, kas darbināmi ar ūdeņradi, Rīgā kursē jau divus gadus. Lai gan iepriekšējās domes iesākto projektu galvaspilsētas vicemērs kritizē un trolejbusus bieži nākas remontēt, viņš projektā saredz arī ieguvumus. Savukārt elektrotehnikas profesors jēgu no šiem transportlīdzekļiem nesaskata, norādot, ka lietderīgāk būtu ieguldīt ar ūdeņradi darbināmos autobusos, kurus gan pašvaldība pērn nolēmusi neiepirkt.
Rīgā varētu izveidot iestādi, kas pašvaldībā sekos civilās aizsardzības jautājumiem.
Vairākas dienas Latvijā valdošais aukstums dārza augiem nav tik bīstams, jo tie vēl nebija paspējuši pamosties, skaidroja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālists Māris Narvils, iesakot pagaidām vēl nesteigties ar stādīšanu.
No šodienas stājas spēkā izmaiņas braukšanas eksāmenā, un turpmāk ierastie manevri figūru laukumā būs jāveic reālā satiksmē. Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) skaidro, ka iegūtā pieredze patiesos apstākļos ir vērtīgāka nekā smeltās zināšanas figūru laukumā.
Latvijas skolās veiksmīgi aizvadīta pirmā nedēļa, kopš uzņemti vairāk nekā 1300 Ukrainas kara bēgļi. Latvijas Radio uzrunātajās skolās uzsvēra, ka valstij jādomā par latviešu valodas apmācību un vasaras nometnēm, lai bērni varētu integrēties ātrāk. Vairāk nekā 300 bēgļu sākuši apmeklēt bērnudārzus, kur norāda – ukraiņu bērniem svarīgi viest cerību.
Lai paaugstinātu drošību Rīgas centrā, vietējā biedrība aicina vairākās ielās ieviest zonu, kurā atļautais ātrums būs 30 kilometri stundā. Satiksmes eksperts ideju atbalsta, taču vienlaikus norāda, ka tā ir egocentriska, jo runa ir tikai par vienu pilsētas daļu. Viņaprāt, Rīgai ir jāizstrādā vienota stratēģija. Lai gan vietvaras dome organizācijas iniciatīvu vēl izskata, Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks no "Jaunās Vienotības" ierosinājumu atbalsta.
Lai Rīgā uzlabotu gaisa kvalitāti, vietvara aicina zemes un namu saimniekus savlaicīgi savākt smiltis no savu īpašumu piegulošajām ietvēm. Savākt pretslīdes materiālus un tīrīt ietves ir tāds pats pasākums, kā sniega tīrīšana ziemā, atgādina domē, piebilstot, ka zemes īpašnieks smiltis var atkārtoti izmantot nākamajā sezonā vai arī izbērt tās sadzīves atkritumu konteineros.
Latvijā piektdien, 25. martā, piemin vienu no drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē – 1949. gada komunistiskā genocīda upurus. Masveida deportācijas laikā padomju vara no Latvijas teritorijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem daļa gāja bojā jau ceļā.
Rīgā politiski represēto biedrība saņēmusi vairāk nekā 1300 eiro rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem. Organizācijā par to ir neizpratnē, apgalvojot, ka vairāk nekā pusgada laikā telpas ir izmantojuši tikai retu reizi. Lai problēmu sakārtotu, viņi vairākkārt vērsušies Rīgas domē, taču to atrisināt tā arī nav izdevies. Savukārt vietvaras vadība problēmu nesaredz, norādot, ka dara visu iespējamo, lai represētajiem palīdzētu.
Rīgā pagājušajā gadā par 40% sarucis makšķerēšanas pārkāpumu skaits, kopumā reģistrējot 220 nelikumīgu darbību, lai gan kopējais reidu skaits, salīdzinot ar 2020. gadu, pērn pieaudzis par vairākiem simtiem. Tā informē Rīgas pašvaldības policijā, atzīmējot, ka makšķernieki kļūst apzinīgāki un izglītotāki.
Pirmdien, 21. martā, durvis Kaļķu ielā 1 vēra Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, pārceļot visus iepriekš Kongresu namā pieejamos pakalpojumus uz kādreizējo Rīgas Tehniskās universitātes ēku, informēja galvaspilsētas domē.
Krievijas karaspēka Ukrainas karā izmantoto Z simbolu Latvijā nepieciešams aizliegt, uzskata aizsardzības ministrs Artis Pabriks („Attīstībai/Par!”). Viņš šo simbolu salīdzina ar totalitārisma simboliem, kas Latvijā ir aizliegti.
Ar dziesmām, dančiem un dažādām atrakcijām Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sestdien ieskandināja Lielo dienu, kas iezīmē to, ka diena kļūst garāka par nakti.
Par spīti ievērojamam būvniecības cenu pieaugumam vieni no Latvijas lielākajiem infrastruktūras projektiem turpina attīstīties. Piemēram "Latvijas dzelzceļa" ievērojamais pieturvietu platformu modernizācijas projekts Ukrainas kara dēļ nav apdraudēts. Arī vairākkārt atliktā Liepājas cietuma projekta pasūtītāji šajā krīzes laikā uz darba realizāciju raugās cerīgi. Turpretim teju sešus miljardus vērtais "Rail Baltica" dzelzceļa projekts varētu sadārdzināties, vēstīja Latvijas Radio.
Ukrainas kara dēļ ir apdraudēti valsts un pašvaldību šī gada infrastruktūras projekti. Daudzus būvmateriālus uzņēmumi iepirka no Krievijas un Baltkrievijas, taču tagad resursus nākas meklēt citviet. Tas var ietekmēt gan plānotās izmaksas, gan arī realizācijas termiņus. Lai problēmu atrisinātu, vietvaras runās ar valdību.
Rīgas dome un Iekšlietu ministrija, kas patlaban strādā plecu pie pleca Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centrā Rīgā, pašlaik ar pirkstu rāda viena uz otru, sakot, kāpēc centrs nestrādā arī brīvdienās. Tas būtu noderīgi, jo, iespējams, tieši brīvo dienu dēļ nākamajā darba dienā pie Kongresu namā veidojas ļoti gara rinda.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
