Autors atzīst, ka šī ir, iespējams, viņa personiskākā grāmata, kas tapusi ilgu garīgo meklējumu un atradumu ceļā. Viņš "sācis ar pašu universālāko praksi pasaulē – lūgšanu – un pēc kāda laika pievērsies meditācijai, viņš pamazām apguvis un iepazinis arī citas garīgās prakses", kas nu jau ir neatņemama viņa dzīves daļa. Pieķēris sevi pie domas, ka nebūtu slikti, ja būtu kāda grāmata, kurā būtu sniegts pārskats par galvenajām garīgajām praksēm,
Rubenis nolēmis sekot kādas rakstnieces padomam: ja tev trūkst kādas grāmatas, uzraksti to!
Grāmatā aplūkotas septiņas garīgo prakšu grupas: klusuma prakses, radošā procesa prakses, aktīvisma prakses, kustību jeb fiziskās prakses, psihofizioloģiskās prakses, attiecību prakses un rituāli cikliskās prakses.
"Visu prakšu mērķis ir apziņas paplašināšana – spēja uztvert arvien plašāku realitātes lauku. Tas nozīmē, ka neiestrēgstam neapmierinošos dzīves modeļos, bet gan mainām veidu, kādā uztveram un apzināmies realitāti. Autors ne vien sniedz padomus, kā atrast praksi, kas piemērota konkrētajam cilvēkam, bet arī dalās savā un sev tuvu cilvēku pieredzē ar dažādiem prakšu veidiem," pavēstīja izdevēji. Grāmatā aplūkoti daudzi garīgajā ceļā nozīmīgi jautājumi: vai ir vajadzīgs garīgais skolotājs? Kā tādu atrast un izvērtēt, un kāda ir garīgā pavadoņa atbildība? Kādas ir garīgā jeb mistiskā ceļa stadijas? Kā pārvarēt garīgās krīzes? Vai prakses var īstenot arī nepareizi?