Sadaļas Sadaļas

Levits prezidenta amatā jau pusi termiņa – viņa panākumi un trūkumi

Ceturtdien, 8. jūlijā, aprit divi gadi, kopš amatā stājies Valsts prezidents Egils Levits. Savas darbības atskaitē par aizvadīto gadu viņš īpaši izcēlis veikumu likumu izstrādes procesā. Dažādu jomu pārstāvji viņa darbu vērtē pozitīvi, taču sagaida vairāk aktivitātes plašai sabiedrībai aktuālu problēmu apzināšanā.

ĪSUMĀ:

  • Aprit divi gadi, kopš amatā stājās Levits.
  • Valsts prezidenta kanceleja publicē kopsavilkumu par veikumu pērn.
  • Pašvaldības no Levita gaida lielāku interesi par vietvaru darbu.
  • Augstskolas rektors Levita iesaisti procesos vērtē pozitīvi.
  • Bet norāda uz virziena trūkumu ārpolitikā.
  • Reitingi ir visai zemi.
  • Vairāk vai mazāk ar viņa darbu apmierināti ir deputāti.
  • Feldmans cer uz lielāku atbalstu mazajiem uzņēmējiem.
  • Urbanovičs atzīst, ka Levits paveicis daudz.
  • Viņš aicina Levitu vairāk pievērsties sociālajām aktualitātēm.
  • Ielu aptauja: Levita veikumu pārsvarā vērtē negatīvi.

Levits prezidenta amatā jau pusi no termiņaJānis Kincis

Stājoties Valsts prezidenta amatā, Levits kā galvenos savā darbā norādīja trīs virzienu: solidaritāte, piederība un moderna, ilgtspējīga valsts.

Pēc diviem gadiem, Levitam esot amatā, Valsts prezidenta kanceleja izplatījusi kopsavilkumu par prezidenta veikumu pērn. Norādīti tādi pamatvirzieni kā demokrātijas kvalitāte, tiesiskums un valsts pārvaldes kvalitāte, informācijas telpas un mediju politika, drošības politika, augstākā izglītība un zinātne, inovācijas un digitalizācija. Uzsvērta arī prezidenta iesaiste likumdošanas procesā.

Savā uzrunā Saeimas pavasara sesijas noslēgumā Levits īpaši pievērsās pārvaldībai novados pēc administratīvi teritoriālās reformas un paša izlolotajam Latviešu vēsturisko zemju likumam.

"Tagad ir jāsper nākamais solis: Saeimai ir jāpieņem jaunais Pašvaldību likums, kurā kā ļoti nopietnu komponenti es uzskatu ietverto regulējumu par vietējo kopienu, iedzīvotāju vēlētajām padomēm. Bez demokrātiskas līdzdalības sajūtas un bez iespējas ietekmēt savu tuvāko apkaimi līdzdalība vēlēšanās būs zema, ko mēs redzējām pašvaldību vēlēšanās. Tāpēc es vēlos vēlreiz pievērst Saeimas uzmanību tam, ka jau desmit gadus ir iestrēdzis likums par vietējo pašvaldību referendumiem," viņš teica.

Par šiem jautājumiem jau neilgi pēc stāšanās Valsts prezidenta amatā Levits diskutēja ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Šobrīd tās vadītājs Gints Kaminskis vēlreiz sagaida Valsts prezidenta plašāku interesi par vietvaru darbu, ņemot vērā apvienoto novadu izaicinājumus pēc administratīvi teritoriālās reformas un sabiedrības zemo aktivitāti vēlēšanās.

"Jaunajām pašvaldībām būs daudz vajadzību, lai nostabilizētos, lai tās nezaudētu demokrātijā, lai iedzīvotāju aktivitāte atkal pieaugtu arī vēlēšanās. Ņemot vērā iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldībām, arī te prezidents var palīdzēt veicināt dialogu arī ar valdību un partijām, kam ir kritiski zems uzticēšanās līmenis. Valsts no tā tikai iegūtu," uzskata Kaminskis.

Vērtē Levita paveikto

Prezidenta iesaisti dažādos procesos pozitīvi vērtēja Vidzemes Augstskolas rektors asociētais profesors Gatis Krūmiņš. Viņš arī atgādināja par risku, ka Levits, būdams pieredzējis jurists ar daudzu gadu darba pieredzi aiz valsts robežām, ne visiem valsts iedzīvotājiem ir saprotams.

Taču kā cienījamu Krūmiņš nosauca Levita iestāšanos par izmaiņām augstskolu pārvaldībā, skatu uz novadu reformu no kultūrvēsturiskā aspekta un iedzīvotāju iesaistes iespējām. Vienlaikus, pēc Krūmiņa domām, prezidenta darbībā pietrūcis konkrēta virziena ārpolitikā.

Krūmiņš skaidroja: "Daļa sabiedrības domāja, ka Levits būs Vairas Vīķes-Freibergas tradīciju turpinātājs, aktīvi iesaistoties dažādos procesos. Arī es sagaidīju, ka [līdz ar Levita stāšanos amatā] atgūsim starptautisko jaudu Latvijas starptautiskajā pozicionējumā, kā tas bija Vīķes-Freibergas laikā. Tas ir tas lauciņš, kur, manuprāt, pat Covid-19 laikā tās Latvijas iespējas nav līdz galam izmantotas. Tā varētu būt daļa no Latvijas lielās stratēģijas saprast, kur prezidenta padziļināta iesaiste. Piemēram, kad Latvijai bija interese iestāties Eiropas Savienībā un NATO, tad mūsu prezidente ļoti aktīvi strādāja, lai tas notiktu."

Reitingi ir zemi

Pats Levits ir izteicies, ka saviem reitingiem līdzi neseko, taču socioloģisko aptauju atklātā aina nav viņam labvēlīga.

Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra "Latvijas fakti" ik mēnesi noskaidro iedzīvotāju viedokli arī par Valsts prezidenta darbību. Pirmo reizi kopš valsts neatkarības atjaunošanas Levita reitings jau kopš gada sākuma vērtēts ar mīnusa zīmi.

Līdzīgas tendences gan pērn, gan gada sākumā apliecina arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauju dati.

"Latvijas faktu" vadītājs Aigars Freimanis tam nosauca vairākus iemeslus. Pirmkārt, sabiedrības apnikumu pret politiķiem, īpaši Covid-19 krīzes dēļ, otrkārt, Valsts prezidenta nevēlēšanās aktīvāk iesaistīties plašākai sabiedrībai aktuālām problēmām šīs krīzes laikā.

"Mums katrs prezidents izvēlas savu modeli, ja tā var izteikties, un pieeju. Levita kungs nepārprotami ir šīs valdības aizstāvis. Tā, visticamāk, ir pandēmija, kas liek viņam būt solidāram, un viņš uzskata, ka tādējādi palīdz valdībai un Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība") kā premjeram. Līdz ar to viņu reitingi mainās vienādi, arī Kariņa reitings ir negatīvs. Līdz ar to var redzēt, ka viņu novērtējums ir savstarpējā korelācijā."

Deputāti visai apmierināti

Lielāku vai mazāku apmierinātību ar Levita darbu pauž valdošajā koalīcijā, kuras vienprātīga atbalsta nodrošinājumu Levits pirms diviem gadiem prasīja savai kandidēšanai uz Valsts prezidenta amatu.

Saeimā ir pamanīta viņa iesaiste likumdošanas procesā ar likumprojektiem un atsevišķiem priekšlikumiem. Deputāts Krišjānis Feldmans no Jaunās konservatīvās partijas runā par Levita atbalstu tiesiskuma veicināšanas pasākumiem, piemēram, atbalstu Ekonomisko lietu tiesas izveidei. Feldmans gan sagaidītu vēl kādas prezidenta aktivitātes konkrētu nozaru labā.

"No savas puses kā ekonomists varu teikt, ka labprāt būtu sagaidījis lielāku atbalstu kaut vai žestu līmenī mazajiem uzņēmējiem pandēmijas laikā. Kā piemēru varētu minēt viesmīlības nozarē strādājošos uzņēmējus. Piemēram, Francijas prezidents ļoti aktīvi iesaistījās un apmeklēja mazos uzņēmējus dienā, kad atjaunoja āra terašu darbību," viņš norādīja.

Pret Levita apstiprināšanu pirms diviem gadiem balsoja "Saskaņas" frakcija, tolaik pamatojot, ka Levits kā ārzemēs ilgstoši dzīvojis cilvēks nepārzinot Latvijas ļaužu problēmas. Šobrīd "Saskaņas" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norāda – Levits paveicis labas lietas, taču vajadzētu vairāk pievērsties sociālajai problemātikai.

"Ja es atļautos būt tik nekaunīgs un dot mūsu prezidentam padomu, tad es viņam piedāvātu šķirot lietas, kurās būt neatlaidīgam, un tādu lietu ir vairāk nekā tikai valoda vai vēsture. Ir daudzas šī brīža ekonomiskās, sociālās aktualitātes, pie kurām ļoti daudzi gaidītu prezidenta plecu. Sociālās nevienlīdzības jautājums ir smags un ķēpīgs, tam nepietiek tikai ar kādu virsrakstu vai domrakstu. Kaut vai par to, kāpēc turīgajiem būtu izdevīgi, ka līdzās nav nabagu," sacīja Urbanovičs.

Jau no paša sākuma īpaši uzsvērta bijusi Levita interese par mediju attīstību un sabiedrības iespējām saņemt kvalitatīvu informāciju. Viņš runājis gan par sabiedrisko mediju pārvaldības jautājumiem, gan valsts atbalstu privātajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Šobrīd Valsts prezidenta uzdevums ir atrast trešo kandidātu darbam Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Saeimas balsojums par šīs padomes apstiprināšanu gaidāms par visiem trīs kandidātiem kopā.

Ielu aptauja: Levita veikumu pārsvarā vērtē negatīvi

Ielu aptauja: Levita veikumu pārsvarā vērtē negatīviViktors Demidovs

Latvijas Radio uzrunātie cilvēki Rīgā Levita padarīto darbu prezidenta amatā lielākoties vērtē negatīvi.

„Tukša vieta. Ko viņš labu ir izdarījis? Sievai iemācījis latviešu valodu kaut cik – nu, vienīgais. Viņam gribējās siltu vietiņu un viss. To viņš dabūja,” sacīja Vija.

„Ziniet man šķiet, ka viņš ir par vāju. Daudzi mani paziņas runā, ka viņš ir kaut kāds neaktīvs, vai. Viss ir tā klusi, klusi,” sacīja Vladimirs.

„Oi, nezinu. Vispār ir ārprāts ar to Covid-19. Līdz ar to es domāju – diezgan sarežģīti pateikt,” sacīja Irīna.

„Viņš ir uzņēmis savu virzienu. Tajā viņš darbojas labi. Mēs nevaram gaidīt, ka visi prezidenti būs pilnīgi vienādi un starptautiski darbosies tikpat vērienīgi kā Vaira Vīķe-Freiberga,” sacīja Mudrīte.

„Prezidentu vērtēju ne negatīvi, ne arī pozitīvi. Uzskatu, ka no viņa bija jānāk lielākai iniciatīvai. Vairāk vajadzēja piedalīties Saeimas sēdēs un izteikt priekšlikumus. Bet diemžēl nav pietiekami daudz padarītu darbu, jo īpaši, kas attiecas uz pensionāriem,” sacīja Nikolajs.

„Ja godīgi, es nesekoju līdzi. Tā kā nezinu īsti. Nav komentāru. Zinu, ka tāds mums ir prezidents. Drusku zinu par viņa izglītību un tā, bet, kā viņam veicas amatā šajos divos gados, nemācēšu pateikt,” sacīja Sintija.

KONTEKSTS:

Levits par Valsts prezidentu kļuva 2019. gada 8. jūlijā, šajā amatā nomainot Raimondu Vējoni, kurš prezidenta krēslā bija vienu termiņu – no 2015. līdz 2019. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt