ĪSUMĀ:
- Ilggadējie aitkopji piedzīvojuši daudzus vilku uzbrukumus.
- Viņi atzina, ka emocionāli tas ir smagi.
- Dažkārt aitas nav nokostas un agonijā mokās, tāpēc jāsauc mednieks.
- Zaudējumi lēšami tūkstošos.
- Vilku populācija Latvijā krasi augusi.
- Uzbrukumi nerims, ja lopkopji neieguldīs ganāmpulku sargāšanā.
- Par uzbrukumiem jāziņo, lai var koriģēt to nomedīšanas limitu.
- Aitkopji nav apmierināti, ka valsts nekompensē zaudējumus.
- Tomēr kompensācijas nav, jo vilki ir medījami dzīvnieki.
- Preventīvie pasākumi maksā dārgi; cer uz valsts atbalstu to ieviešanā.
Šogad bijuši jau 12 gadījumi, kad nogalināti vairāk nekā 30 mājlopi. No tiem ievērojamākā daļa ir aitas.
Aitkopji stāsta par vilku nodarījumiem
Aija Šneidere Limbažu novadā ar aitkopību nodarbojas jau 18 gadus. Latvijas Radio viņa pastāstīja, ka vilki viņas aitām ir daudzkārt uzbrukuši. Bijis arī gads, kad šie plēsēji vienā naktī nogalināja pat pusi no ganāmpulka.
Šneidere sacīja: "Iedomājieties to skatu no rīta, kad jūsu lolotais šķirnes aitu ganāmpulks... Aitas jau nav nokostas, tās agonijā mokās. Pirmkārt, tev ir jāsauc mednieks vai kāds miesnieks, kas palīdz atvieglot ciešanas tiem dzīvniekiem, kas ir pusdzīvi. Tad tu sauc vetārstu, lai palīdzētu tiem dzīvniekiem, kuriem vēl var palīdzēt."
Arī Armands Kozulis Madonas novadā ar aitkopību nodarbojas jau ilgus gadus. Latvijas Radio viņš norādīja, ka pēdējo desmit gadu laikā vilki ir saplosījuši ap simt viņa aitu. Jo īpaši daudz nogalinātas 2019. gadā.
"Tas gads bija ļoti saspringts. Gan finansiāli tie bija zaudējumi apmēram uz 10 tūkstošiem. Un arī tas, ka psiholoģiski tas ietraumē. Tā negatīvā pieredze, kas bija tajā gadā, tā arī šobrīd ir jūtama," viņš teica.
Vilku populācija krasi aug
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš apgalvoja, ka pēdējo divdesmit gadu laikā vilku populācija Latvijā divkāršojusies. Tam par iemeslu ir pieaugošais pārnadžu skaits, kas ir vilka barības avots.
Turklāt jau ilgus gadus vilku medības ir ierobežotas. Zoologs uzsvēra, ka uzbrukumu skaits mājlopiem nemazināsies, ja lopkopji neaizsargās savus lopus.
"Uzbrukumi nerimst un nerimsies tad, ja mājdzīvnieku īpašnieki neveiks investīcijas mājdzīvnieku aizsardzībā. Var uztaisīt elektrisko žogu, kā to dara Igaunijā. Var iegādāties apmācītus sargsuņus. Metodes ir dažādas, bet, cik zināms, tie aitas zaudējušie īpašnieki nav izmantojuši nevienu no šīm metodēm," viņš paskaidroja.
Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols norādīja, ka lopkopjiem par vilku uzbrukumiem noteikti ir jāziņo Valsts meža dienestam. Iegūtā informācija ļaušot sekot, kāda ir vilku uzbrukumu tendence.
Ja tā pieaug un ja to varēs sasaistīt ar vilku skaita palielinājumu, tad dienests varēs koriģēt vilku nomedīšanas limitu. Ozols atzina, ka lopkopji ne vienmēr ziņo, tāpēc patiesu vilku uzbrukumu tendenci dienests nevar noteikt. Savukārt aitkope Aija Šneidere skaidroja, ka lopkopji, redzot saplosītos mājlopus, ir emocionāli satriekti, tāpēc Valsts meža dienestā mēdz nevērsties.
"Nav ne spēka, ne varēšanas ziņot valsts iestādēm, no kurām parasti nāk arī pārmetums, jautājot, kāpēc jūs nenodrošināt dzīvniekiem labturību, kāpēc viņiem šādi ir jāmokās. Un zemnieki baidās," skaidroja Šneidere.
Aitkopji neapmierināti, jo valsts neatlīdzina
Turklāt par plēsēju nodarīto zaudējumu valsts nekādu kompensāciju neizmaksā. Uzrunātie aitkopji par to ir neapmierināti un uzskata, ka valstij atlīdzība par vilku uzbrukumiem tomēr jāpiešķir.
"Tas, ka mehānisms nav iedarbināts, ir ļoti apbēdinoši. Mēs, saimnieki, neesam vainīgi, ka meža dzīvnieki mielojas ar mūsu lopiem," sacīja Kozulis.
Savukārt ZM pārstāvis Ozols skaidroja, ka vilks ir medījamais dzīvnieks, tāpēc par to uzbrukumiem lopkopjiem nekāda atlīdzība nepienākas. Viņš atgādināja, ka cilvēki var pieteikties preventīvo pasākumu programmai. Ar tās palīdzību lopkopji varot labiekārtot savu teritoriju tā, lai ganāmie dzīvnieki būtu drošībā.
"Un īstenībā tas arī ir tas galvenais instruments paralēli medībām. Lai varētu nodrošināt dzīvnieku aizsardzību, ir preventīvie pasākumi. Dotajā gadījumā, ja mēs runājam par aitām, tie ir žogi," viņš paskaidroja.
Viens kucēns - ap 1000 eiro
Aitkope Šneidere problēmu ar vilku uzbrukumiem ir atrisinājusi, nopērkot vairākus sargsuņus. Kopš tā laika plēsēji viņas aitām vairs neesot uzbrukuši. Taču viņa atzina, ka viens kucēns maksā ap tūkstoš eiro, tāpēc to nevar atļauties katrs zemnieks. Šneidere uzskata, ka valstij ir jāizstrādā atbalsta mehānisms.
Tagadējo valsts programmu aitkope vērtēja atzinīgi, taču uzsvēra, ka ar šīm investīcijām nepietiek, lai mājlopi būtu drošībā.
Viņasprāt, valstij jādara viss iespējamais, lai cilvēks paliktu lauku teritorijā un droši varētu nodarboties ar lopkopību. Taču pagaidām pienācīgu atbalstu no valsts lopkopji neizjūtot, tāpēc, cilvēki nolemj pamest šo nozari.
KONTEKSTS:
Valsts meža dienestā secināja, ka vilku uzbrukumu skaits mājlopiem un mājdzīvniekiem šogad nemazinās, tāpēc mudināja mājdzīvnieku un mājlopu saimniekus ziņot par to uzbrukumiem.
