Sadaļas Sadaļas

Dailes teātra skvēru sāks atjaunot tikai šovasar

Kamēr Dailes teātra ēkā aktīvi norit energoefektivitātes uzlabošanas darbi, ilgus gadus nolaistajā skvērā remontdarbi vēl joprojām nav sākušies, kaut gan vēl pirms gada projekta virzītājs plānoja, ka tos šovasar pabeigs. Taču tagad rīdzinieki un pilsētas viesi sakoptu teātra teritoriju varēs redzēt ne agrāk kā nākamā gada rudenī.  

Pie padomju modernismā būvētās Dailes teātra ēkas atrodas skvērs, kuram garām ik dienu savās gaitās dodas tūkstošiem cilvēku. Dažbrīd parkā var sastapt atpūtniekus ar bērniem, taču, lai atrastu vietu, kur piesēst, vajag būt īpaši uzmanīgiem, jo gan skvēra teritorijā, gan pie pašas teātra ēkas dzelzsbetona ietves un apmales ir iebrukušas.

No ietvēm vietām ārā ir izlīdušas dzelzs konstrukcijas.

Skvēru pērn plānoja sakārtot līdz šā gada vasaras beigām, bet vēl joprojām nekādi darbi tajā nav sākušies.

Uzrunātie cilvēki par redzamo skvērā pārsvarā ir sašutuši:

„Es domāju, ka izskatās diezgan traģiski. Jau vairākus gadus ir nesakopts viss šis laukums. Tur zālītē regulāri guļ bezpajumtnieki, kas ir iedzēruši,” atzina Anna.
“Protams, to vajadzētu uzlabot un atjaunot, bet vieta ir laba. Skaidrs, ka neko citu te būvēt nevajag. Nu, soliņus,” pieļāva Raimonds.
“Normāls parks. Varbūt nedaudz nesakopts. Mazliet padomju stilā, bet nekā slikta nav. Protams, vecas apmales. Loģiski būtu renovēt,” uzskata Igors.
„Parasti bomži tusē. Tas reāli traucē atpūsties. Un soliņu, kā redzat, arī nav,” norādīja Līga.

Dailes teātra skvēru sāks atjaunot tikai šovasarViktors Demidovs

Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars ("Jaunā Vienotība") piekrīt, ka tas nav labi, ka blakus teātrim ir nesakārtota vieta, taču tādu pilsētā un valstī ir daudz.

Viņš norāda, ka pašvaldība izvēlas ieguldīt naudu tur, kur tas visvairāk ir nepieciešams. Tāpēc sūdzēties nebūtu pareizi. Turklāt nauda skvēra atjaunošanai beidzot ir atrasta.

Taču Dailes teātra simtgades gadā to, visticamāk, nepaspēs pilnībā sakārtot.

“Ļoti derētu, ja līdz 18. novembrim vismaz priekšlaukums būtu savests kārtībā. Vai tas izdosies – to es nezinu. Bet labā ziņa ir tā, ka projekts ir skaists, ka projekts ir brīnišķīgs un rīdziniekiem būs viena brīnišķīga vieta,” sacīja Žagars.

Viņš skaidroja, ka projekts aizkavējies, jo sākotnējie aprēķini bijuši kļūdaini. Vēlāk aprēķināts, ka projekts izmaksās vismaz par miljonu vairāk. Tas esot saistīts ar straujo inflāciju celtniecībā.

Projektu virza ''Valsts nekustamie īpašumi'', savukārt to realizē arhitektu birojs „MADE arhitekti”. Tā vadītājs Miķelis Putrāms pauda, ka birojs projektu jau gandrīz ir izstrādājis. Tagad norit saskaņošana ar iesaistītajām institūcijām. Viņš norāda, ka process ievilkās daudzu institūciju nekoordinētu darbību dēļ.

“Sajūta ir tāda, ka kopainu par pilsētas attīstību un iespēju, kas ar šo labiekārtojumu tiks radīta, to šīs sadrumstalotās institūcijas neredz, un viņas tikai rūpējas katra par savām interesēm,” sacīja Putrāms.

Konkrētas institūcijas Putrāms nesauca. Viņš gan atklāja, ka tās ir inženiertīklu uzraugošās iestādes. Viņaprāt, šīs institūcijas procesu apzināti nekavē. Trūkst tikai kopīgas vienošanās par galveno, kas šajā projektā ir jārealizē.

„Mēs diskutējam par visādiem sīkumiem, niansēm. Mēs nonākam savstarpējās pretrunās. Un, ņemot vērā, ka šīm institūcijām ir lēmuma pieņemšanas tiesības, tad mēs tās nekādā veidā nevaram apiet. Mums vienīgais veids ir atrast argumentus, pierādījumus, rasējumus, risinājumus, lai dabūtu viņu saskaņojumu,” stāstīja Putrāms.

“Valsts nekustamo īpašumu” pārstāvis Jānis Ivanovskis-Pigits skaidroja, ka teātra apkārtnes sakārtošanas darbi noritēs trīs posmos, kurus finansēs Eiropas Savienība.

Kopējās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro, bet pašlaik pieejami tikai nepilni divi miljoni. Tāpēc pagaidām uzmanību pievērsīs tikai pirmajam rekonstrukcijas posmam, kuru plāno sākt šovasar, bet pabeigt cer līdz nākamā gada rudenim. Savukārt teātra ēkas energoefektivitātes darbi tagad aktīvi norit un tos plāno pabeigt līdz šā gada rudenim.

Turpretim būvniecības darbi teritorijā sāksies vairāk nekā gadu vēlāk, jo, kā skaidroja Ivanovskis-Pigits, pēc metu konkursa beigām dažādu jomu speciālisti ieceri apsprieda ilgi. Taču tagad process raiti virzās uz priekšu. Un, kā norādīja arhitektu biroja priekšnieks Putrāms – atpūtniekus gaida labiekārtota un baudāma teātra teritorija.  

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt