Taču, ja pārtikas produktu sastāvu ir iespējams izlasīt uz iepakojuma, tad iegūt izsmeļošu informāciju par produktiem, kuriem nav atšifrēts sastāvdaļu saraksts, ir gandrīz neiespējami. Lai situācija mainītos, Baltijas Vides forums (BVF) aicina gan patērētājus, gan preču tirgotājus un ražotājus izmantot šobrīd pieejamās datu bāzes un pieprasīt sev interesējošo informāciju.
“Ja mēs varam uzzināt, no kādas, piemēram, plastmasas prece ir ražota, tad informācija par šīs plastmasas sastāvu, ietverot visas piedevas, gan nav pircējam pieejama. Un parasti preces sastāv no daudzām dažādām detaļām, kur katrai ir savs sastāvs un savs ražotājs,” situāciju raksturo BVF vides eksperte Līga Pakalna. Viņa uzsver, ka, neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības regulas nosaka, kādu informāciju pircējiem ir tiesības saņemt, ražotāji un tirgotāji to nesteidz piedāvāt.
Ķīmiskās vielas, kas ir īpaši bīstamas un var radīt nopietnu ietekmi uz vidi un cilēku veselību, ir apkopotas Eiropas Savienības REACH ķīmisko vielu regulā. Pakalna skaidro, ka sarakstā atrodamās vielas var būt kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai funkcijai, nereti būt ļoti noturīgas un uzkrāties dzīvajos organismos. “Kaut arī tās var izraisīt vēzi, negatīvi ietekmēt hormonālo un reproduktīvo sistēmu vai citādi kaitēt veselībai un videi, diemžēl tās var būt dažādās ikdienas precēs. Piemēram, bēdīgi slavenais bisfenols A, virkne vēl nesen plaši izmantoto plastmasas mīkstinātāju ftalātu, atsevišķas tā dēvētās teflonvielas, kuras izmantoja pretpiedeguma pārklājumos, smagie metāli,” sarakstā iekļautās vielas raksturo Pakalna.
Vielas, no kurām būtu jāuzmanās, ir atrodamas kā konservantos, tā šķīdinātājos.
Piemēram, labi zināmais terpentīns (vaitspirts) kaitē reproduktīvajai sistēmai, nedzimušam bērnam, kairina ādu un izraisa ekzēmu, tikmēr formaldehīds, ko lieto tekstilrūpniecībā kā pretburzīšanās līdzekli, kairina gļotādu, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu un ir kancerogēns. Arī atsevišķu līmju pamatsastāvdaļa etil-2-ciānakrilāts kairina acis, elpceļus un ādu, bet jau pieminētie plastifikatori ftalāti kaitē reproduktīvajai un hormonālajai sistēmai un, iespējams, izraisa astmu un uzvedības traucējumus. Starp citu, ftalāti ir sastopami arī bērnu rotaļlietās, kas ražotas līdz 2007. gadam. Zviedrijas bērnudārzos veiktā pētījumā noskaidrots, ka vecākas mantas šajā ziņā ir daudz piesārņotākas, jo ražotas no vielām, kas mūsdienās būtu pilnībā aizliegtas.
Lai arī sarakstā bīstamo vielu ir pāris simti, tas nebūt nenozīmē, ka to klātbūtne visos gadījumos padara produktu par veselībai un videi bīstamu. Nereti pietiek ar ražotāja vai tirgotāja pievienotu instrukciju par to, kā produkts droši jālieto, lai nevēlamā saskarsme nenotiktu. Piemēram, aizliegums preci karsēt vai stingri lietošanas norādījumi ir veids, kā bīstamību mazināt. Taču gadījumos, kad preces iepakojums neko daudz nepastāsta, palīgā var nākt tās svītru kods.
Atklāta komunikācija
Eiropā jau vairāk kā 40 000 pircēju ir lejuplādējuši mobilo lietotni “Scan4Chem”, kas nu ir pieejama arī Latvijā. Tā ļauj ātri un ērti pajautāt preču tirgotājiem un piegādātājiem par īpaši bīstamām vielām konkrētos izstrādājumos.
Pakalna stāsta, ka Latvijas gadījumā pieprasījumi galvenokārt nonāk pie preču ārvalstu piegādātājiem un vietējiem tirgotājiem: “Lietotnes darbības princips ir vienkāršs – pircējs lejuplādē “Scan4Chem”, noskenē sev interesējošās preces svītru kodu, ja piegādātājs informāciju par preci ir ievietojis datu bāzē, pircējs uzreiz uzzina par īpaši bīstamajām vielām precē.”
Savukārt, ja informācijas datubāzē nav, pircējs sūta jautājumu par īpaši bīstamajām vielām preces tirgotājam vai piegādātājam.
Visi tirgotāji un ražotāji, kuri tirgo preces bez atšifrēta sastāvdaļu saraksta, ir aicināti pievienoties “AskREACH” datubāzei un ievietot tajā informāciju par to, vai izstrādājumi satur īpaši bīstamās vielas.
Gadījumos, ja tās ir, piemēram, apģērba, trauku, virtuves piederumu, sporta preču, rotaļlietu, mēbeļu un citu preču sastāvā, sarakstā ir jāpievieno drošas lietošanas instrukcija. “Tā ir datubāze, kas savienota ar lietotni "Scan4Chem" un kura ļauj pircējam uzreiz saņemt informāciju par īpaši bīstamajām vielām precēs. Ievietojot informāciju datubāzē, tirgotājs vai ražotājs var būt drošs, ka pilda normatīvos noteikto pienākumu sniegt informāciju un taupa uzņēmuma klientu apkalpošanas speciālista laiku, lai sagatavotu atbildi katram pircējam, kurš ir pieprasījis informāciju. Tāpat arī šādā veidā tas sevi pozicionē kā klientiem draudzīgu un uz atklātu komunikāciju orientētu uzņēmumu,” uzsver Pakalna.
Jo vairāk jautās, jo lielākas būs pārmaiņas
Nav šaubu, ka, jo vairāk pircēju pieprasīs informāciju, jo vairāk tirgotāji un ražotāji būs spiesti to sniegt. Taču kā uzsver BVF sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Sēnele, ar šīs mobilās lietotnes palīdzību patērētāji tiek aicināti primāri neaizmirst par savām tiesībām zināt preces sastāvu. Jebkuram patērētājam ir tiesības zināt, vai produktos, sākot no apģērba un beidzot ar elektroprecēm, īpaši bīstamo vielu daudzums nepārsniedz 0,1%. Tiesa, lietotne "Scan4Chem" neatklās visu produkta ķīmisko vielu sastāvu, bet tikai to, vai tas nesatur īpaši bīstamās vielas vairāk par 0.1%. Tirgotājiem vai ražotājam bez maksas šī informācija ir jāsniedz 45 dienu laikā. Izņēmums ir produkti, kuriem sastāvdaļas jau ir norādītas uz iepakojuma – kosmētika, pārtika, sadzīves un remonta ķīmija, kā arī medikamenti.
Vides eksperti uzsver – jo vairāk mēs kā patērētāji jautāsim, jo lielākas pārmaiņas radīsim. “Tas ir ārkārtīgi nozīmīgi, jo tikai daudz lietotāju un daudz pieprasījumu var parādīt uzņēmumiem, ka mums, pircējiem, rūp tas, ko pērkam, un ka labāk izvēlamies preces bez īpaši bīstamām vielām. Vispirms tas uzņēmumus mudinās šo informāciju padarīt publisku, jo atbildēt uz lielu skaitu pieprasījumu nav vienkārši. Savukārt nākotnes perspektīvā tas arī mudinās uzņēmumus domāt par to, kā ražot preces bez īpaši bīstamām vielām.
Jo diezin vai pircējs, uzzinot, ka viena prece satur šādas vielas, bet cita līdzīga nesatur, izvēlēsies pirmo, skaidro Sēnele.
Lētāki, vieglāki un kaitīgāki
Šobrīd ar “Scan4Chem” lietotnes palīdzību visbiežāk pircēji jautā par higiēnas piederumiem, sporta vai mājsaimniecības precēm, kā arī sezonas aktualitātēm. Ja vasarā tie ir piknika piederumi un peldlietas, tad rudenī viss lietainam laikam nepieciešamais. Interesanti, ka pat tāda prece kā gumijas zābaki šajā ziņā var sniegt bagātīgu informāciju, jo to sastāvs var ievērojami atšķirties. Tā kā lielākā daļa šo zābaku ir izgatavoti no polivinilhlorīda (PVH) vai vinila, kā arī nelielā daudzumā no citiem plastmasas veidiem, tie drīzāk būtu saucami nevis par gumijniekiem, bet gan “plastmasniekiem”.
PVH zābakus visvieglāk atpazīt pēc cenas un svara – tie ir lētāki, vieglāki un cietāki par dabiskās gumijas zābakiem. PVH kaitīgums slēpjas tajā, ka to mīkstināšanai (bez tās zābaki nebūtu uzvelkami) izmanto piedevas, kas ir kaitīgas, kā rezultātā visa PVH dzīves ciklā rodas daudz bīstamu vielu. Savukārt sintētiskās gumijas zābakus izgatavo no naftas produktiem, kuru ražošanā izmanto daudz kaitīgu vielu – šķīdinātājus, krāsvielas un plastifikatorus. Sintētiskās gumijas zābakus viegli arī noteikt pēc cenas, jo tie būs lētāki nekā dabiskās gumijas zābaki, kas izgatavoti no gumijkoka sulas. Šādi zābaki būs elastīgāki, ilgāk kalpos, taču būs smagāki un dārgāki nekā “plastmasnieki”.
Protams, ka uzvelkot PVH zābakus, mēs organismā uzreiz neuzņemsim kaitīgās vielas, taču kā, uzsver Sēnele, tas būs vēl viens piesārņojuma avots, kas var sevi likt manīt kombinācijā ar citām vielām: “Tas būs vēl viens ftalātu saskares avots, tāpat kā vinila tapetes vai linolejs, vai vannas aizkari, vai piepūšamie peldriņķi. Kad tas viss jau summējas kopā, tad izrādās, ka pat istabas gaisā var konstatēt ftalātus, kas ir nosēdušies putekļos.
Kopā ar citām tikpat kaitīgām vielām veidojas bīstams kokteilis, par kura iedarbību mēs nekā daudz nezinām.
Ķīmisko vielu kokteili, ko ikdienā lietojam, veido vairāk nekā 80 tūkstoši sintētisku vielu. Tas nozīmē, ka daudzas no tām padara mūsu ikdienu ērtāku, bet to vidū ir arī vielas, no kurām jāuzmanās. Būdami gudri pircēji, daļu no tām līdz savam mājoklim varam nemaz neatnest.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
