Siltais klimats nēģus nārstā uz upēm vilina vēlāk

Mainoties klimatam, arvien vēlāk uz savām nārsta vietām sāk doties nēģi – tā secinājuši pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pētnieki, kuri apzinājuši upes nēģu populāciju Latvijā un Lietuvā. Migrācijas sākums aizkavējas, jo upēs pēdējos gados arvien ilgāk saglabājas silts ūdens, kas nerada piemērotus apstākļus nēģu migrācijas uzsākšanai.

Upes nēģis no jūras uz nārsta vietām dodas, sākot no augusta, un vislielāko aktivitāti parasti sasniedz oktobrī un novembrī. Tā kā vides apstākļi upēs ir atšķirīgi, pētnieki apgalvo, ka nav iespējams noteikt precīzi, par cik nedēļām vai mēnešiem nārstošanas ceļš aizkavējas. Tomēr kopumā tendences arī citās valstīs liek domāt par globālās sasilšanas ietekmi uz ūdens temperatūru un nēģu migrācijas paradumu izmaiņām.

Nēģu zveja ir atļauta tikai laikā, kad tie ir ceļā uz savām nārsta vietām, proti, no augusta līdz februārim.

Tā kā pēdējā laikā nēģi ceļu uzsāk vēlāk, Lietuvas zvejnieki pat sākuši runāt par nepieciešamību pagarināt atļauto zvejas sezonu.

Te gan jāteic – cik upju, tik viedokļu, jo, piemēram, zvejas saimniecības “Kurķis” īpašnieks Aleksandrs Rozenšteins, kurš jau vairāk kā 20 gadus nēģus zvejo Salacā, par izmaiņām to migrācijā nesūdzas.

Rožensteina novērojumi liecina par pretējo – šo gadu zvejnieks vērtē kā labu, jo jau augustā izdevās nozvejot teju tonnu nēģu, arī septembris bijis ražens, kad nozvejotas 2 tonnas iepretim citu gadu pieredzei, kad šādus nozvejas apjomus izdevās sasniegt visas sezonas laikā.

“Nēģiem visu nosaka laika apstākļi. Ja ir piemērots vējš un spēcīga upes straume, tad nēģi jūrā sajūt saldūdeni un tas tos “iemāna” upē. Ja ir bijušas lietavas, tad arī upe jūrā ienes daudz vairāk saldūdens, ko nēģi sajūt un tam seko. Mums Salacā nēģiem labvēlīgs ir dienvidrietumu un rietumu vējš. Citā upē tas būs atšķirīgs. Piemēram, Gaujā noteicošais būs ziemeļrietumu vējš,” norāda Rozenšteins.

Nēģi nārsto tuvākajā vietā

Varētu domāt, ka nēģi līdzīgi lašiem arī atgriežas savās dzimtajās upēs un to tuvumā gaida labvēlīgus apstākļus. Taču, kā skaidro BIOR vadošā pētniece Ruta Medne, – nēģi šajā ziņā ir mazāk prasīgi. “Mēs reiz veicām eksperimentu un iezīmējām Daugavas nēģus pirms to ieiešanas jūrā. Gaidījām, ka tie nārstot atgriezīsies tieši uz Daugavu. Bet nekā – tos atradām citās upēs, un tas tikai liek domāt, ka nēģis, tikko kā sajūt labvēlīgus apstākļus, izmanto tuvāko iespēju,” stāsta Medne.

Upes nēģus Latvijā zvejo 16 upēs. Lielākā daļa, apmēram 80%, tiek iegūta tikai četrās upēs – Salacā, Gaujā, Daugavā un Ventā.

Latvija ir viena no nedaudzajām Baltijas jūras valstīm, kur nēģis ir delikatese.

Nēģus zvejo arī Lietuvā, Igaunijā, bet galvenokārt eksportam uz Latviju. Igaunijā 2018. gadā nozvejoja teju 25 tonnas,  Latvijā 44 tonnas, bet Lietuvā  tikai 6–7 tonnas gadā,” skaidro Medne.

Latvijas teritorijā kopumā ir sastopamas trīs nēģu sugas – strauta nēģis, upes nēģis un jūras nēģis. Upes nēģu populāciju vistiešākā mērā ietekmē migrācijas iespējas un nārsta vietu un kāpuru dzīvotņu kvalitāte. “Ventā traucējoša ir Ventas rumba – nēģim nekādi neizdodas tikt tai pāri. Papildus jāmin daudzie dambji, ne tikai mazo hidroelektrostaciju (HES) aizsprosti, kuriem bieži vien nav ne pielietojuma, ne nepieciešamības atrasties upē. Būtiska ietekme ir arī papes fabrikas aizsprosta paliekām Rīvā, Lubes dzirnavām Rojā un citiem cilvēka radītiem šķēršļiem,” skaidro pētniece. Arī zvejnieks Rozenšteins min, ka bez mazajiem HES upēs pietiek arī citu šķēršļu – piemēram, lai arī Salacā nav mazo HES būvju, nēģiem pamatīgs apgrūtinājums ir Staiceles papīrfabrikas dambis.

Zaudējumus kompensē ar mazuļiem

Lai arī nav šaubu par mazo un arī lielo HES negatīvo ietekmi uz nēģu migrācijas ceļu, Medne vērš uzmanību arī uz populāciju kompensējošām aktivitātēm: “Lai gan bieži vien šķiet, ka Daugavas HES kaskāde ir nodarījusi lielākos zaudējumus zivju resursiem,  jāpiebilst, ka zaudējumu kompensācijai zivju audzētavās tiek audzēti zivju mazuļi un izlaisti Daugavas baseinā”.

Latvijas upēs ik gadu tiek ielaisti vairāk nekā 10 miljoni mākslīgi pavairotu nēģu kāpuru.

Nēģu pavairošanai Latvijā tiek lietotas divas metodes, un nēģu kāpuru iegūšana zivju audzētavās ir tikai viena no tām. Arī pieaugušie, uz nārstu migrējošie nēģi tiek izlaisti potenciālajās nārsta vietās jau virs šķēršļiem. “Nēģi tiek izlaisti vietās, kur [šķēršļus]  augšupmigrējošie nespēj pārvarēt, bet lejupmigrējošais jaunais nēģis jau spēs pārvarēt.  Projekta rezultāti izskatās daudzsološi, bet gala secinājumus iegūsim tikai pēc dažiem gadiem,” skaidro Medne. Izaicinājumu šajā ziņā rada tas, ka nēģu pavairošanas projekta ilgums ir mazāks par nēģa dzīves ciklu, taču, tā kā ir paredzēts veikt nēģu monitoringu vismaz turpmākos četrus gadus, skaidrība par to, cik daudz nēģu veiksmīgi pārvar migrācijas šķēršļus, solās būt lielāka.  

Latvijā nēģi ir pētīti jau kopš pagājušā gadsimta vidus – analizēta ir gan to barošanās un nārsts, gan audzēšanas iespējas. Tāpat ir veikts nēģu kāpuru monitorings upēs un šobrīd zinātnieki gājuši soli tālāk un veikuši upes nēģa ģenētiskās analīzes. Mērķis bijis noskaidrot, cik ļoti tuvi Latvijas nēģi ir Lietuvas upēs nārstojošajiem. Izrādījās, ka nēģi kā resurss abām valstīm ir kopīgs un tas arī kopīgi jāapsaimnieko.

Nēģi ir vieni no senākiem un primitīvākiem mugurkaulniekiem, kas pašlaik sastopami uz mūsu planētas. Fosilijas liecina, ka pēdējo 380 miljonu gadu laikā tie ir mainījušies ļoti maz. Tā kā lielākajā Eiropas daļā nēģiem draud iznīkšana, tos aizsargā gan Eiropas Savienības likumi, gan arī tie ir iekļauti Bernes konvencijā par sugu aizsardzību un ir neatņemama Starptautiskās dabas un dabas vērtību aizsardzības savienības (IUCN) apdraudēto sugu saraksta daļa. Latvija līdzās Lietuvai, Igaunijai, Somijai un Zviedrijai ir to nedaudzo valstu lokā, kur ir atļauta nēģu komerciāla izmantošana.

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt