Vai malkas apkure ir savienojama ar normālu gaisa kvalitāti pilsētā?

Tuvojoties apkures sezonai, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, ko darīt ar malkas krāsnīm. Ņemot vērā mērķus, ko gaisa kvalitātes uzlabošanai esam izvirzījuši sasniegt tuvākajā desmitgadē, izskatās, ka malkas krāsnis tuvākajos gados būtu vēlams aizvietot ar videi un cilvēkam draudzīgākām iekārtām. Vienlaikus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) gan apliecina, ka malkas krāsnis netiks aizliegtas.

Eksperti ir aprēķinājuši, ka mājsaimniecībās krāsnis un citas individuālās apkures iekārtas, kur kā kurināmais tiek izmantota malka, citi koksnes materiāli un ogles, rada sīkos putekļus – suspendētās cietās jeb PM daļiņas, kas ilgtermiņā rada būtisku kaitējumu cilvēku veselībai. Visuzskatāmāk šo sīko daļiņu klātbūtne ir pamanāma ziemā, norāda Rīgas Tehniskās Universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore, profesore Dagnija Blumberga.

“Katrs, kam ir malkas krāsns, uzsniegot sniegam, var pārliecināties, ko apkārtnē dzīvojošie ieelpo no dūmgāzēm, kas lido ārā pa skursteni. Kad sniegs palēnām iekrāsojas pelēkā krāsā, varam būt droši, ka arī mūsu plaušas pamazām saņem mazo un ar aci grūti saskatāmo pelnu daļiņu (PM2,5 un PM10) devu. Turklāt tas notiek katru dienu – arī tad, kad sniega nav,” pelnu daļiņu ietekmi uz veselību ilustrē profesore.

Rīgā, Liepājā un Rēzeknē – gaisa kvalitāte zem normas

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļa LSM.lv norāda, ka apkures iekārtas ir galvenais PM daļiņu  emisiju avots, kas kopumā Latvijā rada ap 50 % no kopējā piesārņojuma. Tā kā dažkārt cilvēki dedzina nepietiekami sausu malku, apkārtējā vidē izdalās arī benzopirēns. Līdz ar to tieši mājsaimniecībās izmantotās apkures iekārtas kļuvušas par šīs kaitīgās vielas galveno emisiju avotu.

Mājsaimniecības krāsnis rada pat 70 % no kopējā benzopirēna piesārņojuma apjoma, liecina VARAM sniegtā informācija.

Benzopirēns ir kancerogēns savienojums, kas izraisa ļaundabīgo audzēju veidošanos un var arī radīt acu un elpceļu kairinājumu. Savukārt attiecībā uz PM daļiņām ministrija norāda, ka Rīgā mājsaimniecībā izmantotās apkures iekārtas rada pusi no kopējām šo daļiņu emisijām. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju 2020. gadā īpaši daudz PM daļiņu konstatēts Ziepniekkalnā un Vecmīlgrāvī.

Gaisa kvalitātes mērījumu staciju dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Rīgā, Liepājā un Rēzeknē ir konstatēta Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte, turklāt Rīgā tiek pārsniegti arī gaisa kvalitātes robežlielumi, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos. Tādēļ, lai cik arī ierasta un nekaitīga var likties malkas krāsns, nevar noliegt, ka degšanas procesā radītais piesārņojums ir pietiekoši nopietns, lai domātu par malkas krāšņu ierobežošanu vai pat aizvietošanu.

Kvalitatīvs kurināmais un jaunas iekārtas

Profesore Blumberga kā vienu no alternatīvām min malkas vai granulu katlus, kuros tiek veikta dūmgāzu attīrīšana. Tas saskaņā ar pētnieces teikto ir tehnoloģiski ilgtspējīgs risinājums un VASSI zinātnieki jau ir izveidojuši iekārtu, kas cieto daļiņu emisijas ļauj samazināt pat par 80 procentiem.  Šīs tehnoloģijas darbības princips balstās uz to, ka no apkures katla dūmgāzes nevis uzreiz nonāk skurstenī, pa kuru tālāk izplūst atmosfērā, bet gan īpašā reaktorā, kur tās tiek apsmidzinātas ar sīkiem, miglai līdzīgiem ūdens pilieniem. Mitrumā daļiņas saķeras, kļūst smagākas, lielākas un nosēžas reaktora apakšā. Taču tas vēl nav viss – dūmgāzu attīrīšanas procesā tiek arī iegūts siltums, ko var novirzīt apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Tādējādi var teikt, ka ir rasts risinājums gan esošo apkures iekārtu tīrākai lietošanai, gan arī panākta resursu gudra izmantošana.

Arī VARAM norāda, ka iedzīvotāji var samazināt savu esošo apkures iekārtu radīto piesārņojumu, nenomainot esošās iekārtas – to iespējams panākt, izmantojot kvalitatīvu kurināmo, nededzinot atkritumus un regulāri tīrot esošās kurināšanas iekārtas.  Tas nozīmē, ka neraugoties uz sabiedrībā izskanējušām bažām, ka no malkas krāsnīm nāksies atteikties, malkas apkure tuvākajā laikā aizliegta nebūs. Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji netiks aicināti vairāk domāt par tīrākiem kurināšanas veidiem.

Plāno finansiālu atbalstu un nodokļu atlaides

Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030. gadam nosaka, ka līdz 2030. gadam stingrākas prasības un ierobežojumi esošo iekārtu izmantošanā varētu skart Rīgu, kur jau šobrīd ir neatbilstoša gaisa kvalitāte. Savukārt pārējās blīvi apbūvētās teritorijās stingrākas prasības varētu attiekties tikai uz jaunajām apbūves teritorijām.

Lai motivētu iedzīvotājus veikt esošo iekārtu nomaiņu pret modernākām vai pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, plāns paredz, ka šāda pasākuma veikšanai būs arī finansiālais atbalsts vai nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. 

Šobrīd VARAM strādā pie nepieciešamā finansējuma plānošanas laika periodam no 2021. līdz 2027. gadam, lai tuvākajā nākotnē būtu iespējams atvēlēt finansējumu arī veco iekārtu nomaiņai. Rīgā jau šobrīd ir noteiktas zonas, kurās ir aizliegts būvēt vai ierīkot jaunas stacionāras apkures iekārtas, kas izdala piesārņojošās vielas – NO2 un daļiņas PM10. Tās ir vietas, kur jau ir visaugstākā šo daļiņu koncentrācijas (centrs, Vecmīlgrāvis, Jugla) un  ir pieļaujama tikai centralizēta siltumapgāde apkurei vai autonomas siltumapgādes veids, kur netiek izmantots kurināmais.

Ja Latvijā netiks veicināta centralizētās siltumapgādes izmantošana blīvi apdzīvotās teritorijās, kā arī veco, neefektīvo biomasu izmantojošo apkures iekārtu aizstāšana ar jaunākām un efektīvākām, prognozējams, ka esošās gaisa kvalitātes problēmas saglabāsies. VARAM vērš uzmanību uz to, ka tas negatīvi ietekmēs iedzīvotāju veselību un Latvija nespēs izpildīt starptautiskas saistības, ko ir uzņēmusies izdarīt tuvākajās desmitgadēs gan attiecībā uz gaisa kvalitātes uzlabošanu, gan klimata neitralitāti.

Nākotne pieder tehnoloģiju kombinācijām

Latvija ir to valstu vidū, kas līdz 2050. gadam apņēmusies nodrošināt  līdzsvaru starp atmosfērā emitēto un piesaistīto oglekļa izmešu daudzumu. Lai arī koksne klimata politikas kontekstā tiek uzskatīta par siltumnīcefekta gāzu emisiju neitrālu kurināmo un tās izmantošana tiek veicināta gan Latvijā, gan arī citās ES dalībvalstīs, tās lielākais trūkums ir mazās daļiņas un ar tām saistītais gaisa piesārņojums.  Ņemot vērā to negatīvo ietekmi, vairākās valstīs  arvien vairāk domā kā malkas kurināmo aizstāt ar citiem atjaunojamiem energoresursiem – piemēram, siltumsūkņiem, vēja enerģiju un saules paneļiem.

Arī Blumberga uzskata, ka nākotne pieder kompromisam starp dažāda veida enerģijas ieguves avotiem: “Nākotnē plašāk ieviesīsies tehnoloģiju kombinācijas. Piemēram, saules paneļi un siltuma sūkņi vai saules kolektori un malkas katli ar akumulāciju.

No malkas apkures jau nav jāatsakās. Vienkārši būs jādomā par efektīvu malkas dedzināšanu, par augstu efektivitāti un dūmgāzu attīrīšanu.

Mēs nesasniegsim izvirzītos mērķus, ja turpināsim lietot vecās tehnoloģijas ar lietderības koeficientu no 25-70%”, rezumē pētniece.

Lai arī malkas apkure nav vienīgais un ne tuvu ne lielākais gaisa piesārņojuma avots Rīgā, mazo daļiņu klātbūtne jebkuros apstākļos nav cilvēka plaušām labvēlīga. Tāpēc turpmākajos gados par to samazināšanu tiks domāts arī citās nozarēs. Taču mazo daļiņu ieelpošana tuvu dzīvojamām mājām ir piesārņojuma avots, ko viegli novērst, ja vien ir zināšanas par to, kā kurināt gudri un veselībai draudzīgi.

 

*Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti