Saplākšņa līme no bērza tāss. Kādus atkritumus un izejvielas rada finiera rūpniecībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Par to, ka atkritumi jāmazina vai jāpārvērš jaunos produktos, tiek runāts daudz. Bet ko tas prasa uzņēmumiem un ko nozīmē patērētājiem? Lai jaunizveidotie produkti būtu ekonomiski izdevīgi, ekoloģiski tīri un patērētājam pieejami, neiztikt bez zinātnieku iesaistes izejvielu meklēšanā. Kādas izejvielas un atkritumus rada finiera rūpniecībā tik plaši pielietotais bērzs, un kā tas kļuvis par lielisku piemēru aprites ekonomikai?

Saplākšņa līme no bērza tāss. Kādus atkritumus un izejvielas rada finiera rūpniecībā
00:00 / 08:28
Lejuplādēt
Finiera saplākšņa presi darbībā demonstrē Koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Aigars Pāže. Šoreiz gan viss interesantais slēpjas nevis presē, bet gan vielā, ar kuru finiera saplākšņa smalkās kārtas tiek saspiestas kopā. Viņam ienācis prātā, ka saplākšņa līme varētu būt izveidota no paša finiera rūpniecības blakusprodukta – bērza tāss. Lai no tāss tiktu līdz līmei, vispirms tā kārtīgi jāapstrādā un jāsadala smalkos putekļos.

 

Šobrīd bērza tāsi, kas paliek pāri finiera rūpniecībā, sadedzina, lai gan to var izmantot tādu produktu ražošanā, kuriem ir augsta pievienotā vērtība. Sākot savu pētījumu par to, kā un kur to labāk izmantot, Aigars Pāže pat nenojauta, ka bērza tāss viņu aizvedīs tik tālu. "Būtībā radīts produkts, kāda pasaulē vēl nav," klāsta pētnieks.

"Cena [dabiskajai līmei] ir pat zemāka [nekā sintētiskajai], tas nozīmē, ka mēs esam, var teikt, uz liela atklājuma sliekšņa, atliek vēl tikai noslīpēt detaļas un vēl nedaudz uzlabot īpašības, bet es domāju, ka tā ir nākotnes saistviela," lēš Aigars Pāže.

Dabiski produkti kā esošo izejvielu aizstājēji tiek meklēti arī citur – pētnieks gan uzskata, ka bērza tāsij šobrīd ir lielākas priekšrocības.

"Latvijas finieris" pagaidām gan masveida ražošanā šo līmi neizmanto – vēl jāatrod risinājums tam, kā labāk un lētāk attīrīt ūdeni, kas suberīna iegūšanas laikā kļūst par ko līdzīgu minerālmēsliem. Tiesa gan, problēma tā, ka barības vielu ūdenī ir par maz, lai to izmantotu kā mēslojumu, bet par daudz, lai novadītu apkārtējā vidē.

Tas gan nenozīmē, ka netiek meklēti citi veidi, kā gudri izmantot to, kas paliek pāri finiera rūpniecībā. 

"Latvijas finiera" investīciju projektu ekonomists Kristaps Stankus daudz cerīgāk šobrīd lūkojas uz bērza tāss izmantošanu īpaša ekstrakta iegūšanai, kur galvenā sastāvdaļa ir cita viela – betulīns.

"To izmanto kā aktīvo vielu dažādos krēmos, zālēs, līdz ar to tas ir ļoti hidrofobs pulveris, ko vienkārši mājas apstākļos izmantot ir diezgan nereāli. Tāpēc mēs arī to pārdosim kā izejvielu. Te gan jāmin arī tāda lieta, ka šim projektam šobrīd vēl īsti nav tirgus. Šis nav biznesa projekts, pie kā mēs strādājam. Šis ir zinātnisks projekts," klāsta Stankus.

Domāt ilgtermiņā un izmantot visu tā, lai neradītu atkritumus ražošanas procesā. Tas ir viens no aprites ekonomikas pamatprincipiem.

Kādos produktos šāda saimniekošanas sistēma sevi pieteikusi Latvijā – skaidro ilgstspējas eksperte Agnese Alksne: "Latvijā diemžēl joprojām viss aprites ekonomikas vai pārstrādes rezultāts ir nišas produkts. Tas nav tā, ka mēs, tradicionālās nozares, tagad pieņemsim lēmumu mainīties vienā dienā un to pārtaisīsim."

Pēc Alksnes sacītā – Eiropas Komisija pašlaik strādā pie plastmasas ierobežošanas, pēc tam paredzēts ierobežot tekstila un dažādu ķīmijas izstrādājumu lietošanu. "Tā ir lielā biznesa realitāte Eiropā, un tad nozarēm Latvijā būs jādomā, kā tad mēs un ko mazināsim."

Uzņēmumiem tas nozīmētu laikus paskatīties no jauna uz savu biznesa modeli – atbildot uz jautājumiem gan par to, vai ražošanas procesā rodas pārpalikumi, gan to, kurā no posmiem tos visefektīvāk var novērst vai pārvērst jaunos produktos. Eksperti uzsver, ka bieži vien resursu ietaupījums būs meklējams tur, kur sākotnēji tas vismazāk gaidīts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti