Mazāk sniega ziemās: Kā mainīsies Latvijas ainava un pilsētvide?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vai šogad būs daudz sniega vai drīzāk mūs sagaida nemitīgi snigšanas un kušanas brīži? Izrādās, šis jautājums nav aktuāls tikai ziemas mīļotājiem vai nīdējiem. Tas ir būtisks arī tiem, kuri palīdz meklēt veidus, kā labāk pielāgoties klimata pārmaiņām. Ko tās nes Latvijas ainavai un pilsētvidei? Un kā klimata pārmaiņas ietekmē to, no kā būvēsim mājas? To centās noskaidrot Latvijas Radio.

Tā vien liekas, ka ziemas kļūst siltākas un sniega mazāk. Lai gan vienu gadu sakām, ka sniega bijis gana, citu, ka teju nemaz, precīzāko atbildi par to, kāda tad izskatās Latvijas sniega ainava, zina tie, kuri sniega segu analizē gadu no gada, un viens no viņiem ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datu analītiķis Viesturs Zandersons.

Viņš atzina, ka samazinās gan dienu skaits, kad ir sniegs, samazinās dienu skaits, kad ir daudz sniega, un samazinās arī sniega sega.

Mazāk sniega ziemās: Kā mainīsies Latvijas ainava un pilsētvide?
00:00 / 08:16
Lejuplādēt

Savukārt maksimālā sniega sega, kas izkrīt intensīvajos nokrišņos, nesamazinās. Tas nozīmē, ka vidējā sniega sega samazināsies, bet saglabāsies intensīvas snigšanas gadījumi, un arī nākotnē būs intensīvie sniegi, kas apgrūtina ikdienu, stāstīja Zandersons.   

Tas nozīmē, ka ir jābūt gataviem ziemām, kurās kopumā sniega būs maz, bet, kad uzsnieg, tad pamatīgi. Tas novedīs ne tikai pie apgrūtinātas braukšanas, bet arī uzliks papildu slogu ēku konstrukcijām.

Neatkarīgi no tā, kurā gadā būs vēsāk un kurā karstāk, pilsētās vienmēr būs savi īpašie klimatiskie apstākļi - salīdzinot ar valsti kopumā - siltāki nekā citviet, un tam ir savs izskaidrojums.

Zandersons skaidroja, ka pilsētās klimata pārmaiņas izpaudīsies intensīvāk, jau tagad pilsētā ir par pāris grādiem siltāk nekā citviet, un arī nokrišņi rada lielākus apgrūtinājumus.  

Tas sev līdzi nes virkni citu procesu, jo no temperatūras ir atkarīgs ne tikai tas, cik daudz nokrišņu veidosies, bet arī, kā tie ietekmēs apkārt esošos ceļus un ēkas. Jo biežāk būs vērojami sasalšanas-atkušanas periodi, jo negatīvākas sekas tas atstās uz apkārtnes infrastruktūru.

Zandersons stāstīja, ka agrāk ziemās bija izteikti negatīvas temperatūras, tagad tā tuvojas nullei, biežāk ir īslaicīgi silts un īslaicīgi auksts.

Tieši šādas īslaicīgas temperatūras svārstības ir likušas lauzīt galvas inženieriem – kā padarīt ēkas un to būvmateriālus pielāgoties spējīgus tieši šādiem apstākļiem. Lai to noteiktu, zinātnieki laboratorijā ne tikai sanes ķieģeļus, bet arī tos īpaši mērcē.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore Andra Blumberga stāstīja, ka, piemēram, ja mūris nav pareizi nosiltināts no iekšpuses un kļūst mitrs, tad pēc vairākām sasalšanām un atkušanām tas var kļūt bīstami.  

Tas ir piemērs tam, kāpēc būtiski ir gudri siltināt ēku no iekšpuses. To izdarot nepareizi, var ārsienu vēl vairāk pakļaut mitruma iedarbībai, kā rezultātā materiāli var kļūt nestabilāki. Lai saprastu, kā tieši siltumizolācija ietekmēs konkrēto materiālu, pētnieki to pārbauda īpašās klimata kamerās.

Ar kamerām, kurās līdzīgi ledusskapim simulē atšķirīgu temperatūru un mitruma līmeni, nekas nebeidzas – pētnieki gājuši soli tālāk, un, lai saprastu, kā īstas sienas uzvedīsies noteiktos apstākļos, laboratorijā ir uzbūvējuši sienu no visīstākajiem būvmateriāliem. Tos, aprīkotus ar nepieciešamiem sensoriem, pakļauj gan aukstām, gan karstām dienām.

Pētnieki RTU grasās testēt sienu, kas ļoti tradicionāla Sēlijā - no dolomīta akmeņiem, ar kaļķu javu, kas arī ir problemātiskā vieta – jautājums, kas notiek ar to, vai tādu māju var siltināt, vai būs pelējums.

Klimata pārmaiņas nozīmē meklēt pielāgošanās mehānismus visdažādākajās jomās un vidēs. Būvniecība ir viena no tām. Klimatam mainoties, nepietiks tikai ar to, ka pirms mājas būvēšanas izpētīsim, vai gadījumā noskatītā vieta nebūs zem ūdens. Jādomā arī par to, ar kādiem materiāliem to būvēt un kādām metodēm siltināt. Jo tas, kas der šodien, var nederēt rīt.

Arī citos gadalaikos Latvijā būs jārēķinās ar izmaiņām, kas sevi jau sākušas pieteikt – vasarās tās ir tropiskās naktis, kad diennakts minimālā temperatūra ir augstāka par 20 grādiem. Turpmāk to būs vairāk. Ja šobrīd to skaits gadā svārstās no 3 līdz 14, tad saskaņā ar sliktākajiem klimata pārmaiņu scenārijiem 2100. gadā to būs vidēji 18.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti