Saimniekot aizsargājamā dabas teritorijā ir iespējams! Vīndaris Abavas ielejā

Septembra beigas ir laiks, kad tepat Latvijā ne tikai novāc vīnogu ražu, bet arī pārvērš vīnogas vīnā. Turklāt tas notiek īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Tāda ir Ģirta Dzērves saimniecība Abavas ielejā.

No vīnogām līdz vīnam

Saimniekot aizsargājamā dabas teritorijā ir iespējams! Vīndaris Abavas ielejāSandra Kropa

    Saulainā un vējainā rudens dienā Drubazas saimniecība netālu no Sabiles vairāk atgādina Viduseiropas, ne Latvijas ainavu. Līdzās dīķim cita aiz citas izkārotas vīnogulāju rindas. Ģirts Dzērve tajos rūpīgi atrod gatavākos ķekarus, kas jau pavisam drīz pārvērtīsies vīnā. Viņa saimniecībā vīns top ne tikai no latviešiem tik pieņemamām lietām kā rabarberi, upenes vai ķirbji, bet gan no visīstākajām vīnogām.

    “Mēs esam mazie vīndari, ražojam līdz 1000 litriem vīna. Latvijā var taisīt vīnus 10 gadus. Esam iestādījuši pirmo vīnogulāju, tas ir salīdzinoši jauns. Ražas ar katru gadu palielināsies. Šobrīd iegūstu pusi tonnas ogu vīna un pusi tonnas vīnogu vīnu. Mums ir piecu veidu sarkanvīni un piecu – baltvīni,” stāsta saimnieks.

    Ģirts aicinājumu nodarboties ar vīna darīšanu sajutis, kad ģimenes saimniecību pārņēma savās rokās.

    Pēc vides zinātnes studijām viņš saprata, ka tieši saimniecībā Abavas ielejā ir ideāli piemēroti apstākļi vīnogu audzēšanai.

    Vēja mazāk nekā citviet apkārtnē, saule silda. Turklāt mammas iestrādes vīna darināšanā likās viss, kas vajadzīgs, lai piemājas teritoriju pārvērstu vīnogulājos, bet mājas veco manteļskursteni – vīna pagrabā.

    “Manteļskurstenim ir biezi mūri, un tas palīdz uzturēt stabilu temperatūru, tāpēc te ievietots vīna pagrabiņš. Tagad te ir istabas temperatūra, kas piemērota fermentācijas procesam, kad vīns nolikts uz rūgšanu. Tā tas būs apmēram līdz Ziemassvētkiem. Pēc tam to pārvietosim uz blakus ēku, kur aukstums būs lielāks. Tad vīns kļūst dzidrāks un iegūst labāku krāsu,” stāsta Dzērve.

    Interesanti, ka saimniecība atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Abavas ielejas dabas parkā. Vīndaris stāsta par lietām, ar ko nākas saskarties, strādājot šādā vietā: “Ir jāinteresējas, kas dabas plānā rakstīts, kāda ir paredzēta apsaimniekošana, un jāskatās, kas te iederas un kas ne. Tā kā te ir smilšaina augsne, tad šī vieta ir piemērota vīnogulājiem. Tēvs jau agrāk te mēģināja audzēt labību un kāpostus, bet augsne nebija tā izcilākā. Vīnogām gan tā der. Tagad man blakus ir arī savvaļas govis, no tām būs dabiskais mēslojums.”

    Savvaļas govis

    Savvaļas govis Ģirts iegādājies, lai uzturētu kārtībā dabisko zālāju, kas ir īpaši sargājams un kam nepieciešama regulāra pļaušana vai ganīšana.

    Govis līdz šim ir pārsteigušas saimnieku ar divām lietām – ātru skriešanu un absolūtu klusumu.

    Govis šobrīd ar savu svītroto un neparasti pūkaino kažoku ir gan pļavas uzturētājas, gan arī lieliski papildina dabas takas ainavu, kas arī ir Ģirta pārziņā.

    Bet ar dabas tūrismu un vīnogulājiem viņa saimniekošanas plāni nebeidzas: “Diezgan populāri pasaulē kļūst ar zāli barots liellops. Vīnogas ir kas ekskluzīvs, ar lopiem uz lielražošanu neaiziešu, bet tas ir kā nišas produkts, kas pašam izdevīgs. Daudzi man saka, ka esmu paņēmis lopus un tās ir jaunas galvassāpes, bet tie patiesībā palīdz atvieglot dzīvi. Tie nogana teritorijas, kas ir nogāzēs un kas jāpļauj tikai ar rokām. Protams, ka vīnkopību ar liellopiem es nepārspēšu, bet tie nesīs atpakaļ ieguvumu tam, ko esmu ieguldījis dabisko pļavu atjaunošanā.”

    Saimniekot dabas parkā

    Vīnogulāji Sabiles pusē ir viens no piemēriem tam, ka saimniekot dabas parka teritorijā ne tikai var, bet pat vajag. Galvenais ir atrast īsto vietu un uzņēmējdarbības nišu.

    Latvijā ir vairāk nekā 600 dažādu dabas aizsargājamo teritoriju.

    Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro, ar ko tās atšķiras un ko tajās drīkst un nedrīkst darīt: “Vienkāršākais režīms ir aizsargājamie ainavu apvidi, kur ierobežojumi ir mazāki. Nākamais režīms ir dabas parki, kur ierobežojumi ir uz kailcirtēm. Var būt ierobežojumi uz zemes transformāciju un zemes gabalu sadalīšanu. Tad ir striktākie aizliegumi – dabas liegumi, rezervāti, rezervātu zonas, kur saimnieciskā darbība ir aizliegta. Tur ir pieļaujami tikai atsevišķi izpētes pasākumi.”

    Teju visas Latvijas aizsargājamās dabas teritorijas ir iekļautas Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Un tajās neatkarīgi no tā, kurā no minētajām kategorijām piederīgas, saimnieciskās darbības uzsākšanai jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

    Tas nozīmē – ja vēlamies audzēt labību “Natura 2000” teritorijā, kas tikusi izveidota putnu aizsardzībai, un audzēšana konkrēto sugu neietekmē, tad nekādu ierobežojumu šādai darbībai nebūs. Vēl jo vairāk, ja esošajā teritorijā jau pastāv lauksaimniecības zemes.

    “Mēs saskaramies bieži ar mītu, aizbraucot uz kādu aizsargājamu dabas teritoriju. Cilvēki domā, ka neko tur nevar darīt, ka nevar pat krūmus cirst. Taču to visu var darīt, un bieži vien tas ir vajadzīgs pat no dabas vērtību saglabāšanas viedokļa,” norāda Strode.

    To, ka uzņēmējdarbība ir savienojama ar dabas aizsardzību arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, uzsver Latvijas Universitātes pētnieks Mārtiņš Danusēvičs:

    “Dabas liegumi un aizsargājamās teritorijas ir ļoti svarīgas. Es tās saucu par valsts stratēģiskajām rezervēm.

    Tās nākotnē noderēs, jo tur būs dabas daudzveidība. Uzņēmējiem ir jākontrolē, ko viņi tur dara, lai nesagrautu šo sistēmu, bet viņiem vienlaikus arī ir jāļauj darboties šajās teritorijās, kaut vai lai mācītos, kā veikt uzņēmējdarbību atstājot dabu tās esošajā stāvoklī vai pat to uzlabojot.”

    Saimniekot gan ekonomiski, gan ekoloģiski izdevīgi ir iespējams, un arī Latvijā netrūkst piemēru, kas to lieliski apliecina. Dabas aizsargājamās teritorijas ir vietas, kur rodas jauni produkti. Bet inovatīvi saimniekotāji tos ierauga, pirms kāds cits par tiem ir iedomājies.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti