Pircēju vēlmes un audzētāju iespējas
Zemnieku saimniecības “Zutiņi” saimniece Rūta Beirote norāda, ka vismaz piektā daļa pircēju nebūt nav gatavi ēst nestandarta jeb tā dēvētos neglītos dārzeņus.“Ir pilnībā saprotams, ja cilvēki primāri izvēlas taisnākos gurķus vai perfektākas formas tomātus, taču apmēram 20 procenti mūsu pircēju tirgū nevainojama izskata dārzeņus meklē tik ļoti, ka ir gatavi saspiest vai aptaustīt teju visus, kas izlikti pārdošanā,“ pauž zemnieku saimniecības pārstāve Beirote.
Lauksaimniece norāda, ka saprotama ir cilvēku vēlme izmeklēt dārzeņus lielveikalā, kur to tirgošanu regulē noteikti standarti, taču pavisam citādi tas vērtējams tirgū, kur audzētājs piedāvā to, kas viņa saimniecībā ir izaudzis.
Jebkura bioloģiskā vai tā saucamā integrētā saimniecība, kur pesticīdus vai minerālmēslus nelieto nemaz, vai lieto tikai gadījumos, kad tas ir ļoti nepieciešams, nevar izvairīties no tā, ka kāds gurķis izaug līkāks vai tomātam izveidojusies rieva.
To visu nosaka virkne dažādu faktoru – laikapstākļi, kuros kultūraugs audzis, arī tas, ja kādu brīdi tam apkārt ir bijušas nezāles. Ja vien augus nemiglo vai neizvēlas īpaši veidotas šķirnes, tad šāda nestandarta dārzeņu klātbūtne ir neizbēgama. Ir šķirnes, kas veidotas tā, lai iegūtu maksimāli vienādu rezultātu un šīs šķirnes nebūt nav sliktas! Taču līdzās standartizēta izskata tomātiem vai gurķiem mēs iegūstam arī ļoti vienādu garšu – tādi dārzeņi garšo vienādi, un tad nav vietas garšu dažādībai”, skaidroja Beirote.
Saskaņā ar audzētāju sniegto informāciju visizvēlīgāk pircēji iegādājas tomātus un ābolus. Īpaši negatīvi audzētāji vērtē pircēju vēlmi izmeklēt tīkamākos eksemplārus šķirnēm, kur katra, piemēram, ābola saspiešana vainagojas ar paliekošu nospiedumu, kas veicina tā bojāšanos un ir vizuāli nepievilcīga citiem pircējiem, nerunājot nemaz par to, ka augļu un dārzeņu aptaustīšana ir pretrunā ar higiēnas un slimību izplatības profilakses pasākumiem, kas jāievēro, pērkot nefasētus produktus.
“Manuprāt, Latvijā par maz novērtējam to, ka mums ir iespēja tirdziņos satikt cilvēkus, kuri audzē mūsu pārtiku. Es zinu, ka Vācijā audzētāji apvienojas milzīgos kooperatīvos, lai savu produkciju varētu realizēt lielveikalu plauktos, un līdz patērētājam paši nemaz netiek. Kāpēc gan mums neizmantot šo priekšrocību? Kāpēc, esot aci pret aci ar to, kurš audzē tomātus, kurus ēdam, mēs sagaidām, ka viņam pretī būs tas, ko piedāvā industriālā lauksaimniecība ar perfekti standartizētu produkciju? Tirgus ir tā vieta, kur mēs, audzētāji, piedāvājam visu, kas mums ir izaudzis – arī to, kas izskata ziņā ir nedaudz atšķirīgs,” pārdomās par to, kā savienot pircēju vēlmes un audzētāju iespējas dalās Beirote.
Neviennozīmīgā regula
To, ka augļu un dārzeņu ārējais izskats pircējam ir būtisks, apliecina arī šogad veiktais “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījums. Jautāti, kas nosaka augļu un dārzeņu kvalitāti, otrajā vietā pēc garšas par svarīgāko aspektu respondenti ir atzinuši produktu ārējo izskatu. Jāteic gan, ka redzēt nestandarta augļus un dārzeņus lielveikalu plauktos nākas salīdzinoši reti, jo tirgotāji, atsaucoties uz Eiropas Savienības Regulu par augļu un dārzeņu atbilstību tirdzniecības standartiem, apgalvo, ka nevar tirgot konkrēta izmēra un formas standartiem neatbilstošu preci.
Regulējums gan nav tik viennozīmīgs. Ir augļi un dārzeņi, uz kuriem atteicas tikai minimālās kvalitātes prasības, un tās paredz, ka dārzeņi nedrīkst būt saspiesti, iebojāti, ar kaitēkļu nodarītiem bojājumiem vai citām līdzīgām nepilnībām. Savukārt izmēra un krāsu standarti ir attiecināmi tikai uz noteiktu augļu un dārzeņu grupām, lai kontrolētu to atbilstību kvalitātes šķirām. Tas attiecas uz āboliem, mandarīniem, citroniem, apelsīniem, kivi, salātiem, persikiem, nektarīniem, bumbieriem, zemenēm, papriku, galda vīnogām un tomātiem.
Pārtikas un veterinārais dienests, kas kontrolē to, kādas kvalitātes augļi un dārzeņi nonāk veikalu plauktos, skaidro –
ja kāds no šiem augļiem un dārzeņiem neatbilst noteiktajam standartam, tas ir tirgojams ar norādi par to, kam tie paredzēti, piemēram, mazāki apelsīni var tikt tirgoti ar norādi “sulai” un tādā veidā nebūt pretrunā ar regulējuma prasībām.
Savukārt neatbilstoša krāsojuma vai izmēra āboliem jānorāda to atbilstība zemākai šķirai.
Tas, vai tos labprāt izvēlas patērētāji, protams, ir tirgotājiem aktuāls jautājums, un, kā norāda “Maxima Latvija” Kvalitātes un procesu vadības departamenta direktore Dace Grava, pircēji ar savu maku par labu nestandarta dārzeņiem tomēr nebalsojot. Tiesa gan, atsevišķos gadījumos veikalu noliktavās mēdzot nonākt, piemēram, pārauguši burkāni, ķirbji vai kabači. Ja formas dēļ tos ir grūti pilnvērtīgi izmantot vai apstrādāt, produkti regulāri tiek ar rokām pārlasīti kā veikalā, tā noliktavas telpās.
“Lai izvairītos no nestandarta augļu un dārzeņu nonākšanas pārtikas pārpalikumos, mums ir līgums par to piegādi Rīgas zoodārzam un mazajiem zoodārziem. Piegādes apjoms ir atkarīgs no sezonas – vasarā vairāk ir dārzeņi, ziemā – augļi,” skaidro Grava. Par iespēju tomēr nākotnē tirgot nestandarta produkciju, izvietojot to atsevišķos stendos vai kā citādi nošķirot no pārējās produkcijas, Grava izsakās pozitīvi: “Esam atvērti izskatīt šādu iespēju, bet tas jau ir atkarīgs no pircēja izvēles. Mēs esam gatavi pielāgoties”.
Zoodārzi, fermas un zirgu staļļi
Par to, ka pircēji nelabprāt izvēlas nestandarta dārzeņus, ir pārliecinājušies arī liela apjoma dārzeņu audzētāji. Kā norāda SIA “Ezerkauliņi Agro” mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Laura Kļaviņa, pircēji nelabprāt tos izvēlas veikalos, tāpēc jebkurš līks, ieplīsis, žuburains vai salūzis burkāns drīzāk tiek nogādāts jau pieminētajos zoodārzos, fermās un zirgu staļļos, nevis veikalu noliktavās. Savukārt bojātie dārzeņi tiek izmantoti biogāzes ražošanā, tā nodrošinot, ka no izaudzētā atkritumi neveidojas. “Jau pirms sēšanas darbiem mēs zinām, ka mūsu mērķis ir izaudzēt standarta produkciju. Mēs investējam tehnoloģijās, sējam ar precīzās izsējas sējmašīnām, lai nestandarta produkcijas būtu pēc iespējas mazāk. Ja jānosauc konkrēti skaitļi, tad produkcija, kas neatbilst standartam, ir 10-20%,” norāda Kļaviņa.
Lai arī atsevišķās Eiropas valstīs arvien skaļāk sevi piesaka dažādas kampaņas, kurās cilvēki ir aicināti izvēlēties tieši vizuāli nepievilcīgākos dārzeņus, standartam neatbilstošās produkcijas apmēri ir lieli un nereti tie veido daļu no pārtikas atkritumiem. Piemēram, Lielbritānijā 25% tur audzētu ābolu, 20% sīpolu un 13% kartupeļu nemaz nenonāk līdz patērētājiem standartiem neatbilstošā izskata dēļ, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas aplēses. Līdzīgs liktenis piemeklē arī trešo daļu burkānu ražas. Lai gan ir apkopota informācija par pasaulē neglītākajiem dārzeņiem, kur saraksta augšgalā ierindojas baklažāni, redīsi un paprika, precīzas statistikas par nestandarta dārzeņiem un augļiem nav.
Par to, cik daudz Latvijā nerealizējam standartiem neatbilstošus dārzeņus, pagaidām spriest ir pāragri. Kā norāda biedrības ”Zaļā brīvība” projekta “Ar cieņu par pārtiku” vadītāja Inga Belousa, Eiropas līmenī vienotu metodoloģiju pārtikas atkritumu daudzuma mērīšanai izstrādāja tikai pagājušā gadā un pirmie dati vēl tikai tiks ievākti.
Taču, neraugoties uz to, cik daudz vai maz dārzeņu nonāk atkritumos, ir vairāk nekā skaidrs, ka katrs neapēsts, bet izaudzēts produkts noplicina un izšķērdē dabas resursus, kā arī rada siltumnīcefekta gāzes.
Vistiešāk tas skar saldūdens patēriņu, kā arī augsnes kvalitāti – pastiprināti to apstrādājot, apūdeņojot un pakļaujot pesticīdu ietekmei, tiek iznīcināta tās dabīgā auglība un radīts apkārtējās vides piesārņojums. Tāpēc izvēle par labu kādam ne tik glītam dārzenim nav tikai stāsts par skaistumu mūsu šķīvjos.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
