Latvijas skujas noder gan cilvēku veselībai, gan siltumizolācijai būvniecībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Laikā, kad koku lapas ir nokritušas, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā izmantot koku mūžzaļās daļas. Priežu un egļu skujas šajā ziņā piedāvā vairākus risinājumus. Tautas medicīnā lietoto vielu klāstā tās sen jau zināmas kā līdzeklis klepus ārstēšanai. Taču, pateicoties zinātnieku pētījumiem, to pielietojums kļūst arvien plašāks, piemēram, skujas var izmantot arī kā siltumizolācijas materiālu būvniecībā.

Ko var iesākt ar skuju zaleni?

Skuju ķīmiskā sastāva un ekstraktu izpēte Latvijā notiek jau daudzus gadus, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” meža izejvielu pārstrādes laboratorijā. Pētījumos  vispirms noskaidro skuju ķīmisko sastāvu, tad atrod optimālākās metodes derīgo vielu izdalīšanai, izpēta vielu bioloģisko aktivitāti un izvērtē, kādas ir iespējas no skujās esošajām vielām  ražot konkrētus produktus.

Skuju koku zalenis, ko veido skujas un nepārkoksnējušies dzinumi, tiek uzskatīts par ekoloģiski tīru, augstvērtīgu un bioloģiski aktīvu dabas vielu avotu  un to ekstraktvielas  iegūst vairākās pasaules valstīs. Kā savā pētījumā norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Ojārs Polis, Latvijā no koku zaleņa, galvenokārt egles, ražo 10 produktus tirgum: hlorofila preparātus, ēteriskās eļļas, poliprenolus, dažādu ekstraktvielu maisījumus kosmētikas, farmācijas, augu aizsardzības un citām vajadzībām.

Salīdzinot ar citiem augu valsts materiāliem, skuju pārstrādei ir vairākas priekšrocības – ne tikai tas, ka skujas svaigā veidā ir iegūstamas jebkurā gadalaikā, bet arī to sastāvā esošās vielas izceļas ar īpaši vērtīgu un bagātīgu buķeti. Pētnieks Polis kā galvenās izceļ deviņas vielu klases, no kurām nozīmīgu daļu veido ogļhidrāti, vitamīni un minerālvielas. Skujās ir gan t.s. taukos, gan ūdenī šķīstošie vitamīni, īpaši daudz C vitamīna, skujas satur arī B grupas vitamīnus un citas organisma šūnām nepieciešamās vielas.

Būtiskos elementus, kurus koki uzņem no apkārtējās vides un izmanto savu dzīvības procesu nodrošināšanai, gudri savā labā var izmantot arī cilvēki.

Atkarībā no augšanas apstākļiem minerālvielu saturs skujās un dzinumos mainās, taču tajos neiztrūkstoša ir dzelzs, cinka un magnija klātbūtne. “Kā jebkuram dzīvam organismam, arī kokiem sevi ir jānodrošina ar visu savai dzīvei nepieciešamo, lai augtu, vairotos un aizsargātu sevi  no kukaiņiem un slimībām. Tādēļ tie fotosintēzes procesā no CO2 un ūdens ar gaismas enerģijas palīdzību sintezē ogļhidrātus un citas vielas. Tie ir nepieciešami arī cilvēkam, – ogļhidrāti enerģijai, olbaltumvielas sev specifisko proteīnu ražošanai, bet vitamīni un minerālvielas ir svarīgi dzīvības procesu nodrošināšanai”, skaidro Polis. 

Priežu skujas. Ilustratīvs attēls.
Priežu skujas. Ilustratīvs attēls.

Cilvēkam vērtīgas vielas, bet nesabalansētā veidā

Skujās ir daudz vielu, kas ir ļoti būtiskas cilvēka dzīvības procesu uzturēšanai,  taču tās nav sabalansētā veidā – proti, dažas no tām, piemēram, celuloze un lignīns, ir pat nevajadzīgas. Lai spētu paņemt no skujām tikai vajadzīgo, zinātnieki pēta, cik daudz skujās ir mums derīgo vielu un meklē piemērotāko to iegūšanas tehnoloģiju. “Tehnoloģijām ir jābūt ekonomiski pamatotām, lai varētu konkurēt ar vielām, kas tiek iegūtas no citiem augiem un ar sintētiski iegūstamajām. Prakse rāda, ka skujās ir daudz derīgu, ekonomiski un citādi pamatotu vielu, piemēram, hlorofils, karotenoīdi, vitamīni, steroli, ēteriskās eļļas un citi,” stāsta Polis.

Vaicāts,  no kā ir atkarīgs labo vielu daudzums skujās, pētnieks min gan klimatiskos un meteoroloģiskos apstākļus, kuros  koks aug, gan augsnes ķīmisko sastāvu un to, cik tajā daudz ir ūdens. Taču tas nebūt vēl nav viss – liela nozīme ir arī sezonai un pat skuju vecumam. Svarīgi šajā ziņā esot arī vieta, kur skujas kokā atrodas. Ne tikai atrašanās augstums kokā, bet arī tas, vai skujas ir vērstas pret ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem vai rietumiem, mainīs tajās esošo vielu sastāvu.  “Vielu saturs skujās ir mainīgs, un to nevar definēt kā konstantu vienmēr un visur. It sevišķi tas jāievēro, plānojot ekstraktvielu ieguvi. Šeit ļoti svarīgi ir, lai apstrādājamā skuja būtu pēc iespējas svaigāka,” skaidro Polis.

Resurss, kas jāizmanto pilnībā

Tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieku uzmanības lokā skuju koku zalenis nonācis kā lielisks siltumizolācijas materiāls. Institūta direktore, profesore Dagnija Blumberga uzskata, ka uz skujām nevar raudzīties tikai kā uz viena konkrēta produkta izejvielu. Viņasprāt, tas ir resurss, kas jāizmanto pilnībā, un tā iespējas ir neierobežotas.

“Ir labi iegūt no skujām ekstraktu, bet apstāties tikai pie tā izmantošanas karamelēs vai dzērienos būtu tuvredzīgi.

To tālāk var izmantot dažādu citu līdzekļu ražošanai. Taču nevar aizmirst arī par blakusproduktiem, kas rodas skuju koku apstrādes procesā. Mēs no visa, kas paliek pāri pēc koku ciršanas un to izmantošanas kokrūpniecībā, zaleni izmantojam, gan lai radītu siltumizolācijas materiālu būvniecībā, gan termoizolācijas iepakojuma materiālu, kas īpaši piemērots, piemēram, medikamentu pārvadāšanai. Materiāls ir viegls, uztur vajadzīgo temperatūru un ir salīdzinoši lēts,” skaidro Blumberga. 

Profesore stāsta, ka skuju izzināšana pētniecībā ir uzplaukusi pēdējo desmit gadu laikā un šajā jomā aktīvi darbojas valstis, kurās skuju koki dabā ir plaši sastopami. Īpaši izceļas Somija un Norvēģija, taču aprites ekonomikā arvien vairāk sevi piesaka arī idejas no Nīderlandes. “Par mūsu radīto siltumizolācijas materiālu būvniecībai interesi ir izrādījuši nīderlandieši. Mēs šobrīd meklējam ražotāju un kādu, kuram pārdot tehnoloģiju. Interese ir liela, un šīs idejas īpaši uzrunā uzņēmumus Ziemeļvalstīs,” norāda Blumberga. 

Viņa interesi skaidro ar to, ka dabas materiāliem tuvākajā nākotnē nāksies nomainīt fosilos resursus un daudzi jau laikus pārorientējas uz zaļākām tehnoloģijām. “Šobrīd siltumizolācijā lietoto akmens vati ražo no fosilā resursa. Agri vai vēlu tam nāksies teikt “nē”, un akmens vati pielietos tikai tajās specifiskajās jomās, kur tā tiešām būs neaizvietojama. Ražot tās aizstājēju no meža pārpalikuma ir priekšrocība, kas jāizmanto,” uzsver Blumberga.

Profesore aicina aizdomāties par to, ka Latvija ir bagāta ar vietējiem resursiem, kas jāliek lietā: “Mums nav fosilo resursu, bet ir vietējās izejvielas. Ir muļķīgi nocirst kokus un aizsūtīt tos uz citām valstīm, kur citi no tiem ražos preces ar augstu pievienoto vērtību. Tā šobrīd ir problēma Latvijā. Svarīgi, lai mēs to apzinātos valstiskā mērogā”. 

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti