Cik daudz siltumnīcefekta gāzu rada maizes klaips?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Domājot par ietekmi uz vidi, ko radām ar savām ikdienas darbībām, ierasts rēķināt nobrauktos kilometrus vai atkritumos izmestos iepakojuma kilogramus, taču pētnieki aprēķinājuši, kādu ietekmi uz siltumnīcefektu radošajām gāzēm rada tāds ikdienā bieži lietots produkts kā maize.

Mēģinājumi izrēķināt viena maizes klaipa emisijas nonākušas daudzu zinātnieku grupu uzmanības lokā. Jāteic gan, ka precīzu atbildi uz jautājumu, vai lielākas emisijas radām, ēdot rudzu maizi vai, piemēram, franču bageti, neviens tomēr nav spējis sniegt. Grūtības rast precīzu atbildi izraisa tas, ka maizes radītās emisijas lielā mērā ietekmē gan katras konkrētās ceptuves krāsnis, gan zemnieku saimniecībā audzētie graudi.

Taču, veicot maizes pilna dzīves cikla analīzi, skaidrs ir viens – ja graudu izcelsme meklējama bioloģiskajā saimniecībā, tad klaipa radītās emisijas ir mazākas. Tas tāpēc, ka lielākā daļu izmešu rodas tieši graudu audzēšanas posmā. Saskaņā ar Šefīldas Universitātes pētnieku veikto analīzi ar graudu audzēšanu un novākšanu saistītās darbības rada 66% no visām ar maizes ražošanu un piegādi saistītajām emisijām. Interesanti, ka 40% no tām rada tieši konkrēta mēslojuma – amonija nitrāta izmantošana lauksaimniecībā.

Mēslojuma negatīvā ietekme lielā mērā saistāma ar piesārņojumu, ko tas rada, nonākot ūdenstilpēs. Notekot no laukiem, tas nonāk grāvjos, upēs un pat jūrās, veicinot to aizaugšanu un radot virkni jaunu vides problēmu. Tāpat arī zemes apstrādes, sēšanas un ražas novākšanas laikā patērētā degviela ietekmē izmešu bilanci. Lauksaimniecība kopumā pasaulē rada trešo daļu no visām siltumnīcefekta radošo gāzu emisijām, kļūstot par nozari, kam klimata mainīgajā pasaulē būtu jāievieš vairāki būtiski uzlabojumi. Pētījuma autori uzskata, ka svarīgs solis gaisa un piesārņojuma mazināšanā ir domāt par to, kā mazināt ietekmi uz vidi katrā emisiju radīšanas posmā. Maizes gadījumā tas visvairāk skartu mēslojumu –  pēc pētnieku domām, ir jāpārskata, cik daudz un bieži tas tiek nogādāts uz labības lauka, jo nereti zemnieki to lietojot nevajadzīgi daudz.

Bagete, grieķu pita un fokača – videi draudzīgākās

Tikmēr Itālijas pētnieki salīdzinājuši dažādus maizes veidus, kas izplatīti 21 Eiropas Savienības valstī, tostarp arī Latvijā, un secinājuši, ka daudz kas šajā ziņā ir atkarīgs gan no maizes receptūras, gan krāsnīm, kurās tās ceptas. Veicot maizes pilna cikla analīzi, vērtētas ražošanas un piegādes laikā radītās CO2 emisijas uz kilogramu produkta un kalorijām, ko ar konkrēto produktu uzņemam. Piemēram, analizējot vienkāršās receptes maizes, par videi draudzīgākajām atzītas franču bagete, grieķu pita un ātrā itāļu maize fokača. Pētnieki secinājuši, ka liela nozīme enerģijas patēriņā ir gan maizes formai – jo tā plānāka un saplacinātāka, jo ātrāk izcepas, gan tam, kāda kopumā ir valsts enerģijas bilance. Proti, ja Francijā lielu daļu enerģijas iegūst no atomelektrostacijām, tad kopumā šīs valsts produkcija uzrāda mazākas siltumnīcefekta gāzu emisijas kā maize, kas cepta zemēs, kur kurināšanai izmanto fosilos energoresursus.
Atsevišķi vērtējot rudzu maizi, secināts, ka Latvijā, Lietuvā un Polijā ceptajai ir emisiju ziņā līdzvērtīga receptūra un atšķirības rada tikai valstī lietotā elektroenerģija. Tikmēr Igaunijas rudzu maizes pagatavošanā tiek pievienotas vairākas izejvielas, tostarp sviests un cukurs, kas šo maizi padara emisiju ietilpīgāku, bet vienlaikus arī kalorijām bagātāku.

Īpaši ieteicams ēst bioloģiskas izcelsmes pilngraudu maizi

Vaicāta, kura maize tad būtu vērtējama kā videi draudzīgāka, vides eksperte un biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja Jana Simanovska uzsver, ka šādu salīdzinājumu izdarīt nevar, jo viss atkarīgs no tā, kurā ceptuvē tā cepta un kādā saimniecībā audzēti graudi. “Ja kāds maizi patērējot grib būt videi draudzīgs, tad mans ieteikums ir ēst maizi, kuras izcelsme meklējama bioloģiskajā saimniecībā un gādāt, lai tā nenonāk pārtikas atkritumos. Tās ir lielākās šobrīd zināmās ietekmes uz vidi. Izvērtēt katra klaipa un ceptuves ietekmi ir laikietilpīgi un dārgi,” stāsta Simanovska.

Tā kā iepriekšminētajā maizes pētījumā no katras valsts tika analizēta konkrētas maizes ceptuves produkcija, izdarīt vispārīgus secinājumus par rudzu, kliju vai kviešu maizes ietekmi uz vidi pētniece atturas. “Ņemot vērā, ka lauksaimniecības prakses vairumā gadījumu ir līdzīgas, tad lielā mērā maizes ietekmi uz vidi veido krāsnis, kurās tā cepta. Ja pētnieki būtu izvēlējušies analizēt maizi no citas ceptuves, kas izmanto energoefektīvākas krāsnis, iespējams, rezultāti būtu atšķirīgi. Vēl būtisks šī pētījuma trūkums ir tas, ka tika analizētas tikai CO2 emisijas, nevis lietoto pesticīdu ietekme. Piemēram, vairākās valstīs ir aizliegts pirms graudu kulšanas uz lauka smidzināt glifosātu. Latvijā, šāds aizliegums ir tikai attiecībā uz graudu kaltēšanu – proti, žāvēt graudus ar glifosātu nav atļauts, bet to izmantot pirms pļaujas nezāļu mazināšanai drīkst. Taču rezultātā glifosāts uz graudiem tik un tā paliek,” skaidro Simanovska.  Tas arī raisa jautājumu, vai īpaši uzmanīgiem nav jābūt, izvēloties pilngraudu maizi? Pētniece uzsver, ka šajā gadījumā jo īpaši vērts piedomāt par to, vai graudi audzēti bioloģiskā saimniecībā, kur netiek lietoti pesticīdi.

Ar individuālām izvēlēm daudz neko neietekmēs

Savukārt raugoties no CO2 emisiju skatu punkta, Simanovska uzskata, ka Latvijā ražotā maize daudz neatšķiras no citur pieejamās un, izdarot individuālas izvēles, daudz neko ietekmēt nevaram. “Pētījumi skaidri parāda, ka ietekme uz vidi lielā mērā veidojas graudu audzēšanas un cepšanas laikā. Protams, ja ceptuve izvēlas zaļo enerģiju, tas samazina maizes klaipa ietekmi uz vidi, taču cik daudz būs tādu, kas to reāli var izdarīt? Mēs kā patērētāji nevaram ietekmēt ceptuvi, ja valsts nemaina savu enerģētikas politiku. Agrāk šādi dati nebija tik svarīgi, taču arvien vairāk uzņēmumu veic aprēķinus par to, cik piesārņojoša ir viņu darbība, jo ļoti konkurējošā tirgū šādiem aprēķiniem var būt nozīme. Ja klients sāk izvēlēties piegādātājus ar mazāku ietekmi uz vidi, tad valsts enerģētikas izvēle var ietekmēt uzņēmumu konkurētspēju,” rezumē Simanovska. Tas liek domāt, ka nākotnē arvien aktuālāks var kļūt jautājums par to, cik videi draudzīga ir enerģija, ko iegūstam.

Vai kādudien veikalu plauktos būs atrodama maize ar norādi, ka konkrētais klaips radījis mazāk siltumnīcefekta gāzu kā citi, iespējams, ir laika un tirgus pieprasījuma jautājums. Taču lai līdz tādam klaipam tiktu, vides eksperti uzskata, ka revīzija jāveic visos ar maizes ražošanu un piegādi saistītajos posmos. Tikmēr patērētāju galvenais uzdevums ir racionālāk un atbildīgāk pildīt savus pirkumu groziņus.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti