Ķīmiķe: Sveču ražotāji mēdz maldināt par produktu nekaitīgumu

Tuvojoties Ziemassvētkiem, visā pasaulē tiek pārdoti vairāki miljardi sveču. Tā kā to sastāvs un izskats ir ļoti dažāds, aktuāls kļūst jautājums, vai bez estētiskā baudījuma tas nerada arī gaisa piesārņojumu? Gan paši sveču ražotāji, gan vides eksperti norāda, ka viss slēpjas sveču sastāvā un to dedzināšanas paradumos.

Svecēm degot, izdalās ogļskābā gāze, ūdens un dažādas citas vielas – kvēpi, cietās daļiņas un nereti arī toksiskas vielas. Cieto daļiņu veidošanās sveces degšanas laikā ir nozīmīgs iekštelpu piesārņojuma avots. Ir zinātniski pētījumi, kas norāda, ka baznīcās, kur dedzina sveces, ir augsts piesārņojuma līmenis ar  cietajām daļiņām, kas veicina elpošanas orgānu slimības.

Ilustratīvs attēls.

Nereti izskan apgalvojumi, ka īpaši daudz telpas piesārņo aromatizētās sveces. Speciālisti norāda, ka viss slēpjas vielu koncentrācijā un ne obligāti izcelsmē. “Smaržīgās sveces var ražot, izmantojot dabīgas ēteriskās eļļas vai pievienojot sintētiskas smaržvielas. Ļoti bieži cilvēki maldīgi domā, ka dabīgas ēteriskās eļļas ir mazāk kaitīgas.  Patiesība ir pilnīgi pretēja, dabīgās ēteriskās eļļas ir ļoti koncentrētas un nereti ļoti alergēnas, “ norāda SIA “Baltic Candles” Laboratorijas un kvalitātes vadītāja Dace Ozoliņa.

Tā kā lielākā daļa smaržīgo sveču satur alerģiskas vielas, tās lietojot, jāievēro divi pamatprincipi – pirmkārt, pēc to dedzināšanas rūpīgi jāizvēdina telpas, un, otrkārt, jāpievērš uzmanība sveces sastāvam.

“Jau vairākus gadus uz smaržīgajām svecēm attiecas CLP (classification, labeling and packaging) regula, kas nosaka prasības smaržīgo sveču marķējumam. Patērētājs var marķējumā izlasīt, kādas alerģiskas vielas satur konkrētā svece. Diemžēl Latvijas tirgū ir pieejams ļoti daudzas smaržīgās sveces, īpaši mazo sveču ražotāju gatavotās, kuras nav marķētas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, kā rezultātā patērētājs, domājot, ka svece nesatur alerģiskas vielas, iegādājas marķējumam neatbilstošas,” stāsta Ozoliņa.

Kokteiļa efekts telpās

Par to, ka sveču industrijā sveša nav tā saucamā zaļmaldināšana, patērētājus aicina aizdomāties arī biedrības “Ekodizaina kompetences centrs”  vadītāja, ķīmiķe un vides zinātņu doktore Jana Simanovska.

Paļauties tikai uz tirgotāju teikto, ka sveces nepiesārņo vidi, nevar, uzsver ķīmiķe.

Lai arī kaitīgo vielu daudzums, kas sveču degšanas laikā nonāk telpā, esot mazs un nepārsniedz iekštelpu piesārņojumam noteiktās drošās robežas, kopā ar citām vielām tās var radīt negatīvu ietekmi: “ Nevajadzētu aizmirst par tā saucamo kokteiļu efektu – iekštelpu gaisā ir dažādi avoti, kas emitē dažādas piesārņojošās vielas. Drošos sliekšņus parasti nosaka vienai vielai, bet vielu kokteiļi var uz mums iedarboties daudz spēcīgāk”.

Baltijas Vides foruma eksperte Kristīne Sēnele stāsta, ka viena sveces aromāta iegūšanai vien  nereti izmanto vairākus desmitus vielu: “Šo vielu vidū visbiežāk ir arī smaržvielas, kas ir oficiāli atzītas par alerģiju izraisošām. Ja tās smaržas kompozīcijā ir vairāk nekā 0,1%,  tad tam jābūt norādītām uz iepakojuma. Bet, ja šādas vielas kopā būs vairāk nekā 1%, – tad jau jābūt brīdinājumam, ka svece var izraisīt alerģiju.”

Lai arī smaržīgās sveces rada telpā vairāk vielu, kas var izraisīt alerģijas, kļūdaini būtu uzskatīt, ka nearomātiskās ir nekaitīgas. Saskaņā ar Simanovskas teikto, sveces, kas nav aromatizētas un krāsotas, vairāk telpā rada ogļūdeņražus. “Ogļūdeņražu daudzums ļoti mainās atkarībā no parafīna. Starp izdalītajām vielām ir arī kancerogēnas vielas,  piemēram, formaldehīds un benzols”. Taču, domājot par sveču ietekmi uz vidi, der atcerēties, ka parafīna un želejveida sveces tiek iegūtas no fosilajiem resursiem. Piemēram, želejveida sveču sastāvā lielākā daļa ir minerāleļļas, kurām kā biezinātāji tiek pievienoti polimērsveķi. Savukārt sojas, palmu un kokoseļļas, kā arī bišu vaska sveces ražo no atjaunīgiem resursiem,” stāsta Simanovska.

Kvalitatīvs parafīns un atbilstošs deglis

Lai arī pastāv uzskats, ka no augu taukiem vai vaska iegūtās sveces degot izdala mazāk sodrēju un piesārņojošu vielu, dabiskās izcelsmes vaski satur stearīna skābi, kuras izcelsme ne vienmēr ir videi draudzīga: “Dzīvnieku izcelsmes stearīnu gatavo no pārtikas pārstrādes atlikumiem, kas ļauj iegūt kvalitatīvu un ekoloģisku produktu, taču augu izcelsmes stearīnu ļoti bieži ražo no palmu taukiem. Palmas savukārt tiek audzētas plantācijās, kas ierīkotas, izcērtot mūža mežus. Ja patērētājs vēlas būt patiešām videi draudzīgs, tad būtu jāizvēlas palmu vaska sveces, kuras ir izgatavotas no RSPO (The Roundtable on Sustainable Palm Oil) sertificētiem palmu vaskiem,” skaidro Ozoliņa. 

Viņa arī uzsver, ka sveču izejvielas laika gaitā mainās un arī bieži piesauktā parafīna sastāvs var būt dažāds:

Parafīns pēc savas būtības ir produkts, kas rodas kā blakusproduks naftas pārstrādes procesā, taču tā kvalitāte var būt dažāda.

Ir tā saucamais kvalitatīvais P2 parafīns, ko ir atļauts lietot pārtikas fasēšanai. Izmantojot kvalitatīvu parafīnu un atbilstošu degli, svece neizdalīs kaitīgas vielas” . 

Izvēloties videi un veselībai draudzīgas sveces, der pievērst uzmanību arī deglim – tam jābūt no kokvilnas un ne pārāk garam. Garš deglis būs iemesls, kāpēc svece pastiprināti dūmos un piesārņos telpu, taču kokvilna nodrošinās, ka apkārtējā vidē neizdalās kaitīgās vielas. Savulaik degļi tika apstrādāti ar svinu, taču nu jau kādu laiku Eiropas Savienībā un ASV tādus ražot ir aizliegts. Lai samazinātu iespējamību, ka sveču dedzināšanas dēļ telpā izplatās kaitīgas vielas, speciālisti iesaka tās nededzināt caurvējā un to nopūšanai izmantot speciāli paredzētus instrumentus. Taču, ja meklējat sveces, kuru kvalitāte ir pārbaudīta akreditētā laboratorijā un kas izgatavotas no atjaunojamiem resursiem, tad “Nordic Swan Ecolabel”  zīmes būs marķējums, kas palīdzēs orientēties plašajā piedāvājumu klāstā.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt