Rudens lapas. Padomi, kad grābt, kad izmantot kā augsnes bagātinātāju

Oktobris ir laiks, kad par neatņemamu pilsētas ainavas sastāvdaļu kļūst lieli plastmasas maisi, kuros vāc nokritušās lapas. Ko ar tām darīt, lai gan cilvēkiem, gan dabai būtu labi? Vai tās jāvāc, vai krāsaino, čabošo paklāju labāk atstāt zem kokiem? Šie ir jautājumi, kas uzvirmo gadu no gada.

Ja raugās no likumdošanas perspektīvas, atbilde ir vienkārša – nokritušās lapas pilsētas apstādījumos un savā īpašumā ir jāsavāc. To, ka nokritušo lapu un zaru uzkrāšanās nekustamajā īpašumā un tam piegulošajā teritorijā nav pieļaujama, nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi. Savukārt, ja uz nokritušajām lapām raugās no ekoloģijas skatu punkta, tad to savākšana ne visos gadījumos ir labākais risinājums.

Kā LSM.lv norāda Latvijas Universitātes profesors Ģederts Ieviņš, viss atkarīgs no tā, kur lapas nokritušas. “Nobirušās lapas mežā, parkā vai uz piemājas mauriņa nav gluži viens un tas pats. Koks, kurš visu vasaru lapās ražojis ogļhidrātus, uzkrājis minerālvielas un sintezējis dažādus citus savienojumus, rudenī pieliek ievērojamas pūles, lai lapās esošās vielas sadalītu un aizvadītu uz stumbru un saknēm noglabāšanai nākamajai sezonai. Tomēr ievērojams daudzums vielu paliek nokritušajās lapās.”

Izpētīts, ka sausajās lapās ir liela daļa celulozes un ogļhidrātu polimēru, tāpat arī minerālvielas, proteīni un fenolu dabas savienojumi.

“Mežā nobirušās koku lapas ir minerālvielu aprites svarīgs posms un, kalpojot par barības avotu gan bezmugurkaulniekiem, gan mikroorganismiem, uztur augsnes auglību”, skaidro Ieviņš, uzsverot, ka tieši šī iemesla dēļ mežā lapas vākt nevajadzētu, kamēr cilvēka veidotā ainavā tas vairāk ir estētikas jautājums, kur augsnes auglības uzlabošanai lieto nevis nobirušās lapas, bet speciālu mēslojumu.

To, ka nobirušās lapas ir nepieciešamas kokiem, uzsver arī entomologs Voldemārs Spuņģis: “Lapas noārda daudzi augsnes dzīvnieki, piemēram, sliekas, bruņērces, kolembolas un daudzi citi, un arī sēnes un baktērijas. Rezultātā augsnē nonāk līdz minerālvielām sadalītās pērnās lapas un dod kokam mēslojumu nākošajam gadam. Nokritušās lapas ir arī zināmā mērā "aukstuma izolators" koka saknēm, ja uznāk kailsals”.

Vaicāts, vai nobirušās lapas nav kokam nevēlamo kukaiņu avots, Spuņģis LSM.lv norāda, ka lapās ziemo gan kokus bojājošie kukaiņi un ērces, gan to ienaidnieki – skrejvaboles, mārītes un daudzi citi.

“Novācot lapas, abiem ir slikta ziemošana. Dabā viss ir līdzsvarā, neviens negūst virsroku. Taču pilsētās lapās vairāk izdzīvo koku bojātāji, jo to ienaidniekiem nav tik labas dzīves telpas”. Tipisks piemērs, kad lapās pārziemo nevēlamie kaitēkļi, ir zirgkastaņu raibkodes – to kūniņas attīstoties gadu no gada sabrūnina zirgkastaņas lapas. Līdzīgi tas notiek arī dažādu augļu koku gadījumos.

Sezonālās norises dabā pēta arī ģeogrāfijas zinātņu doktore Gunta Kalvāne, un viņa uzskata, ka pilsētvidē lapas būtu jāvāc tikai noteiktās vietās: “Kas no dabas nācis – dabā paliek. Zinu, ka daudzos Eiropas parkos lapas nesavāc. Taču apzinos, ka slapjās platlapju koku lapas, piemēram, kļavas, var būt slidenas un radīt risku riteņbraucējiem vai gājējiem. Manuprāt, būtu svarīgi savākt lapas no celiņiem, savukārt zaļajā zonā – atstāt. Taču noteikti ne lielajās lapu kaudzēs un ne plastmasas maisos”.

To, ka lapām nevajadzētu palikt lielās kaudzēs sapūšanai, norāda arī Ieviņš: “Tas var veicināt dažādu patogēnu un kaitēkļu savairošanos.

Augstā fenolu savienojumu daudzuma dēļ nobirušās lapas var arī ievērojami traucēt sēklu dīgšanu. Ja ir vēlme, savāktās lapas var kompostēt, bet tad ir jānodrošina nepieciešamie apstākļi – pietiekami liels apjoms un mitrums, kā arī jāpievieno papildus slāpekli saturoši organiskie atkritumi, piemēram, nopļauta zāle”.

Atšķirībā no lapu vienkāršas atstāšanas kaudzē kompostēšanas procesā biomasa sakarsīs un potenciāli kaitīgie organismi ies bojā. Savukārt labvēlīgie mikroorganismi nodrošinās mineralizāciju un komposts nākamajā gadā būs izmantojams augsnes mēslošanai. Arī Spuņģis uzsver, ka kompostēt rudens lapas ir labākais risinājums un noteikti nevajadzētu piekopt lapu dedzināšanu.

“Lapu dedzināšana ir vissliktākais, ko var izdarīt dabai un savam dārzam.

Lapu pārvietošana uz izgāztuvi cilvēkiem rada gandarījumu par "sakārtotu" vidi, taču kritušo lapu vērtība tiek apglabāta izgāztuvē bez iespējām atgriezties apritē. Kritušās lapas ir reciklējams barības resurss. Reciklācijā piedalās simtiem, ja ne tūkstošiem baktēriju, sēņu, slieku, gliemežu, citu augsnes sīko dzīvnieku sugu. Komposts kokiem ir kā "uztura bagātinātājs", kurā ir ļoti daudz dzīvo organismu. Barojot augus ar kompostu, mēs bagātinām arī augsnes apdzīvotāju daudzveidību – jo augstāka daudzveidība, jo stabilāka ekosistēma,” norāda Spuņģis.

Taču arī ar komposta veidošanu jābūt uzmanīgiem – ne visas lapas tam būs piemērotas. Kā skaidro Ieviņš, “ja koki auguši iespējami piesārņotās vietās – šoseju tuvumā, pilsētas apstādījumos, pie atkritumu izgāztuvēm, tad šādas lapas kompostēt nebūtu ieteicams, jo smagie metāli un citas kaitīgas vielas kompostēšanas procesā tikai koncentrēsies.” Arī lapu nogādāšanu atkritumu izgāztuvēs profesors neuzskata par pareizu risinājumu. Tā vietā viņš par vidi saudzējošu un energoefektīvu risinājumu uzskata lapu izvietošanu bioloģiskajās atkritumu noārdīšanas sistēmās, kur tās nonāk kopā ar citām organiskajām atliekām un rada  gāzi, ko tālāk var izmantot siltuma un elektroenerģijas ieguvei.

Šāda prakse jau tiek īstenota uzņēmumā “Getliņi EKO” – pērn turienes bioreaktorā tika izvietotas gandrīz 30 000 tonnas biodegradējamu dārzu un parku atkritumu. “

2019. gadā "Getliņi EKO" energoblokā sadedzināja 13,7 miljonus kubikmetru atkritumu gāzes, iegūstot elektroenerģiju un siltumenerģiju. Tā tiek izmantota dažādiem nolūkiem, pamatā – siltumnīcu apsildīšanai”, LSM.lv norāda uzņēmuma projekta vadītāja Baiba Rosicka. Lapas Getliņos tiek nodotas kopā ar citiem biodegradējamiem dārzu un parku atkritumiem, piemēram, zāli, zariem un stublājiem.

Tiesa gan, lapas pārstrādei Getliņos var nodot tikai juridiskas personas, kas ar “Getliņi EKO” noslēdz līgumu par biodegradējamo atkritumu pārstrādi.

Kā stāsta Rosicka, tiek pieņemti stumbri un zari, kuru diametrs nepārsniedz 7 cm, lapas, zāle, skaidas, augļi, dārzeņi, pārtikas atkritumi un papīrs bez cita veida atkritumu piejaukumiem. No fiziskām personām biodegradējamie atkritumi pārstrādei netiek pieņemti. Tad nu privātpersonām atliek tikai vai nu kompostēt lapas, vai nogādāt tās pašvaldības norādītās vietās un laikā.

Kā skaidro Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas koordinatore Aira Šmelde, Rīgas iedzīvotājiem līdzīgi kā iepriekšējos gadus būs iespēja nodot savāktās kritušās koku un krūmu lapas bez maksas. “Būs noteiktas konkrētas vietas pilsētā, kur vairākas nedēļas nogales privātpersonas varēs nodot savāktās lapas. Lapu iekraušana atkritumu izvedēja transportā iedzīvotājiem ir jāveic saviem spēkiem un tikai iepriekš minētajās vietās un noteiktajos laikos, kas tiks iepriekš izziņoti. Lapas nedrīkst iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu,” uzsver Šmeldre. 

Kopumā Rīgas iedzīvotāji ir aktīvi lapu vācēji, jo pērn mēneša laikā tika savāktas vairāk kā 1300 tonnas rudens lapu, nedaudz mazāk –  968 tonnas lapu – tika savāktas 2018. gadā.

Šmeldre stāsta, ka vairumā gadījumu iedzīvotāji lapas uz savākšanas punktu atved plastmasas maisos un atsevišķās apkaimēs aktivitāte ir tik liela, ka iedzīvotāji lūdz izvietot papildus savākšanas punktus. “Pašvaldība iespēju robežās šos lūgumus ņem vērā un savākšanas karte tiek veidota, lai vienmērīgi aptvertu visas apkaimes. Pērn mēs saņēmām divus lūgumus no iedzīvotājiem par papildu savākšanas punktu izveidi, un tas šogad ir ņemts vērā,” atklāj Šmeldre. Aktīva lapu vākšana Rīgā sāksies oktobra beigās.

*Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti