Īpaši izmeklētas dabiskās pļavas sēklas sēj 700 Latvijas mauriņos

Lai cik savādi arī neizklausītos, šoruden oktobra beigas ne vienā vien piemājas dārzā var izvērsties par aktīvu pļavas sēšanas laiku. Ne tikai tāpēc, ka rudens šiem darbiem ir piemērots, jo pļavas puķu sēklām ir jāpavada ilgs laiks augsnē un jāpiedzīvo sals, bet arī tādēļ, ka simtiem interesentu no Latvijas Dabas fonda (LDF) ir saņēmuši dāvanā īpaši izmeklētas dabiskās pļavas sēklas.

Šobrīd esam nosūtījuši sēklu maisījumus mauriņu īpašniekiem, – to ir gandrīz septiņi simti, līdz ar to nākamajā vasarā varam gaidīt daudzus pļavas augiem bagātinātus stūrīšus visā Latvijā”, stāsta LDF Komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. 

Pieteikties uz dabisko pļavu ziedu sēklām bija iespēja ikvienam, un iedzīvotāju interese bijusi ļoti augsta. Kopumā aicinājumam iesēt savā īpašumā kvadrātmetru pļavas atsaucās teju divi tūkstoši cilvēku. Eksperti tālāk izvērtēja pieteikumus un nolēma, ka pļavu sēklas prioritāri tiks piešķirtas tiem, kuru zālājos nav liela dabas daudzveidība.

“Līdzās visiem pļavu atbalstītājiem, kas vēlas ieviest pļavu augus savās sētās, pagalmos, laukos, pievienojās arī organizācijas. Kopīgi ar aģentūru “Rīgas dārzi un parki” esam iesējuši simbolisko kvadrātmetru pie Uzvaras parka, tādā veidā vienojoties par sadarbību urbāno pļavu veidošanā. Savu kvadrātmetru iesēs arī “Swedbank”, tā paužot atbalstu pļavām un dabai draudzīgai rīcībai. Interesi ir paudušas arī citas organizācijas,” norāda Brizga-Kalniņa, uzsverot, ka pļavas sēklas tiks ievāktas un dalītas interesentiem arī nākamajā gadā.

Pēc gada sēklas saņems arī tie, kuru teritorijās šobrīd ir ganības.

“Ņemot vērā šo vietu augsto nozīmi zālāju savstarpējās saistības nodrošināšanai, pļavu saimniekiem vēlamies nosūtīt vairāk sēklu, lai tās pietiek par vienu kvadrātmetru lielākai pļavas daļai. Spriežot pēc pieteikumā norādītās informācijas, šādas teritorijas bija 455 interesentiem,” skaidro Brizga-Kalniņa.

LSM.lv jau rakstīja, par jauno tendenci Eiropas pagalmos un pilsētvidē – perfekta mauriņa vietā veidot dabisku pļavu. Tās rašanās iemeslus un praktiskus padomus pļavas izveidošanā var uzzināt šeit.

Taps sabiedriskās zinātnes pētījums

Ar dabiskās pļavas iesēšanu nekas nebeigsies – šī akcija būs arī pētījums, par kura dalībnieku var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Latvijas Universitātes pētnieki un LDF eksperti nākamajā vasarā izlases veidā apsekos iesētos kvadrātmetrus, lai novērtētu dīgšanas sekmes, tāpat arī par notikumu attīstību ikviens ir aicināts ziņot, iesūtot informāciju un fotogrāfijas. Saskaņā ar LDF pausto, tas būs Latvijā līdz šim plašākais tā saucamās sabiedriskās zinātnes pētījums par dabisko zālāju augu sugu izplatības iespējām.

“Dabiskās pļavas un ganības ir izzūdoša dabas vērtība – šobrīd tās saglabājušās vien 0,7% Latvijas teritorijas. Tās ir unikālas ekosistēmas, kurās mājo izcila dabas daudzveidība, un to saglabāšanā aizvien svarīgākas kļūst apdzīvoto vietu zaļās teritorijas,” atzīst arī LDF eksperte, projekta “GrassLIFE” vadītāja Inga Račinska.

Tiesa gan, ar šādām akcijām vien būs par maz, lai pasargātu pļavas no izzušanas, taču nevar noliegt, ka tām ir liela nozīme ne tikai sēklu izplatīšanā, bet arī sabiedrības apziņas veidošanā.

“Protams, ka ar šiem kvadrātmetriem vien mēs nevaram izglābt Latvijas dabiskās pļavas, kuras šobrīd ir kritiskā situācijā, taču mēs varam šādā veidā palīdzēt izplatīties dabisko pļavu augu sēklām, veicinot sēklu pārnesi, kas ir būtiski šo augu saglabāšanai. Kvadrātmetri noteikti palīdzēs dabas daudzveidībai pagalmos, sētās, mauriņos piesaistīs apputeksnētājus, arī iepriecinās cilvēkus, bet vienlaikus šī akcija ir arī ļoti spēcīgs komunikācijas instruments,” uzskata Brizga-Kalniņa.

Kādu labumu mums sniedz pļavas?

Neatkarīgi no tā vai konkrētie kvadrātmetri tiks iesēti šogad vai pēc gada, jebkurš iedzīvotājs šādā veidā var vairāk uzzināt gan par dabiskām pļavām, gan arī aizdomāties par to vērtību. Lai arī sākotnēji tās var likties tikai kā skaistas ainavas neatņemama sastāvdaļa, pļavas sniedz arī virkni tā saucamo ekoloģisko labumu un mums svarīgu pakalpojumu – piemēram, tās ir ganības mājlopiem, mājvieta savvaļas dzīvniekiem un augiem, tā nodrošinot mūs ar pārtiku, taču nevar aizmirst arī to devumu, piesaistot oglekļa dioksīdu, mazinot klimata pārmaiņas, plūdu ietekmi un pat uzlabojot ūdens kvalitāti.

Kā norāda botāniķe un pļavas biotopu eksperte Solvita  Rūsiņa, mūsdienās vislielākās platības (90% no visiem zālājiem) Latvijā aizņem kultivētie jeb sētie ilggadīgie zālāji, bet dabiskie zālāji ir tikai 10% no zālāju kopējās platības. Dabisks zālājs noteikti būs sastopams vietās, kur ilgstoši ir  ganīti mājlopi un kas nav tikušas artas. Tādos zālājos parasti būs ļoti daudzveidīgs augājs ar krāšņiem pļavas ziediem.

Dabiskie zālāji Latvijas teritorijā ir pastāvējuši jau pirms cilvēka ienākšanas šajā teritorijā, un tad tos veidoja un uzturēja dabiskie procesi – galvenokārt pali un lielie zālēdāji.

Kad Latvijas teritorijā lielie zālēdāji izmira un palu darbību ierobežoja meliorācija, dabisko zālāju pastāvēšana kļuva pilnībā atkarīga no cilvēka, jo, lai varētu augt visas pļavai nepieciešamās sugas, zālājs  regulāri vai nu jāpļauj vai jānogana. Taču, ja zālājā trūkst dabiskai pļavai raksturīgo augu, to sēšana ir viens no pļavas atjaunošanas galvenajiem darbiem.

No košajiem importa maisījumiem labāk izvairīties

Varētu rasties jautājums, ar ko gan labākas ir dabisko pļavu augu sēklas no veikalā nopērkamajiem pļavas puķu maisījumiem? Lai arī tie var vilināt ar krāsu dažādību, eksperti šajā ziņā aicina uzmanīties. “Rudzupuķes, magones, tās ir skaistas puķes, bet tie nav pļavu augi. Savukārt importa puķu sēklu maisījumus pļavās pat nav ieteicams sēt, jo tas var radīt bīstamību vietējo savvaļas sugu ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai. Svešzemju genotipi var izrādīties veiksmīgāki un izspiest savvaļas formas, tā samazinot vietējo ģenētisko daudzveidību,” norāda Brizga-Kalniņa.

Iesējot tepat Latvijā ievāktas dabiskās pļavas sēklas, tiek uzturēta nepieciešamā daudzveidība un dabiskās pļavas var izplatīties arī ārpus dabas aizsargājamām teritorijām. Šo mērķu sasniegšanai LDF ir spēris vēl kādu netipisku soli – nesen bioloģiski vērtīga pļavas daļa tika pārstādīta no ceļmalas, kur tai draudētu iznīcība, uz piemērotāku vietu, tādējādi veicot tādu kā dabai svarīgas dzīvotnes “transplantāciju”.

Vairāk par dabiskajām pļavām var uzzināt video intervijā ar LDF eksperti, projekta “GrassLIFE” vadītāju Ingu Račinsku.

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt