Rudens ogās rodams gan jaunības eliksīrs, gan parazīti

Rudens ir laiks, kad aktīvi ievācam ne tikai sēnes, bet arī ogas. Brūklenēs, dzērvenēs un daudzās citās ogās ir daudz veselībai vērtīgu vielu, taču tās uzņemt var, ne tikai ēdot. Latvijas zinātnieki pastiprināti sākuši pētīt ogās esošās vielas un nonākuši līdz daudzsološiem risinājumiem. 

Kā stāsta Latvijas Universitātes pētnieks un SIA "Mikrotīkls" stipendiāts Linards Kļaviņš, īpaša uzmanība šobrīd ir pievērsta Vaccinium ģints ogām – mežā augošām dzērvenēm, brūklenēm, mellenēm, kā arī kultivētām krūmmellenēm un lielogu dzērvenēm. Šīs ogas pētnieku uzmanību piesaistījušas ar spiedpaliekām, kas rodas to apstrādes rezultātā.  Tajās ir daudz polifenolu un lipīdu – vielu, kas cilvēka šūnām palīdz izvairīties no bojājumiem un nodrošina efektīvu cukura apmaiņu asinīs. “Ogu izspiedās ir atrodamas abas šīs vielu grupas, turklāt lielā daudzumā. Visvērtīgākās ir spilgtas ogas un tās, kurām ir lielas sēklas, piemēram, dzērvenes vai meža mellenes,” skaidro Kļaviņš.

Dabīga alternatīva sintētiskiem krēmiem

Iegūtos ekstraktus tālāk iespējams pielietot dažādos veidos. Piemēram, polifenolu ekstraktā augstā koncentrācijā ir sastopamas vēl kādas noderīgas vielas – antociāni. Tieši šīs vielas ogām piešķir tām raksturīgo krāsu, sākot no sarkanas līdz tumši violetai. “Šīs vielas ir iespējams izmantot kā dabīgas krāsvielas pārtikā, aizstājot sintētiskās, kas bieži vien ir alerģiskas. Jaunākajos pētījumos ir izveidota metode, kas efektīvi ļauj attīrīt vēl vienu polifenolu grupu – procianidīnus. Tās ir vielas, kuras visbiežāk izmanto urīnceļu iekaisumu ārstēšanā. Mums ir izdevies atrast veidu, kā iegūt šo vielu iespējami tīru, tā paaugstinot tās vērtību,” skaidro pētnieks.

Taču tas vēl nav viss – bez vairākiem pielietojumiem medicīnā un pārtikas rūpniecībā ogu ekstrakti sevi daudzsološi pieteikuši arī kosmētikas nozarē.

Mūsu veiktie pētījumi pierāda, ka, piemēram, zileņu un brūkleņu eļļas ir efektīvi UV starojuma bloķētāji.

Šo ogu lipīdus pievienojot krēmiem, ir iespējams iegūt dabīgu sauļošanās krēmu, kam ir tāda pati efektivitāti kā sintētiskajiem,” norāda Kļaviņš. Pētnieki ar to vēl neapstājas – tā vien liekas, ka uz ogām liktas lielas cerības arī teju vai jaunības eliksīra meklējumos, jo ir atklāts, ka ogās esošie polifenoli spēj aizkavēt organisma novecošanos un veicināt tā atjaunošanās procesus.

Neatkarīgi no tā, vai no ogās esošām vielām tiks radīti preparāti jaunības uzturēšanai vai pārtikas ražošanai, ir vairāk nekā skaidrs, ka no izspiedām iegūtais materiāls ļauj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kļaviņš norāda, ka Latvijas vasaras ir pietiekoši garas un siltas, lai vielas ogās nogatavotos vajadzīgajā apjomā: “Vērtīgo vielu saturu ogās nosaka dažādi faktori – augšanas vieta, gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums un citi. Tāpēc pētnieki no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas un Norvēģijas universitātēm ir apvienojuši spēkus, lai salīdzinātu šajās valstīs augošās ogas.”

Projekta "NovelBaltic" ietvaros jau ir izdevies noskaidrot, ka, piemēram, vistālāk ziemeļos (Norvēģijā) augošajās ogās ir augstāks vērtīgo omega taukskābju saturs nekā dienvidos, savukārt tālāk dienvidos augušajās ogās (Latvijā) ir vairāk organismam nepieciešamo sterolu – tās ir vielas, kas palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs. Kļaviņš atzīst, ka ekstraktus var iegūt no visām ogām, taču, pirms tos ražot patēriņam, nepieciešams veikt sīkāku izpēti, lai noskaidrotu, vai ogas nesatur indīgas vielas -  piemēram, pīlādžu sēkliņas var saturēt cilvēkam toksiskus savienojumus.

Parazīti, ko ķermenī var nemanīt gadiem

Ja ogu sēklas var saturēt kā ilgi meklētas, tā arī toksiskas vielas, tad uz to mizām var būt bīstami parazīti. To pētniecība jau vairākus gadus ir pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pārziņā. Kā norāda Parazitoloģijas grupas vadošā pētniece Gunita Deksne, uz ogām var būt sastopamas dažādu bīstamu parazītu olas – piemēram, ehinokoki, kriptosporīdijas un žiardijas.

Tās tur nonāk ar lapsu vai jenotsuņu fekālijām, tāpēc jo tuvāk zemes virskārtai atrodas ogas un citas meža veltes, jo augstāks risks, ka uz tām nonākuši parazīti.

“Ehinokoks ir mazs lentenis, kura izmērs savvaļas dzīvnieku zarnās sasniedz 3-5 mm. Bet, ja cilvēks apēd šī parazīta olas, kuru izmērs ir mikroskopisks, tad cilvēka iekšējos orgānos, piemēram, aknās var attīstīties šī parazīta kāpura stadija – ar šķidrumu pildīta cista. Tā cilvēkā aug ļoti lēnām, un cilvēks ar parazītu var nodzīvot līdz pat desmit gadiem, nemaz nenojaušot par tā eksistenci,” skaidro Deksne. Tas nozīmē, ka cilvēkam gadiem ilgi var nebūt nekādu saslimšanas pazīmju un parazīts var tikt diagnosticēts novēloti – tādos gadījumos atbrīvoties no tā iespējams tikai ķirurģiskā ceļā.

Citādi situācija var attīstīties  kriptosporīdiju un žiardiju gadījumā. Tie ir gremošanas trakta parazīti – vienšūņi, kas ierosina saslimšanu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Kad tie nonāk organismā, tuvāko divu līdz trīs dienu laikā var būt novērojama  caureja. “Kriptosporidiozes gadījumā caureja pāriet 10-14 dienu laikā, bet žiardiozes gadījumā 3-6 dienu laikā. Taču tā var kļūt arī hroniska un turpināties vairākus mēnešus. Pret šīm parazītiskajām slimībām nav pieejami medikamenti,”  uzsver Deksne.

Jāēd ogas no augstākiem ceriem

Lai izvairītos no parazītiem, pēc meža apmeklējuma ir jāmazgā rokas, un speciālisti aicina arī iespēju robežās mazgāt vai termiski apstrādāt meža veltes. Gadījumos, kad tas nav iespējams vai ir vēlme baudīt svaigas ogas, ieteicams izvēlēties ogas no augstākiem ceriem, kur risks saskarties ar dzīvnieku fekālo piesārņojumu varētu būt mazāks.

Par to, cik daudz Latvijā ir šo parazītu, pagaidām precīzu atbilžu nav. Ja par kriptosporīdijām ir zināms, ka tās sastopamas vairāk nekā 30 % no izmeklētiem liellopiem, tad par žiardijām pētījums ir tikai sākuma stadijā. Tiesa gan, pirmie rezultāti jau liek domāt, ka šie parazīti mums ir daudz tuvāk, nekā ierasts domāt. “Žiardijas ir sastopamas vairāk nekā 5% no izmeklētajiem dzīvniekiem. Tas liecina par to, ka apkārtējā vide – pļavas, ūdeņi, gruntsūdeņi, augsne ir diezgan piesārņota ar šiem patogēniem. Tāpat kriptosporīdijas un žiardijas mums ir izdevies konstatēt suņos, un tas liecina, ka suņu saimniekiem, neievērojot personīgo higiēnu, pastāv risks invadēties no saviem mīļdzīvniekiem,” brīdina zinātniece.

Par suņiem runājot, jāpiemin, ka šobrīd aktīvi tiek pētīts arī tas, cik daudz to organismā ir  ehinokoku. Šajā pētījumā piedalīties tiek aicināti gan suņu īpašnieki, gan veterinārārsti, gan dzīvnieku patversmes. “Mums ir zināms, ka šis parazīts salīdzinoši bieži ir sastopams tādos savvaļas dzīvniekos kā lapsas un jenotsuņi, bet cik daudz to ir suņos, Latvijā informācijas trūkst. Mēs aicinām līdz oktobra beigām uz  BIOR laboratoriju nogādāt suņa fekāliju paraugu bezmaksas parazitoloģisko izmeklējumu veikšanai. Vēlams, lai suņi, kuru paraugi tiks sīkāk analizēti, nebūtu attārpoti pēdējo 3–6 mēnešu laikā,” aicina Deksne. Sīkāka informācija un pieteikuma anketa pieejama institūta mājaslapā.

 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti