Pārtikas uzņēmumu lūgumi pēc atvieglotiem noteikumiem darbaspēka ievešanai līdz šim palikuši nesadzirdēti. Uzņēmumos uzsver, ka situācija ir kritiska. Ražošanas cehos dažviet pietrūkst pat 20% no strādniekiem. Līdz šim valdībā apspriestie risinājumi trūkstošā darbaspēka ievešanai no ārvalstīm attiecas tikai atsevišķām augstu kvalificētām profesijām, kas situāciju uzņēmumos neatrisina. Pastāv bažas, ka risinājumus varētu neizdoties atrast pat līdz vēlēšanām, ņemot vērā politiskās domstarpības.
Radioaktīvās vielas mākonis Eiropā ļauj noprast, ka kaut kur Krievijā vai Kazahstānā septembrī noticis nelaimes gadījums un noplūdusi radioaktīva viela rutēnijs -106. Tās izcelsme vēl nav noskaidrota, bet vielas koncentrācija ir neliela un nav pamata uztraukties.
Mazākumtautību konsultatīvā padome pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (“Vienotība”) nolēmusi konceptuāli atbalstīt vidusskolu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā.
Lai sniegtu palīdzību bērnunamos mītošajiem bērniem, jāvar ne tikai atvērt sirdi bērnam, bet arī atvēlēt laiku un spēku dažādām pārbaudēm un mācībām. Tiem, kas nav saņēmuši audžuģimenes statusu, tas varētu prasīt apmēram pusgadu, līdz tiešām var uzņemt mājās bērnu. Savukārt ģimenēm, kuras statusu jau saņēmušas, process prasīs mēnesi.
Pēdējos piecos gados audžuģimeņu skaits Latvijā faktiski nav mainījies – tā trešdien Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē sacīja Labklājības ministrijas pārstāve Baiba Stankeviča. Gandrīz piektdaļā Latvijas pašvaldību nav nevienas audžuģimenes, un daudzos šādos novados pie varas ir valdības koalīcijas partiju pārstāvji, ziņoja LTV.
Biedrība "Zemnieku saeima" otrdien, 7.novembrī, nolēma tomēr neaicināt valdību izsludināt ārkārtas stāvokli visā valstī lietavu nodarīto postījumu dēļ. Pārliecība, ka šāda rīcība lauksaimniekiem nepalīdzēs risināt attiecības ar kreditoriem, gūta pēc sarunām ar Zemkopības ministriju.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi sarakstu ar 303 profesijām, kurās vajadzētu atvieglot ārzemnieku nodarbināšanu. Tā kā novecošanās, zemās dzimstības un emigrācijas dēļ ar vietējiem vakances aizpildīt ir grūti, risinājums uzņēmēju vidū ir gaidīts. Tiesa, pagaidām gan izmaiņas likumos tiek apspriestas tikai augsti kvalificētām personām, lai gan darba roku trūkumu izjūt arī nozarēs, kur nepieciešami zemāk kvalificēti darbinieki.
Gadskārtējā Latvijas tiesnešu konference piektdien bija veltīta tiesnešu neatkarībai. Eiropas tiesnešu aptauja liecina, ka Eiropas valstu vidū Latvijas tiesnešiem šajā ziņā ir viszemākais pašnovērtējums un tiesneši spiedienu izjūt biežāk nekā viņu kolēģi.
Detonējot pagaidām nenoskaidrotai ierīcei, trešdien, 1.novembrī, cietis policists. Tas notika laikā, kad likumsargi kāda kriminālprocesā, kas sākts par iespējamu nelikumīgu munīcijas un sprāgstvielu glabāšanu, Rīgā, tās reģionā un Tukumā veica 12 kratīšanas, stāsta policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Latvijā kopumā bērnu pietiek tikai 130 vidusskolām. Valstī šobrīd ir 312 vidusskolas. Iemesli, lai skolu tīklu reformētu, ir daudzi un plaši apspriesti, bet viens no galvenajiem – izdevumi uz vienu skolēnu mēnesī mazākās izglītības iestādēs var būt pat trīs reizes lielāki. Turklāt nauda seko skolēnam, tāpēc tur, kur mazāk audzēkņu, konkurētspējīgu atalgojumu pedagogam nodrošināt nevar. Taču maldīgi domāt, ka pustukšas skolu ēkas ir problēma tikai Latvijas nomalēs. Arī atsevišķos Rīgas mikrorajonos vidusskolas klases ir slēdzamas pusē skolu.
Tieši divus mēnešus pēc tam, kad 24. augustā Latgali skāra pamatīgas lietavas, kas postīja gan ceļus, gan laukus, valdība apstiprinājusi, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēl gandrīz 15 miljonus eiro kompensācijām lauksaimniekiem. Tās saņems gandrīz 3000 saimniecību īpašnieki. Vidējais kompensāciju apjoms ir 5070 eiro, bet lielākā – 268 000 eiro. Taču valsts atlīdzinās tikai zemnieku ieguldījumus, bet tiem, kuri cer uz atbalstu par negūto ražu, jāgaida Eiropas Komisijas galavārds.
Gandrīz 3000 plūdos cietušo lauksaimnieku saņems kompensācijas – kopumā to izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība otrdien, 24. oktobrī, atvēlēja 14,98 miljonus eiro. Tas nosegs 72% no izdevumiem, kas ieguldīti, lai ražu izaudzētu.
17 gadus vecs Latvijas pilsonis Šveicē svētdienas, 22.oktobra, vakarā ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus, paziņojusi Šveices policija. Latvijas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka uzbrucējs ir Latvijas pilsonis, kurš vairākus gadus dzīvo Šveicē.
Valsts policija ir ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu krāpniecību objektā SIA "Rīgas enerģija", negodprātīgi izmantojot atļaujas elektroenerģijas koģenerācijā, vēsta Ekonomikas ministrija (EM). Tāpat tiek pieļauts, ka AS "Sadales tīkls" atļaujas ražot elektroenerģiju ir devis pirms tam, kad uzņēmumi uzbūvējuši stacijas, un tas ir pretēji esošajam regulējumam.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) noslēgusi sadarbības līgumu ar Edvarda Smiltēna pārstāvēto biedrību “Sabiedrība centriskai politikai”. Bijušais “Vienotības” politiķis pauda, ka šis ir tikai sākums konsolidācijas procesam, lai gan konkrēti neteica, ar kurām partijām vēl varētu sadarboties. Apvienošanai gan būtu jānotiek zem Reģionu apvienības nosaukuma.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā "Nekā personīga" paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Latvijā ir teju 3000 vietu, kas reģistrētas kā piesārņotas vai potenciāli piesārņotas, bet Valsts vides dienestā atzīst, ka vairums no tām nav daudz pētītas. Līdz ar to nav zināms, vai un cik lielā mērā šis piesārņojums varētu ietekmēt cilvēku veselību. Arī attīrīšanas darbi dārdzības dēļ neveicas.
1,42 eiro dienā – tādu summu valsts atvēl viena sākumskolas skolēna pusdienām. Izglītības iestāžu ēdinātāji norāda, ka finansējums, ko piešķir, lai nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu sākumskolas skolēniem, ir nepietiekams. Cenas kāpj, un pienācis laiks pārskatīt brīvpusdienām atvēlēto finansējumu. Uzraugošais dienests novērojis, ka dārdzības dēļ cietusi ēdiena daudzveidība. Augot piena produktu cenām, pieaug arī to uzņēmēju skaits, kuri pārkāpj noteikumus un ēdienkartē piena produktus vairs neiekļauj nepieciešamajā daudzumā.
Latvijas mazākumtautību pilsoņi aizvien vairāk jūtas piederīgi Latvijai, tomēr joprojām 8% no aptaujātajiem nejūtas piederīgi Latvijas iedzīvotājiem, atklāts pētījumā "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā".
Eiropas Komisijas noteiktais sods Lietuvas Dzelzceļam saistībā ar konkurenci kropļojošo lēmumu nojaukt sliedes dzelzceļa līnijā Mažeiķi – Reņģe nu dod iespēju Latvijas tranzīta uzņēmumiem prasīt kompensācijas. Cik lielas tās varētu būt, uzņēmumi vēl rēķina, tomēr sākotnējās aplēses liek domāt, ka tās varētu svārstīties no vairākiem desmitiem miljonu eiro līdz pat 150 miljoniem.
Cilvēki, kas informē par nelikumībām darbavietā, vēl joprojām sodīti var tikt paši. Darba devējam ir daudz iespēju izrēķināties, ja nodarījumu iecerēts slēpt. Savukārt likumprojekts, kas tā sauktos trauksmes cēlējus aizsargātu, jau pusgadu iestrēdzis Saeimā, tāpēc bez uztraukuma par izrēķināšanos par pārkāpumiem ziņot nav iespējams.
Līdz 2022.gadam darba tirgū varētu trūkt vairāk nekā 25 000 vidējās kvalifikācijas speciālistu. Īpaši darba roku trūkums būs jūtams būvniecības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, elektronikas, kokapstrādes, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs. Tāpēc vairāk nekā 25 miljonus eiro tuvākajos gados ieguldīs, lai jau pašreiz strādājošie celtu kvalifikāciju un spētu pielāgoties jaunajām darba tirgus prasībām.
Valsts vides dienests (VVD) piemērojis 8,3 un 13,7 miljonu eiro lielus sodus SIA "Nordic Recycling" un "Latvijas Zaļais elektrons" par nepārstrādātiem atkritumiem. Tomēr arī pašam dienestam radušās bažas, vai tik lielu summu maz būs iespējams iekasēt.
Arī tad, ja gaisā jūtama sīva, nepatīkama smaka, bet tās cēlonis cilvēku veselību neapdraud, kādam to vajadzētu izskaidrot iedzīvotājiem un bažas novērst. Šādai Saeimā izskanējušai atziņai otrdien, 3.oktobrī, piekrita arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tā izstrādājusi grozījumus ar prasību, ka ostās kravu pārkraušanas iekārtas obligāti ir jāaprīko ar tvaika savākšanas jeb rekuperācijas sistēmām.
Pēc 37 darba gadiem augstāko profesionālo apbalvojumu bērnu ķirurgiem – Aleksandra Bieziņa balvu saņēmis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs Jānis Krasts. Viņš ir septītais ārsts, kurš to saņem par sasniegumiem praktiskajā un zinātniskajā darbā, kas palīdzējuši attīstīt šo nozari Latvijā.
Lai gan tiesnešu algas piesaistītas noteiktu amatpersonu algām, iespēja valsts dienesta darbiniekiem piešķirt prēmijas atalgojumu tomēr padarījusi nevienlīdzīgu. Šīs un citu problēmu dēļ Satversmes tiesa sākusi izskatīt lietu par tiesnešu atalgojuma sistēmu. Saeima, kura izdevusi apstrīdētos likumus, gan uzskata, ka problēmas nav saistītas ar likumiem, bet prēmēšanas praksi.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas ārkārtas sēdē Valsts vides dienesta pārstāvji norādīja uz iekārtu trūkumu, kas neļauj konstatēt, tieši kādas vielas izraisa smaku Vecmīlgrāvī. Tomēr, lai iedzīvotājiem nebūtu ar to jāsamierinās, tiek strādāts pie likuma normas, kas tvaika savākšanas iekārtas ostas termināļos padarīs par obligātām.
Latvijas muitas amatpersonas no šā gada 27.septembra līdz 30.septembrim Latvijas muitas kontroles punktos rīkos četru stundu brīdinājuma streiku. Tā laikā tiks ierobežota transporta kustība Eiropas Savienības ārējas robežas šķērsošanas vietās, informē Neatkarīgās muitnieku arodbiedrība valdes priekšsēdētājs Edgars Mazuls.
Valsts vides dienestam (VVD) izdevies atklāt iespējamo Rīgas ostas uzņēmumu - "PARS termināls" - kura darbības dēļ Vecmīlgrāvi trešdien, 20. septembrī, pārņēma neizturamas smakas un kā dēļ uz slimnīcu nogādāti divi pusaudži.
Bezmaksas mediatora konsultācijas ģimenes lietās, kuras šogad piedāvā Tieslietu ministrija un Sertificētu mediatoru padome, lielākoties izmanto cilvēki ar zemiem ienākumiem. Valsts strīdniekiem apmaksā pirmās piecas sertificētu mediatoru sesijas, lai risinātu domstarpības starp vecākiem, kas skar arī bērnu intereses, un rastu iespēju uzlabot ģimenes savstarpējās attiecības.
Viens no Valsts kancelejas pieteiktās valsts pārvaldes reformas mērķiem ir attīstīt uz klientu orientētu kultūru. Tādēļ ceturtdien, 14. septembrī, sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem iejūtoties klientu apkalpošanas speciālistu lomās, atklāta kampaņa, kurā aicina balsot par labākajiem valsts pārvaldes darbiniekiem.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka populāra kļūst narkotiku pasūtīšana internetā. Piegādes tiek veiktas, izmantojot pasta vai kurjerpasta pakalpojumus. Tas krietni apgrūtinājis izmeklētāju darbu, jo tirgotājiem un pasūtītājiem vieglāk slēpt savu identitāti. Tomēr tas, ka šāds noziegums paliks neatklāts, gan ir ilūzija, norāda muitas darbinieki.
