Dienas notikumu apskats

Taksometru vadītāji protestē pret VID prasību ieviest jaunus skaitītājus

Dienas notikumu apskats

Ar likumu vēlas panākt, lai bez vecākiem palikušie bērni biežāk nonāk ģimenēs

VVD izbeigs līgumus ar diviem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem; piemēro sodus

VVD bažas par iespējām iekasēt daudzmiljonu sodus no atkritumu apsaimniekotājiem

Valsts vides dienests (VVD) piemērojis 8,3 un 13,7 miljonu eiro lielus sodus SIA "Nordic Recycling" un "Latvijas Zaļais elektrons" par nepārstrādātiem atkritumiem. Tomēr arī pašam dienestam radušās bažas, vai tik lielu summu maz būs iespējams iekasēt.

Problēmas ar atkritumu pārstrādi VVD atklāja, izvērtējot iesniegtos pērnā gada pārskatus par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu darbību. Atklājās, ka uzņēmumi "Nordic Recycling" un "Latvijas Zaļais elektrons" nav pārstrādājuši atkritumus likumā noteiktajā apjomā.

Tāpēc dienests lēma, ka "Nordic recycling" valsts budžetā  par nepārstrādātajiem atkritumiem jāiemaksā aptuveni 8,4 miljoni eiro, savukārt uzņēmumam "Latvijas Zaļais elektrons" - 13,7 miljoni. Jo, piemēram, nav pārstrādāti 8, 30 vai pat 60 procenti kāda iepakojuma veida.

"Šoreiz, ja skatāmies konkrētu uz "Nordic Recycling" un "Latvijas Zaļā elektrona" iepakojumu apsaimniekošanas sistēmas darbību, tad nav pārstrādāts koka iepakojums, papīrs, kartons un stikls. Lielāko procentu veido tieši stikla iepakojums, kurš nav pārstrādāts," stāstīja VVD pārstāvis Atis Treijs.

Tiesa, attiecībā uz uzņēmumu "Latvijas Zaļais elektrons" dienests pieņēma divus lēmumus, jo arī videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā uzņēmums neesot nodrošinājis visu veidu riepu, bateriju un akumulatoru pārstrādi.

Aizdomas par dokumentu viltošanu

Tātad, kā aprēķina soda sankcijas summu? Proti, šī summa ir nesamaksātais dabas resursu nodoklis desmitkārtīgā apmērā par apjomu, ko uzņēmums nav pārstrādājis.

"Līdz šim šī norma praksē praktiski nekad nav darbināta. Līdz ar to mēs šobrīd redzam, ka noteikti ir nepieciešamas pārmaiņas. Dabas resursu nodoklis kādreiz bija pietiekami zems, līdz ar to reizinājumi ar desmit, lai arī uzņēmumam grūti, tomēr bija sasniedzams skaitlis. Pieaugot dabas resursu nodokļa likmei, faktiski ārkārtīgi pieaudzis skaitlis, kas jāreizina ar desmit," atzina VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Līdz ar to dienestam neesot bijusi cita iespēja, kā atbilstoši likuma normām sarēķināt soda sankciju summu.

VVD ģenerāldirektore arī uzsvēra, ka dienests abiem uzņēmumiem trīs reizes bija ļāvis uzlabot savu sniegumu, proti, iesniegto dokumentu apliecinājumus par reģenerēto un pārstrādāto atkritumu daudzumu.

"Vērtēšanas gaitā VVD ir saskāries gan ar apsaimniekotāju sniegtu maldinošu rīcību, negodprātīgu rīcību, un ekspertiem ir bijušas aizdomas par dokumentu viltošanu," atklāja dienesta vadītāja.

Tāpēc dienests lēma ar šā gada pēdējo dienu izbeigt līgumu ar šiem apsaimniekotājiem, kas atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir salīdzinoši lieli spēlētāji. Lai turpinātu saņemt nodokļa atbrīvojumus, nodokļa maksātāji var noslēgt līgumu ar citu VVD reģistrētu apsaimniekotāju līdz šāgada novembra vidum.

Dienesta lēmumu sodītie uzņēmēji mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā.

Uzņēmumi grasās vērsties tiesā

Uzņēmums „Nordic Recycling” preses relīzē norāda, ka dienesta lēmumu pārsūdzēs. Lēmumu dienests esot pieņēmis, balstoties uz nepilnīgu un pretrunīgu informāciju, neizvērtējot iestādes rīcībā esošos pierādījumus.

Arī uzņēmums „Latvijas zaļais elektrons” nepiekrīt VVD apgalvojumiem, ka savāktie atkritumi netika pārstrādāti atbilstoši normatīvajiem aktiem un ir nolēmis dienesta lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Uzņēmuma pārstāvis Sergejs Timofejevs, kurš ierakstam nevēlējās runāt, arī norādīja, ka uzņēmums informējis visus iesaistītos pārstrādātājus, kas sniegšot papildu pierādījumus par savākto un pārstrādāto atkritumu un veidu.

SIA "Latvijas Zaļais elektrons" pārstāvis Andris Lotorevs norāda:  "Mēs jau četrus gadus sadarbojamies ar stikla un palešu pārstrādātāju – SIA “Kronus”. Viņi ir vieni no lielākajiem Eiropas uzņēmumiem, kas tirgo jaunas un lietotas paletes. Kādas var būt šaubas, ka šī kompānija nevarēja kaut ko pārstrādāt? Otrkārt, pēc mūsu domām, tas viss ir pasūtījums, lai atstātu tirgū tikai divus uzņēmumus."

Uzņēmuma pārstāvis arī pauž, ka soda summa ir milzīga, ņemot vērā, ka uzņēmuma apgrozījums ir 605 000 eiro gadā.

Varētu pārskatīt soda mēru

Arī VVD atzīst, ka naudu iekasēt varētu būt sarežģīti, tomēr iestādei nav citas iespējas kā piemērot normatīvajos aktos noteikto soda mēru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka tāds sods izvēlēts, lai motivētu uzņēmējus neuzņemties to, ko tie nespēj izpildīt, tomēr soda apmēru varētu arī pārskatīt.

"Šī te pieeja un šīs te likuma normas ir izstrādātas pirms vairāk nekā desmit gadiem. Līdz ar to toreiz arī tika vērtēts – ir vai nav adekvāti. Tas bija tomēr ar to motivējošo momentu, lai komersantam nebūtu vēlme uzņemties ko darīt pa vieglāko ceļu, un varbūt piedāvāt lētāko pakalpojumu un rezultātā neizpildīt.  (..)

Ja nāks priekšlikums no Valsts vides dienesta, ka tas ir nepieciešams un ka viņi ir konstatējuši problēmas piemērošanā, tad, protams, mēs šo vērtēsim,"

atzina VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

VVD turpina veikt atkritumu apsaimniekotāju darbības vērtēšanu par šo un pērno gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti