Panorāma

Valsts tomēr daļēji finansēs internātskolas

Panorāma

Latvijas krabju zvejnieku zaudējumi pārsniedz 100 miljonus eiro

Apšauba, vai zemniekiem varēs atmaksāt arī zaudēto ražu

Lielākā kompensācija lauksaimniecībā par plūdu zaudējumiem – 268 000 eiro

Tieši divus mēnešus pēc tam, kad 24. augustā Latgali skāra pamatīgas lietavas, kas postīja gan ceļus, gan laukus, valdība apstiprinājusi, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēl gandrīz 15 miljonus eiro kompensācijām lauksaimniekiem. Tās saņems gandrīz 3000 saimniecību īpašnieki. Vidējais kompensāciju apjoms ir 5070 eiro, bet lielākā – 268 000 eiro. Taču valsts atlīdzinās tikai zemnieku ieguldījumus, bet tiem, kuri cer uz atbalstu par negūto ražu, jāgaida Eiropas Komisijas galavārds.

Zīmīgu daļu no piešķirtajiem 15 miljoniem eiro saņems desmit saimniecības – kopumā 1,7 miljonus. Aplēsts, ka visvairāk finansiāli zaudējusi un tagad atgūs zemnieku saimniecība “Kotiņi” Viļakas novadā. Atbalsts tai sasniegs 268 000 eiro. Nedaudz mazāk – 260 000 eiro – saņems saimniecības “Riekstiņi” un “Sprūževa M”. TOP 10 noslēdz “Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale” ar gandrīz 100 000 eiro.

Saimniecības, kas saņems lielākās kompensācijas:

Lauksaimnieku zaudējumus valdība atlīdzinās tikai daļēji – 72% apmērā. Zemnieks Andris Ļubka, kas vada saimniecību “Lūsēni” Kārsavas novadā, nezina, cik saņems viņš, taču uzskata, ka atbalsts ir svarīgs.

"Mēs esam pateicīgi par to, cik būs. Nu ko tur izdarīsi?" viņš saka. "Sēklas materiālā, mēslojumā un augu aizsardzības līdzekļos vidēji ir ieguldīts 600 eiro uz hektāru. Principā tas ir tas, kas vajadzīgs. Neviens jau to noteikti mums neatgriezīs."

Viņa aplēses par ieguldījumiem gan nesakrīt ar ierēdņu aplēsēm. Par hektāru zirņu, kas viņa saimniecībā cietuši visvairāk, maksās apmēram 200 eiro. Valstī vislielākās nopostītās teritorijas aizņem vasaras kvieši, par kuriem maksās 208 eiro, bet par kultūru, kas prasa vislielākos ieguldījumus, atzīti ziemas kvieši – par tiem maksās 233 eiro hektārā.

Mazākās kompensāciju likmes, proti, gandrīz 40 eiro hektārā, ir paredzētas par bastarda āboliņu, sarkano āboliņu, amoliņu un lucernu. Atlīdzināt valsts mēģinās tikai to, kas ieguldīts. Ja naudu piekritīs piešķirt Eiropas Komisija, atlīdzināt varētu arī zaudējumus par negūto ražu.

"Sarunas ir ievirzījušās tā, ka šobrīd ir pozitīvi attiecībā uz solidaritātes fondu, kas ir atbalsts infrastruktūrai, respektīvi, meliorācijas sistēmām, jo lielāko skādi nodarīja nesakārtotās meliorācijas sistēmas, kuras ir nepieciešams tagad atjaunot, lai nākamie plūdi neradītu vēl lielākus draudus.

Bet par tiešajām kompensācijām zemniekiem šobrīd pieprasījums ir iesniegts komisijā, bet atbildes mums vēl nav šobrīd," atzina Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.

Ja Eiropas naudu nesaņemsim, premjers izteicies, ka, iespējams, kompensācijas vēl varētu meklēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem gada beigās. Tomēr ZM uzskata, ka tas būtu nesamērīgi, un ir skeptiska par to, ka budžetā līdzekļi atrastos.

"Nav tādas naudas vēl. Bet, ja gadījumā budžetā neparedzētiem gadījumiem paliks pāri šī gada nobeigumā - tādi brīži ir bijuši, ka ir kaut kāda naudiņa palikusi pāri, - tad par to naudiņu iet runa, ka varētu piešķirt tālāk šo kompensāciju papildināšanai. Es domāju, ka, visdrīzāk, nebūs tādas naudas vēl papildus," sprieda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).

Kompensāciju izmaksa lauksaimniekiem sāksies uzreiz pēc tam, kad Lauku atbalsta dienests saņems līdzekļus.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti