Panorāma

«Oligarhu lietā» jaunu kriminālprocesu, visticamāk, nebūs

Panorāma

Izmeklē iespējamo vardarbību Adamovas internātpamatskolā

Muitnieki prasa izdienas pensijas un piesaka streiku

Muitnieku arodbiedrība piesaka brīdinājuma streiku

Latvijas muitas amatpersonas no šā gada 27.septembra līdz 30.septembrim Latvijas muitas kontroles punktos rīkos četru stundu brīdinājuma streiku. Tā laikā tiks ierobežota transporta kustība Eiropas Savienības ārējas robežas šķērsošanas vietās, informē Neatkarīgās muitnieku arodbiedrība valdes priekšsēdētājs Edgars Mazuls.

Plānots, ka streikā piedalīsies 278 muitnieki. Streiks varētu ietekmēt rindu garumu uz Eiropas Savienības ārējām robežām.

Mazuls skaidroja, ka streika iemesls ir Latvijas valdības nespēja desmit gadu garumā pieņemt lēmumu par izdienas pensiju piešķiršanas koncepciju ar iekšējo un/vai ārējo drošību saistītām spēka struktūrām.

Arodbiedrības vadītājs norādīja, ka 2007.gadā Latvijas valdība nolēma apturēt 2004.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātā izdienas pensiju muitas amatpersonām likumprojekta virzību, līdz izstrādāta izdienas pensiju piešķiršanas koncepcija. 2007.gada rudenī Ministru kabinetā iesniegtais Labklājības ministrijas (LM) Informatīvais ziņojums par izdienas pensiju piešķiršanu netika pieņemts un tā izskatīšana tiek atlikta līdz 2013.gadam.

2016.gada 13.jūlijā pēc trīs gadu darba pie 2013.gadā Ministru kabinetā iesniegtās izdienas pensiju piešķiršanas koncepcijas, kura atbalstīja izdienas pensiju piešķiršanu arī muitas amatpersonām, valdība lēma, ka izdienas pensiju piešķiršanas koncepcija nav nepieciešama. Turpmāk katrai attiecīgās jomas ministrijai likums par izdienas pensijas noteikšanu jāvirza atsevišķi. Tomēr, kad 2017.gadā VID uzsāka virzīt pārstrādāto izdienas pensiju likumprojektu, no Finanšu ministrijas saņemts atzinums, ka tas darāms tikai tad, kad tiks izstrādāta izdienas pensiju piešķiršanas koncepcija, norādīja Mazuls.

Dokumenti

Laiki un vietas, kur noritēs streiks

Lejuplādēt

12.36 KB

"Paziņojumi no Labklājības ministrijas un Valsts kontroles par nepieciešamību palielināt izdienas pensionēšanas vecumu vai atteikties no to piešķiršanas ar iekšējo un/vai ārējo drošību saistītām spēka struktūrām ir bīstama rīcība Latvijas drošībai laikā, kad valsts ne vienmēr spēj zemākā līmeņa drošību sistēmu darbiniekiem nodrošināt pietiekamas sociālas garantijas. Latvijas valdība lūdz palīdzību NATO sabiedrotajiem, tajā pašā laikā neveic mājasdarbus, lai stiprinātu savu karavīru, robežsargu, policijas, muitas kapacitāti un vienlaikus pieļauj un izplata nepārdomātus paziņojumus, ka izdienas pensijas tiks pārskatītas," pauda Mazuls.

“Šobrīd, esošajā situācijā, mēs nekādi nedrīkstam pieļaut kaut ko tādu, ka tie, kas ir saistīti ar ārējās robežas drošību, sajustos, ka valsts par viņiem nerūpējas,” uzsvēra Mazuls.

Pēc arodbiedrības vadītāja teiktā, nav pamats uzskatīt, ka valdība arī turpmāk spēs pieņemt izdienas pensiju piešķiršanas koncepciju. Tāpēc Neatkarīgā muitnieku arodbiedrība no šā gada 27.septembra līdz 30.septembrim Latvijas muitas kontroles punktos rīkos četru stundu brīdinājuma streiku par izdienas pensiju sistēmas saglabāšanu un izdienas pensijas ieviešanu finanšu, muitas policistiem un muitniekiem no 2018.gada 1.janvāra.

Streika laikā, iespējams, samazināsies uz Eiropas Savienības (ES) ārējas robežas noformēto robežšķērsošanas operāciju skaits, kā arī palēnināsies muitas dokumentu noformēšanas laiks, brīdina arodbiedrība.

Arodbiedrība lūdz visus ceļotājus un ekonomiskos operatorus (pārvadātājus), kuri šajā laikā bija plānojuši šķērsot valsts sauszemes robežu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, ņemt vērā, ka robežšķērsošanas formalitāšu kārtošanas laiks, iespējams, palielināsies, vai arī izvēlēties šķērsot ES robežu citā ES dalībvalstī.

Ik pa laikam šī ideja tiek aktualizēta, tomēr Finanšu ministrija ir nelokāma -  izdienas pensiju saņēmēju loku paplašināt neplāno.

“Izdienas pensiju politikas sākotnēji izvirzītais mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu tajās profesijās, amatos vai dienestos strādājošiem, kuri pēc noteikta laika nostrādāšanas nevar turpināt darbu profesionālo iemaņu zuduma vai sociālās bīstamības dēļ. Tomēr 71% izdienas pensiju saņēmēju turpina strādāt arī pēc šīs pensijas piešķiršanas, tostarp savā līdzšinējā profesijā,” norādīja Finanšu ministrija. 

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka jau šobrīd izdienas pensijas saņēmēju loks ir plašs, un nav skaidru kritēriju, kas noteiktu, kam, kāpēc un no kāda vecuma atbalsts pienākas.  

“Tas vienmēr ir bijis pārsvarā politisks lēmums. Tad jums ir jājautā politiķiem, kāpēc viņi ir uzskatījuši, ka KNAB lietvedes ir tiesīgas saņemt izdienas pensiju, bet muitnieks nav tiesīgs saņemt izdienas pensiju,” norādīja Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava.

Valsts kontrole savā revīzijā nav vērsusies ne pret vienu institūciju vai  profesiju, kura pretendē vai saņem izdienas pensijas. “Mēs runājam par to, ka mums nav vienotas un caurskatāmas politikas valstī, un nav arī skaidrs, kā mēs ilgtermiņā varēsim šo sistēmu finansēt,” skaidroja Vārava.

Valsts kontroles ieskatā labāks kompensējošs mehānisms būtu iemaksas darbinieku trešajā pensiju līmenī.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti