Aktuāli

Gaismas internātskolā klausās ziņas vieglajā valodā, citādi ziņu saturs ir nesaprotams

Aktuāli

Jēkabpils domē pēc vēlēšanām kopēja valoda joprojām nav atrasta

Skolu ēdinātāji ceļ trauksmi, ka ar 1,42 eiro viena bērna brīvpusdienām nepietiek

Skolēnu ēdinātāji ceļ trauksmi, ka ar 1,42 eiro viena bērna brīvpusdienām nepietiek

Skolēnu ēdinātāji ceļ trauksmi, ka ar valsts piešķirto summu skolēnu brīvpusdienām nepietiek, lai nodrošinātu kvalitatīvu un daudzveidīgu uzturu. Jau gandrīz desmit gadus viena sākumskolas skolēna brīvpusdienām valsts atvēl vienu eiro un 42 centus. Pieaugot pārtikas preču cenām un minimālajam atalgojumam, finansējuma apmērs netiek pārskatīts. Uzņēmumā SIA „Laiks ēst” aprēķinājuši, ka Zemgales pusē ļoti atšķirīgs ir arī pašvaldību atbalsts skolēnu ēdināšanai, un faktiski uzņēmēji strādājot ar zaudējumiem. Tas nozīmē, ka mazās lauku skolas varētu palikt bez šī pakalpojuma.

Aizvadītajās brīvdienās sociālajos tīklos ar lielu vērienu izplatījās uzņēmuma SIA „Laiks ēst” trauku mazgātājas Līgas Pommeres paziņojums. Uzņēmums ikdienā ēdina Vilces pamatskolas un Elejas vidusskolas audzēkņus. Abās skolās ēdāju skaits pārsniedz četrus simtus. Mazo klašu bērni katru dienu jāpaēdina par valsts atvēlēto finansējumu brīvpusdienām. Viena bērna pusdienām atvēlēts eiro un 42 centi. Jelgavas novada pašvaldība piemaksā 28 centus. Līdz šim SIA strādājis kā mikrouzņēmums, trīs darbiniekiem maksājot 400 eiro lielu algu. Nākamgad šim statusam vairs neatbildīšot, un tad ar nopelnīto diez vai varēšot apmaksāt pat elektrību un telpu īri.

Kad bērni paēduši skābu kāpostu zupu un plovu, Līga mazgā traukus. SIA „Laiks ēst” ir viņas vīra uzņēmums. Esot rēķinājuši, ka faktiski viena bērna ēdināšana izmaksātu 2 eiro un 30 centus.

Atšķiras arī pašvaldību atbalsts Jelgavas, Tērvetes un Dobeles pusē. Līga uzskata, ka tas ir netaisni pret bērniem, vieniem pusdienas ir garšīgākas, citiem – mazāk garšīgas. Bērni jau tāpat ejot uz 50 metrus attālo veikalu pēc bulciņām un saldējuma.

''Šeit ir Vilces mazā skola, tur tālāk ir muiža, un tur ir veikals. Šeit ir logs, un es mierīgi paskatos, kā viņi visi uz to veikalu soļo pēc saldējuma. Kāpēc vispār mēs vēl varam eksistēt? Jo mums pašlaik ir nodokļu parāds. Mēs knapi varam iedot pa to naudu vispār pusdienas. Septembris, oktobris mums ir. No novembra mēs sākām, pieci gadi. Es vienkārši tagad domāju, ko darīt tālāk?'' Līga ir neziņā.

Eiro un 42 centus par 1. līdz 4. klašu skolēnu pusdienām maksā vienādi visā Latvijas teritorijā un no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta. Lai gan cenas par precēm veikalu plauktos ar gadiem ir augušas, tāpat arī minimālā alga, kopš 2008.gada valsts līdzfinansējuma apmērs nav pārskatīts.

Izglītības ministrijas Ministra biroja vadītājs Andis Geižāns uzskata, ka ar esošo summu ēdināšanai pietiekot, jo tā primāri domāta produktiem, nevis algām un citām izdevumu pozīcijām.

Izglītības ministrija ēdināšanu neuzskata par sev raksturīgu funkciju un apsver domu no tās atteikties:

''Nav bijušas diskusijas par to, vai palielināt šo dotāciju brīvpusdienām, jo 1,42 eiro ir objektīvi veikti aprēķini par to, kāda ir tā nepieciešamība. Faktiski šī summa nosedzas, jo Rīga, piemēram, iepērk brīvpusdienas vienam izglītojamam dienā pat ar eiro 36. Valsts tikai līdzfinansē to, kas ir normatīvos noteikts no viens līdz četri. Pārējo tad, protams, sedz pašvaldība. Ir pašvaldības, kurām pietiek ar šo dotācijas apjomu.''

1. līdz 4. klašu skolēnu brīvpusdienām Izglītības ministrija gadā tērē 19,6 miljonus eiro. 5. un vecāko klašu skolēnu brīvpusdienas pēc finansiālām iespējām apmaksā pašvaldības. Atsevišķās vietās Latvijā ēdināšana bezmaksas ir pat līdz 9. un 12. klasei, kā, piemēram, Jūrmalā un Madonā. Tomēr apkopotā veidā informācija nav pieejama. Pēdējo reizi šādu aptauju Pašvaldību savienība veica pirms trīs gadiem. Savienības padomniece Ināra Dundure piekrīt Vilces skolā sacītajam, tiešām situācija pašvaldībās esot ļoti atšķirīga:

''Līdz 9. klasei, ja agrāk tas bija, gadus trīs atpakaļ, kad veicu aptauju, tad tas bija 70%, tad šobrīd es domāju, ka tās ir tikai atsevišķas pašvaldības, kas līdz 9. klasei nenodrošina. Tā pirmā lieta - pašvaldības finansiālās iespējas. Tā otrā lieta, vai tur ir iespējams organizēt iepirkumu. Tātad, vai tur ir ēdinātāji, kuri ir gatavi iesaistīties skolēnu ēdināšanā.''

Veselības ministrija sāka reformas skolās, atsakoties no saldinātājiem dzērieniem un čipsiem, vēlāk aizliedzot arī majonēzi un bulciņas. Daļa ēdinātāju nespējot izpildīt stingrās prasības.

Bufetniekus uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Elektroniskā sarakstē dienests informē, ka kopš 2016.gada, kad prasības skolu ēdnīcās kļuva vēl striktākas, būtiski pieaudzis pārkāpumu apjoms. Teju katrā trešajā pārbaudītajā ēdnīcā konstatē nepilnības, un inspektori nespēj pārbaudīt katru skolu Latvijā. Vai Veselības ministrijā nesaredz iespēju daļu sava budžeta atvēlēt veselīgam uzturam skolās? Santa Līviņa no ministrijas saka, naudas apjoma palielinājumu gaidot no Izglītības ministrijas:

''Mēs kā veselības sektors nevaram izvērtēt, vai tas ir pietiekoši vai nav pietiekoši. Primāri, kad tika vispārībā noteikta šī nauda brīvpusdienām, tad tā nauda, ko dod, tā bija primāri domāta tieši pārtikas produktu iegādei. Un Ministru kabinetā ir tapis arī protokola lēmums, kur Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānāk valdībā ar informatīvo ziņojumu, ar piedāvājumu.''

To, ka problēma esot aktuāla ne vien Jelgavas pusē, apliecina arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā. Par vienu eiro un 42 centiem jānopērk ne vien produkti, bet jāsamaksā par īri, komunālajiem pakalpojumiem un alga darbiniekiem. Agrāk to kompensējušas bufetes. Tagad šādu papildu resursu nav, saka asociācijas valdes locekle Silvija Miniča:

''Mazajiem ir ļoti grūti izdzīvot. Tā varbūt ir vienīgā darba vieta, kur tā alga arī ir ļoti minimāla, bet es domāju, ka šajā sfērā strādājošie visi ir diezgan lieli entuziasti, jo tas ir tāds sirds darbs. Nevar iet un pelnīt naudu ar to. Tas ir sirds darbs. Cenas nosakām ne jau mēs. To nosaka pašvaldības, katru reizi organizējot konkursu.''

Pašvaldības, sludinot iepirkumu konkursu, arī nevēloties pārsniegt 1 eiro un 42 centus. Asociācijas biedri tagad atbalstu cer rast Saeimā, un šodien paredzēta iesaistīto pušu tikšanās ar opozīcijas partijas „No sirds Latvijai” līderi Ingunu Sudrabu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti