Teju trešdaļa no visiem 6000 ārzemniekiem, kas pērn saņēma atļauju darbam Latvijā, strādā transporta jomā. Lai aizpildītu visas šoferu vakances, ar vietējiem cilvēkiem nepietiek. “Lai mēs varētu šajā tirgū konkurēt, mums ir jāpiesaista trešo valstu šoferi, jo mums nav. Jaunie neiet uz šo nozari vai arī viņi ir aizbraukuši. Tad vienīgais ceļš ir šoferi no Ukrainas, no Baltkrievijas, Krievijas, pat Filipīnām,” saka Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” prezidents Valdis Trēziņš.
No 2500 kravas automobiļu vadītājiem ap simt Latvijā tiešām ieradušies no Filipīnām. Tomēr pārsvarā darbā ņemti ukraiņu un baltkrievu šoferi.
Citās nozarēs ievērojami mazāk viesstrādnieku – 239 programmētāji, apmēram 100 sistēmanalītiķi un 26 kuģu būves inženieri. Tomēr Ekonomikas ministrijas izveidotajā sarakstā ar profesijām, kurās prognozēts būtisks vietējā darbaspēka trūkums, šoferi neiekļuva. Ja pēc ministrijas ieteikumiem grozīs likumu, šo 303 profesiju pārstāvjus nodarbināt būs vieglāk. Nodarbinātības valsts aģentūrā pieteiktajai darba vietai būs jāpaliek brīvai 10 dienas, nevis mēnesi. Tāpat būs jānodrošina tikai 1,2 reizes lielāka darba samaksa, nevis 1,5 kā līdz šim. Tiesa, diskusija valdībā tikai sākusies. Ministrija skaidro, ka pagaidām apspriež vien augsti kvalificētu darbinieku piesaisti. Par citiem lems vēlāk.
“Mēs negribam salikt vienā maisā augsti kvalificētos un zemu kvalificētos. Augsti kvalificētajiem kritēriji, pēc kuriem mēs viņus izvēlamies, ir nedaudz citi. Un arī riski, kuri mums jāņem vērā, ir citi nekā zemi kvalificētajiem,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
“Būtu jāiet divi soļi. Jātiek galā ar augstu kvalificētajiem, kuriem man liekas ir plus mīnus viss skaidrs, tad ejam uz priekšu, nekavējam laiku un turpinām sarunas. Bez nekādām problēmām. Mēs neesam pret nevienu brīdi, mēs esam par jebkuru tautsaimniecības attīstību,” norāda Aleksejenko.
Darbinieku ar atbilstošu augstāko izglītību trūkumu izjūt informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma “Accenture Latvia” vadītājs Maksims Jegorovs.
Viņš uzsver, ka eksporta ziņā IT sektors nu ir apsteidzis tranzītu. Taču turpmāka izaugsme ir apgrūtināta, jo klientu uzticību vieglāk gūt lieliem uzņēmumiem.
““Accenture Latvia” vien gada laikā pieņem 350 studentus darbā, kaut gan Latvijas augstskolas gada laikā izdod 500 diplomus IT studentiem. Protams, ka pārējā IT industrija arī apmēram tādos mērogos attīstās. Ja mēs paskatāmies uz tuvām valstīm, piemēram, uz Poliju, tur IT uzņēmumi ir daudz lielāki, tad līdz ar to daudz konkurētspējīgāki nekā mūsu IT uzņēmumi,” saka Jegorovs.
Ekonomikas ministrija gan atzīst, ka darbaspēka ievešana ir tikai īstermiņa risinājums. Būtiski ir turpināt izglītības sistēmas reformu, kā arī darbinieku pārkvalifikācijas un mūžizglītības programmas.
