Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Arī Pierīga un Rīga ir pārsātināta ar skolām

Arī Pierīga un Rīga ir pārsātināta ar skolām

Latvijā kopumā bērnu pietiek tikai 130 vidusskolām. Valstī šobrīd ir 312 vidusskolas. Iemesli, lai skolu tīklu reformētu, ir daudzi un plaši apspriesti, bet viens no galvenajiem – izdevumi uz vienu skolēnu mēnesī mazākās izglītības iestādēs var būt pat trīs reizes lielāki. Turklāt nauda seko skolēnam, tāpēc tur, kur mazāk audzēkņu,  konkurētspējīgu atalgojumu pedagogam nodrošināt nevar. Taču maldīgi domāt, ka pustukšas skolu ēkas ir problēma tikai Latvijas nomalēs. Arī atsevišķos Rīgas mikrorajonos vidusskolas klases ir slēdzamas pusē skolu.

Iespējams, jau nākamā gada septembrī Salaspilī 10. klasi vairs nevērs abās novada vidusskolās. Skolēni mācības uzsāks tikai šeit - atjaunotajā 1. vidusskolas korpusā. Kā jau Pierīgā, iedzīvotāju skaits novadā nav iemesls, kādēļ vidusskolas apvieno. Tas ir stabils. Taču jūtamu ietekmi atstāj galvaspilsētas tuvums. Vairāk nekā puse skolēnu pēc 9. klases mācības izvēlas turpināt citviet. Uzturēt abas vidusskolas, kā līdz šim, ir lieki.

„Mums ir milzīgs skaits pamatskolas bērnu un mazliet vidusskola, un mēs tā arī turpinām dzīvot, kaut gan pēc būtības jau sen tā skola ir pārvērtusies par tādu lielu pamatskolu,” saka   Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars  (“Vienotība”).

Salaspils 2.vidusskolu reorganizēs par pamatskolu. Tā ir mazākumtautību skola, tāpēc audzēkņiem tagad būs jāspēj pāriet uz mācībām latviešu valodā. Skolas direktore gan pauž pārliecību, ka tas problēmas neradīs.

Salaspils 2.vidusskolas direktore Veneranda Bogdāne:

„Par to vismazākās bažas būtu, jo tagad lielākā daļa krievvalodīgo iedzīvotāju jau no bērnudārza iet latviešu plūsmas grupiņās. Tie mūsu skolēni pat pēc 9. klases aiziet uz Rīgas ģimnāzijām, iestājas un ir konkurētspējīgi un mācās tur tālāk.

Salaspils piemērs atspoguļo šonedēļ prezentētā Izglītības un zinātnes ministrijas skolu tīkla pētījumā secināto – bērnu skaitam neatbilstoša pārsātinātība ar skolām ir realitāte ne tikai mazapdzīvotās teritorijās, bet arī Pierīgā un pat Rīgā.  Olainē un Ķekavā esošo divu vidusskolu vietā vajadzētu veidot vienu, Jūrmalā – sešu vietā trīs, bet Baldones un Stopiņu novadā skolas jāreorganizē par pamatskolām. Pētnieki arī uzskata, ka Saulkrastu vidusskola varēs piesaistīt skolēnus, ja Zvejniekciema vidusskolu reformēs par sākumskolu. Savukārt Rīgā bērnu pietiek  apmēram 40 skolām. Liels izaicinājums būs reorganizēt pusi jeb astoņas skolas Purvciemā, Pļavniekos un Mežciemā. Bet Vecmīlgrāvī un Sarkandaugavā pašreizējo sešu skolu vietā vidusskolas klases atstājamas vienā, Āgenskalna – Iļģuciema apvidū – divas. Trīs Bolderājas – Daugavgrīvas skolās kopumā mācās tikai 183 vidusskolēni, kas turpināt izglītību varētu vienā. Tāpat arī Ziepniekkalnā, bet Mārupē un Bieriņos vidusskolas klases paliks divās skolās.

„Jāveic diezgan pamatīgs darbs, lai šīs daudzās pustukšās vidusskolas optimizētu, domātu, ko ar viņām iesākt, pārveidotu par pamatskolām vai pat sākumskolām, mēģinot tādā veidā nodrošināt, lai nav tādas vidusskolas, kur nav paralēlklašu, kur ir iespējams mūsdienām atbilstošo izglītības saturu realizēt un arī nodrošināt skolotājiem atalgojumu,” uzskata ekonomģeogrāfs, pētījuma grupas vadītājs Jānis Turlajs.

Daudzviet līdzekļus varētu ietaupīt, ja pašvaldības izvēlētos segt transporta izdevumus, nevis uzturēt pustukšas skolas. Piemēram, Vaiņodes vidusskolu ieteikts reformēt par pamatskolu. Daļa skolēnu varētu mācīties Grobiņā vai Liepājā. Vaiņode ir vienīgā vieta ar vairāk nekā 1000 iedzīvotāju, kur līdz attīstības centram Liepājai nepieciešams stundas brauciens. Taču, neskatoties uz 64 kilometriem, kas būtu jāmēro, izmaksas viena pasažiera pārvadājumiem gadā būtu tikai 11% no izmaksām nelielā vidusskolā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis  (“Vienotība”): „Lai mums būtu tiesiskais, juridiskais pamats runāt ar pašvaldībām un lai pašvaldības mūsos ieklausītos, ir nepieciešams likuma deleģējums, proti, noteikt minimālo skolēnu skaitu tās vai citas klases atvēršanai.

Šobrīd ministrija plāno izvirzīt sešu gadu laikā sasniedzamu mērķi - minimālajam skolēnu skaitam vairumā vidusskolu jābūt 150, bet Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā – 225. Izņēmums varētu būt vietas, kur tuvākā skola atrodas 25 kilometru attālumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt