Vai bijušajam premjeram Vilim Krištopanam taisnība, ka pašnāvību Latvijā ir vairāk nekā Covid-19 nāvju? Kā dezinformatori negodīgi audzē savu auditoriju sociālajos medijos? Un vai taisnība deputātam Arvilam Ašeradenam ("Jaunā Vienotība"), ka Latvijā Covid-19 situācija ir labāka nekā kaimiņvalstīs?
Autora ziņas
Iespējams, lielākajai "Facebook" grupai, kurā gandrīz ik dienu lasāmas sazvērestības teorijas par Covid-19, šobrīd seko gandrīz 58 tūkstoši cilvēku. Tas gan nenozīmē, ka tik daudzi tiešām šādas idejas atbalsta. Vairums visdrīzāk nav pamanījuši un sapratuši, kā viņu laika joslās iemānīts šis saturs, jo grupā iesaistījās, kad tā vēl publicēja pavisam nevainīgus darba sludinājumus.
Par viltus ziņu izplatīšanu varētu piemērot kriminālatbildību kā par huligānismu grupā, ja kāds bijis organizators vai uzkūdītājs, bet citi – nozieguma izdarītāji, “Re:Baltica” faktu pārbaudes projektā “Re:Check” skaidroja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.
Pirms laika sociālajā medijā "Facebook" cilvēki dalījās ar apgalvojumu, ka Covid-19 pozitīvs cilvēks bez saslimšanas simptomiem nevar inficēt citus. Tādu ziņu esot publicējuši vairāki mediji. Ierakstu pavadīja jautājums, kāpēc "mūsu valdība prasa veseliem cilvēkiem vilkt maskas, kāpēc jāslēdz valsts?" Izplatītā informācija ir maldinoša, jo ar Covid-19 slimības sākumā citus var inficēt arī cilvēks bez simptomiem, noskaidroja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" veidotāji.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais pašvaldību finansējuma avots. Līdz šim pie vietvarām nonāca lielākā daļa jeb 80% no nodoklī iekasētā, bet pārējā daļa palika valstij. Nākamgad kārtība mainīsies un pašvaldību nodokļa daļa būs par pieciem procentiem mazāka. Valdības pārstāvji norāda, ka ieņēmumu kritumā pašvaldībām jābūt solidārām ar valsti, kurai šīs izmaiņas ļaus palielināt algas mediķiem un skolotājiem. Cik liels reāli būs ieņēmumu kritums pašvaldībās, pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" veidotāji.
Novembra vidū sociālajā vietnē "Twitter" ar stāstu par it kā saņemtām pozitīvām atbildēm uz Covid-19 testiem, lai gan tie nemaz nav veikti, dalījās televīzijas kanāla "RigaTV24" ētera personība Aivis Ceriņš. "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" veidotāji noskaidroja, ka šis stāsts neatbilst patiesībai. Ceriņš pēcāk ierakstu dzēsa un atzina, ka rīkojies pārsteidzīgi.
Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis ir viens no mediķiem, kas bieži publiski izsakās par jaunā koronavīrusa radīto slimību. Viņš sniedz intervijas, publicē rakstus, viņam arī ir savs veselībai veltīts raidījums "Rīga TV 24". Kopš Covid-19 izplatības sākuma Apinis to sauc par nebūtisku tēmu, kritizē ierobežojumus, bet politiķus un ierēdņus sauc par stulbiem. Vai visi Apiņa paustie fakti atbilst patiesībai?
Šovasar "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check" vērsa uzmanību, ka "Jaunās Vienotības" biedri – premjers Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs – maldina sabiedrību par Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai paredzēto divu miljardu eiro sadalījumu.
Pirms trim gadiem lauksaimniekiem un tos pārstāvošajai Zemkopības ministrijai izdevās pārliecināt likumdevējus, ka Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem un dārzeņiem jāpiemēro samazināta pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN likme – 5%, nevis 21% kā citām precēm. Nupat valdībā nolemts samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem saglabāt.
Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu debatēs "Izvēlies nākotni!" izjautā Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu kandidātus. "Re:Check" viņu teikto debatēs pārbaudīja. Vēršam uzmanību uz tādiem apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai, ir izrauti no konteksta un svarīgu informāciju noklusē vai citādi maldina. Otrajā debašu raidījumā piedalījās Edvards Smiltēns (Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība), Mārtiņš Kossovičs ("Attīstībai/Par!", "Progresīvie"), Viktors Valainis (ZSS), Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija), Vilnis Strods (nacionālā savienība "Taisnīgums"), Oļegs Nikiforovs (Rīcības partija) un Jānis Valtervitenheims (Centra partija).
Latvijas Radio trīs nedēļu garumā rīta programmā "Labrīt" intervē Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par viņu plāniem pilsētas budžeta veidošanā. "Re:check" pārbauda politiķu teikto un vērš uzmanību uz nepatiesiem apgalvojumiem, kā arī maldinošiem izteikumiem, kas izrauti no konteksta vai būtisku informāciju noklusē.
Latvijas Radio trīs nedēļu garumā rīta programmā "Labrīt" intervē Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par viņu plāniem pilsētas budžeta veidošanā. "Re:Check" politiķu teikto pārbauda un vērš uzmanību uz nepatiesiem apgalvojumiem, kā arī maldinošiem izteikumiem, kas izrauti no konteksta vai būtisku informāciju noklusē. Šajā – apskata trešajā daļā – hronoloģiskā secībā pārbaudījām izteikumus, ko raidījumos no 11. līdz 13. augustam pauda trīs potenciālie pašvaldības vadītāji: Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības", Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kā arī Konstantīns Čekušins no "Saskaņas" saraksta.
Latvijas Radio trīs nedēļu garumā rīta programmā "Labrīt" intervē Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par viņu plāniem pilsētas budžeta veidošanā. "Re:Check" politiķu teikto pārbauda un norāda uz nepatiesiem apgalvojumiem, kā arī izteikumiem, kas ir maldinoši, jo satur daļēji nepatiesu informāciju, ir izrauti no konteksta vai būtisku informāciju noklusē. Šajā – apskata otrajā daļā – hronoloģiskā secībā pārbaudījām izteikumus, ko raidījumos no 6. līdz 10. augustam pauda trīs potenciālie pašvaldības vadītāji: Ralfs Nemiro no KPV LV, Jānis Kuzins no "Jaunās Saskaņas" un Mārtiņš Staķis no "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" kopējā saraksta.
Latvijas Radio trīs nedēļu garumā rīta programmā "Labrīt" intervē Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par viņu plāniem pilsētas budžeta veidošanā. "Re:Check" politiķu teikto pārbauda un vērš uzmanību uz nepatiesiem apgalvojumiem, kā arī maldinošiem izteikumiem, kas izrauti no konteksta vai būtisku informāciju noklusē.
Pagaidām, reaģējot uz lielo sausumu, kas zemniekiem laupījis daļu ražas, valdība neplāno maksāt kompensācijas, kā tas bija pērn, kad lauksaimniekus skāra plūdi. Zemkopības un Finanšu ministrija sola strādāt pie ilgtermiņa risinājuma – atbalsta sējumu apdrošināšanai pret sausumu. Tomēr saglabājas jautājums, kā zemniekus motivēt iemaksas veikt.
Premjera Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītā Krīzes vadības padome sēdē otrdien, 26.jūnijā, atzina Latvijas lauksaimniecībā ilgstoši valdošo sausumu par valsts mēroga dabas katastrofu. Tiesa, padome nolēma nerosināt nozarē ārkārtas situācijas izsludināšanu, ko iepriekš lūdza vairākas pašvaldības.