Panorāma

Par karošanu Sīrijā piespriež 10 gadus cietumā

Panorāma

Operas piebūve – pagaidu risinājums

Pārtikas uzņēmumi nevar atrast strādniekus

Pārtikas uzņēmumiem kritiski trūkst darbaspēka; ministrija ātru risinājumu nesola

Pārtikas uzņēmumu lūgumi pēc atvieglotiem noteikumiem darbaspēka ievešanai līdz šim palikuši nesadzirdēti. Uzņēmumos uzsver, ka situācija ir kritiska. Ražošanas cehos dažviet pietrūkst pat 20% no strādniekiem. Līdz šim valdībā apspriestie risinājumi trūkstošā darbaspēka ievešanai no ārvalstīm attiecas tikai atsevišķām augstu kvalificētām profesijām, kas situāciju uzņēmumos neatrisina. Pastāv bažas, ka risinājumus varētu neizdoties atrast pat līdz vēlēšanām, ņemot vērā politiskās domstarpības.

Agrāk aizsargplēvi uz zīmola “Spilva” mērces pudeļu vākiem lika nevis mašīna, bet cilvēks. Automātiski ražotnē tagad notiek daudzas darbības.

Daļēji tehnoloģijas ieviest spiedis darbaroku trūkums, tomēr ar problēmu uzņēmums sastopas vēl joprojām. Turklāt tik lielā mērā, ka rodas grūtības izpildīt pasūtījumus.

“Mums katastrofāli trūkst darbinieku. Mums ražošanā trūkst vidēji apmēram 10%-15% strādājošo cilvēku. Ja mēs ņemam, piemēram, šonedēļ, tad mums 20% nav,” saka “Orkla Foods Latvija” pārstāve Dana Erciņa-Užāne. “Pastāv risks, ka mūsu ražošanu varētu pārcelt, piemēram, uz Igauniju. Tāpēc, ka mums ir pasūtījumi, bet mēs viņus nespējām saražot,” viņa piezīmē.

Piektdaļas darbinieku trūkst arī uzņēmumā “Karavela”, kas ražo zīmola “Kaija” produkciju.

Mums šobrīd plānā ir jauns investīciju projekts, kas radīs papildu eksporta apjomu apmēram 20 miljoni eiro gadā, nodrošinās labi apmaksātas darbavietas apmēram 50 jauniem darbiniekiem. Šodien mēs viņu [projektu] neīstenojam, jo es skaidri apzinos to, ka (..) nav iespēju atrast šīm jaunajām līnijām darbaspēku,” saka SIA “Karavela” vadītājs Andris Bite.

Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka vidēji viņu pārstāvētajiem uzņēmumiem trūkst 10% darbinieku. Viņa uzsver, ka risinājumus, ko uzņēmumi izvēlas šobrīd, par ilglaicīgiem nevar saukt. “Ved ar autobusiem no provinces, no Bauskas, piemēram, garām Ķekavai, kur arī trūkst darbinieku. Tad iznāk tā, ka mēs viens no otra mēģinām pārpirkt tos darbiniekus,” saka Šure.

Darba devēji cer, ka valdība atvieglos nosacījumus, ar kuriem var ievest darbiniekus no ārvalstīm.

Šīs ir darbavietas un darba process, kas neprasa ļoti pamatīgas iemaņas, kā izglītību šajā nozarē un tamlīdzīgi,” saka Bite. “Likumdošana prasa, ka, lai mēs varētu ievest, piemēram, cilvēku no Ukrainas, lai dabūtu darba vīzu, darba atļauju, man ir jāpierāda, ka viņš ir trīs gadus strādājis attiecīgajā nozarē zivju pārstrādē, nozarē, kādas Ukrainā principā nav,” saka Bite.

Ekonomikas ministrija (EM) jau ir izstrādājusi sarakstu ar profesijām, kurām varētu noteikumus atvieglot. Taču šobrīd tajā ir tikai augsti kvalificētas profesijas, kā programmētājs, cietvielu fiziķis vai ķirurgs. Pārtikas uzņēmumos nepieciešamo operatoru, vārītāju un pakotāju sarakstā nav.

“Problēma ar zemas kvalifikācijas darbiniekiem ir pavisam cita,”

norāda ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. “Tur nav problēmas ar to, ka vajadzētu saīsināt pieteikšanās termiņus. Nav problēmas ar to, ka vajadzētu izglītības prasības kaut kā modificēt. Galvenā problēma ir tā, ka mums likumdošana nosaka, ka ir jābūt vismaz pusotru reizi lielākai algai nekā vidēji tautsaimniecībā,” saka Aleksejenko.

Arī “Orkla Foods Latvija” stāsta – maksāt vairāk nekā vietējiem viņi nevar atļauties. Igaunijā ārzemniekus var nodarbināt par minimālo algu. Tomēr EM norāda – šāds solis saistās ar lieliem riskiem.

“Ja mēs pieļaujam, ka šeit ieved zemas kvalifikācijas darbiniekus no ārzemēm, kas saņem zemākas algas nekā vietējie, Latvijas iedzīvotājiem, kam ir zemas kvalifikācijas, cerības kādreiz saņemt lielāku algu stipri samazinās,”

norāda Aleksejenko. “Tā izšķiršanās valdībai būs starp to, kas ir svarīgāk – cilvēks, kas saņem algu, vai uzņēmums, kas uz šī te cilvēka nopelna sev peļņu,” viņš secina.

Līdz ar to ministrijas pārstāvis paredz, ka diskusijas par nosacījumiem, ar kādiem varētu ārzemniekus ievest, politiķiem viegli nevedīsies. Viņš prognozē, ka līdz vēlēšanām tās varētu arī nenoslēgties.

Ziņots, ka EM ir izstrādājusi profesiju sarakstu, kurās no trešajām valstīm varēs ievest un nodarbināt darbiniekus uz atvieglotiem nosacījumiem. Tādējādi iecerēts gadā piesaistīsit aptuveni 600 darbinieku no ārvalstīm, bet kopējais darbaspēka iztrūkums esot mērāms desmitos tūkstošu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti