Panorāma

Kas notiks ar Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa līniju?

Panorāma

Panorāma

Tranzīta nozare sāk gatavot zaudējumu prasījumus «Lietuvas dzelzceļam»

Tranzīta nozare gatavojas prasīt zaudējumu piedziņu no Lietuvas Dzelzceļa

Eiropas Komisijas noteiktais sods Lietuvas Dzelzceļam saistībā ar konkurenci kropļojošo lēmumu nojaukt sliedes dzelzceļa līnijā Mažeiķi – Reņģe nu dod iespēju Latvijas tranzīta uzņēmumiem prasīt kompensācijas. Cik lielas tās varētu būt, uzņēmumi vēl rēķina, tomēr sākotnējās aplēses liek domāt, ka tās varētu svārstīties no vairākiem desmitiem miljonu eiro līdz pat 150 miljoniem.   

Nesaskaņas starp Latvijas un Lietuvas dzelzceļu kompānijām abu valstu vēsturē nav jaunas. Vēl 1934. gadā žurnāls “Dzelzceļnieks” rakstīja par strīdiem starp abām valstu kompānijām saistībā ar tranzīta maksām Mažeiķu un Liepājas dzelzceļa iecirkņos.

Bet 2008. gadā Lietuva, aizbildinoties ar ceļa slikto tehnisko stāvokli, demontēja sliedes līnijā Mažeiķi – Reņģe, solot tās atjaunot pēc diviem gadiem. Šis solījums netika pildīts.  

Nesenais Eiropas Komisijas lēmums par soda piemērošanu Lietuvas Dzelzceļam nu ļauj Latvijas uzņēmumiem prasīt kompensācijas.

“Lēmums pasaka, ka konkurence ir kropļota, kas dod iespēju uzņēmumiem aprēķināt zaudējumus un vērsties vai nu tiesā par zaudējumu piedziņu, vai arī pie Lietuvas Dzelzceļa, lai šos zaudējumus segtu,” norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība).

“Kas notiek šobrīd? Latvijas Dzelzceļš savus potenciāli neiegūtos ieņēmumus aprēķina, plus tam mēs no savas puses esam uzturējuši šo posmu līdz robežai, kur mums nav problēmas 24 stundu laikā atjaunot,” piebilda ministrs.

Latvijas Dzelzceļā atzīst – zaudējumi par pēdējos gados neizmantotās Reņģes līnijas uzturēšanu sasnieguši 6 miljonus eiro. Krietni lielāki ir negūtie ieņēmumi.

“Ja mēs būtu varējuši pretendēt uz papildus 1,2-1,5 miljoniem tonnu no Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma uz Rīgas ostu, mēs rēķinām, ka mēs uz vienu tonnu kādus 5 eiro zaudējām. Tas skaitlis, kas ir minēts presē 150-180 miljoni eiro, tas ir no ieņēmumiem vien. Peļņas sastāvdaļa tur ir mazāka, jo ir arī tiešās izmaksas, bet tur jāskatās, kā tas tiks rēķināts,” sacīja VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Aivars Strakšas.

Latvijas Dzelzceļš pēc Eiropas Komisijas sprieduma jau sācis juridisko ekspertīzi par iespējamo zaudējumu piedziņu. Līdzīgus zaudējumu aprēķinus sola arī Liepājas un Rīgas ostas.

“Šo posmu kancelējot vai izjaucot, šīs kravas nebija izdevīgi vest uz Rīgu, vai arī vairs neatmaksājās. Šajā kontekstā, es nevaru teikt, ka mēs esam kaut ko rēķinājuši, jo ir pārāk mazs laiks kopš lēmuma,” norādīja Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

 “Bet katrā ziņā tas ir iemesls šo jautājumu apsvērt, bet nevar sastrēbt karstu! Tas ir koordinējams jautājums. Tai ir jābūt koordinētai pieejai,” uzsvēra Zeltiņš.

Latvijas tranzītnozares pārstāvji gan atzīst, ka šajā situācijā kompensāciju prasījumi pret Lietuvas pusi jāvērš, lai to motivētu iespējami ātrāk atjaunot nojauktās sliedes. Iespējamie risinājumi tiks meklēti arī novembrī gaidāmajā Baltijas valstu ministru tikšanās laikā.  

To, ka īstais iemesls dzelzceļa slēgšanai bija nevis sliktais sliežu stāvoklis, bet Lietuvas biznesa intereses un vēlme sargāt savus uzņēmējus no konkurences, jau sākotnēji uzsvēris Liepājas pašvaldības vadītājs Uldis Sesks (Liepājas partija). Kopš demontēts sliežu ceļš uz Vaiņodi, pārtrūkusi arī kravas vilcienu satiksme no Lietuvas uz Liepājas ostu. Tas liedzis, piemēram, arī  Liepājā kuģos pārkraut kravas no Ķīnas un Baltkrievijas industriālā parka “Lielais akmens”.  

“"Orlen", kas ir Mažeiķu naftas īpašnieks, ir griezies pašvaldībā ar aicinājumu un lūgumu kopīgi ceļu atjaunot un izmantot šī uzņēmēja kravu pārvietošanai. Bet tas ir tikai viens jautājums. Ir diezgan daudz kravu, kuras no Baltkrievijas tiek vestas caur Liepājas ostu pa daudz garāku ceļu, nekā tas būtu pa Vaiņodes dzelzceļu, un tas neapšaubāmi rada neieņemtus ieņēmumus un neapgūtas kravas, kuras līdz ar to neatnāk ne uz Liepāju, ne uz Latviju, bet aiziet uz Klaipēdas ostu,” pauda Sesks.

Liepājas ostā deviņu gadu laikā pārkrauto kravu apjoms pieaudzis vien par pusotru miljonu tonnu. 2007.gadā pārkrauti 4 miljoni tonnu kravu. Ja neskaita vienu lēcienu 2007.gadā, apjoms vienmērīgi audzis līdz 5,7 miljoniem tonnu pērn.

Pārkrauto kravu apjoma pieaugums šajā laika posmā Klaipēdas ostā bijis straujāks – no 27 miljoniem tonnu 2007.gadā uz 40 miljoniem pērn.  Tiesa gan, ka Klaipēdas osta vienmēr bijusi lielāka.

Tās pieaugums samērojams ar to, ko piedzīvojusi Rīgas brīvosta. Rīga pēdējo deviņu gaidu laikā kopumā kravu apgrozījumu pieaudzējusi, taču pēdējos pāris gados tas atkal samazinās un, piemēram, pērn Klaipēda Rīgu pārliecinoši apsteigusi. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti