ES plāno aizliegt lopkopībā antibiotikas dot veseliem dzīvniekiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Rezistentas infekcijas, kuru ārstēšanā antibiotikas nepalīdz, ir viens no lielākajiem riskiem mūsdienu pasaulē. Rezistenci veicina ne tikai cilvēki, kas pārāk daudz vai nepareizi lieto antibiotikas, bet arī lauksaimniecība, kur antibiotikas bieži lieto plašai profilaksei. Tomēr lauksaimniekiem jārēķinās, ka jau pēc pāris gadiem antibiotiku lietošana lopkopībā varētu tikt ierobežota. 

Infekcijas, pret kurām nav zāļu; līdz šim viegli uzveicamas slimības, kas kļūst neārstējamas – tie ir tikai daži piemēri, kā rezistence pret antibiotikām apdraud mūs visus. Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centra galvenais zinātniskais speciālists Maiks Kačpūls uzsver – rezistences attīstīšanās apdraud mūs jau šobrīd, nevis kaut kad nenoteiktā nākotnē:

“Mēs lēšam, ka ikgadu Eiropas Savienībā 25 tūkstoši cilvēku mirst tieši rezistences pret antibiotikām dēļ.”

Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centrs jau šā gada sākumā brīdināja, ka rezistence pret antibiotikām Eiropā pieaug. Un it īpaši bieži šī problēma ir sastopama Eiropas austrumos un dienvidos.

Liels risks ir antibiotiku lietošana lopkopībā. Milzīgi lopkopības kompleksi, kuros dzīvnieki tiek turēti cieši kopā, nozīmē, ka infekcijas izplatās ātri un vienkārši. Lai to novērstu, antibiotikas bieži vien tiek dotas visam ganāmpulkam, pat ja aizdomas par slimību ir tikai vienam dzīvniekam. Šādā situācijā ir risks, ka attīstīsies rezistence un grūti uzveicamās vai pat neuzveicamās baktērijas izplatīsies gan mūsu virtuvēs, gan apkārtējā vidē.

Šāda profilaktiska antibiotiku lietošana visam ganāmpulkam jau drīz Eiropas Savienībā (ES) varētu būt aizliegta – to paredz nesen atbalstītais plāns grozīt ES normas, kas regulē veterināro medicīnu. Fransuāza Grosetete, Eiropas parlamenta deputāte, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas locekle, skaidro, ka plānots mainīt dzīvnieku ārstēšanas principus, neļaujot ar plašu antibiotiku lietošanu kompensēt trūkumus dzīvnieku turēšanas un audzēšanas apstākļos.

“Ja dzīvnieks saslims, tas būs jāizolē un jāmēģina, ievērojot dzīvnieku labturības prasības, novērst tālāku inficēšanos un it īpaši – izvairīties no situācijas, kad antibiotikas jālieto visiem ganāmpulka dzīvniekiem,” stāsta Grosetete.

Paredzēts arī, ka izmaiņas ļaus Eiropas Komisijai noteikt, kuras antibiotikas varēs izmantot tikai cilvēkiem. Tas samazinās risku, ka pret šīm zālēm attīstīsies rezistence.

Iespējams, aizliegta tiks arī antibiotiku un pārējo recepšu veterināro medikamentu pārdošana internetā.

Izmaiņas skars arī inovācijas antibiotiku jomā – parlamentārieši rosina pagarināt termiņu, kura laikā jaunas zāles un inovatīvās aktīvās vielas ir aizsargātas. Šāds solis, kā cer deputāti, varētu padarīt pētījumus jaunu antibiotiku izstrādē pievilcīgākus – uzņēmējiem būs ilgāks laika posms, kurā atgūt pētījumos ieguldīto.

Diskusijas par veterināro zāļu lietošanas nosacījumiem Eiropas Savienībā gan vēl turpināsies, un tiek lēsts, ka izmaiņas spēkā varētu stāties pēc diviem vai trim gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti