Tviterapskats: Kopīgā ienaidnieka meklējumi – klīvers, bēgļi un cūkas

Pat jūlija beigās, kad šķiet - visiem būtu jadodas baudīt skopo Latvijas vasaru, tviteris neapklust.  

Latviešiem kā vienmēr jāatrod kopīgais ienaidnieks - valdība, krievi, geji, bēgļi, un tad mēs maģiski visi kļūstam lepni, patriotiski. Šis Zanes B. čivinājiens tad lai arī kalpo par ceļa karti šīsnedēļas tviterapskatam, jo rakstītāji tviterī ir tie paši latvieši kopīgā ienaidnieka meklējumos.

Pirmais kopīgais ienaidnieks nevienu nepārsteigs.

Jānis Taurēns piedāvā gada nevārdam Nacionālās bibliotēkas ēstuves nosaukumu, kas no ''Kleever'' ar diviem e dažu dienu laikā pārtapa vispirms par ''Klīver'' ar garo ī, bet bez galotnes.

Tas, vismaz tvitera ļaudīm, nepatika.

Guntis Berelis ironizē:

Bet tvitera lietotājs, kas sevi nodēvējis par Nepareizo, izceļ ''Klīver'' devumu latviešu valodas izaugsmē:

Beigās gan izradās, ka galotne ''Klīver'' pazudusi pārklausoties un Gaismas pils ēstuves nosaukums transformējās par Klīvers ar garo ī un latviešu valodai piedienīgu lokāmu galotni.

Nu tik tviterim atliek atrisināt pēdējo Gaismas pils restorāna nosaukuma mistēriju: Kas ir klīvers?

 

Trešais tviterī izskanējušais variants – citējot nu jau izdzēsušos tvitera lietotāju Andželiku Vircavu - Nacionālajā bibliotēkā iemūžināts padomju rakstnieks #Klīvers, čekas propagandas darbonis.

Bet nu pie otrā kopējā šīsnedēļas tvitera ienaidnieka. Jau mēnešiem no naidinieku topa nepazūd bēgļi, kurus Latvijai, šķiet dziedi vai raudi, solidaritātes vārdā nāksies uzņemt. Politiķi solās, ka uzņemamie bēgļi būšot “izdevīgi”. Nav skaidrs, gan kā izdevīgumu aplēsīs -

Vienojoties pret šo ienaidnieku, sociālajos tīklos, arī tviterī, parādās aicinājumi uz piketu pret imigrantiem Latvijā.

 

par šādu piedāvājumu zobgaļo Gints Knoks, bet Mārtiņš Kalaus piedāvā

Visprecīzāk situāciju gan laikam ieskicē Raivis Vilūns:

Par sava veida bēgļiem var uzskatīt arī trešo aizejošās nedēļas kopējo ienaidnieku – Rīgas mežacūkas. Vito Vilks tviterī tās piedāvā iekļaut bēgļu kvotās

Bet kamēr tas nav izdevies, no Rīgas uz pierīgas pašvaldību mežiem deportētās cūkas uzvedās kā tādas cūkas.

 Arī Anitrai Toomai mežacūku dēļ nākas likt viesiem justies kā tālā ārzemju ceļojumā. Viņa tviterī raksta:

Ja nu kāds vēl nav atradis savu kopējo ienaidnieku – vienmēr paliek laika apstākļi. Citējot lietotāja Cinisms  ierakstu:

 

Bet, ja sajūtat, ka varat iztikt bez kopējā ienaidnieka, no tvitera apcirkņiem varu piedāvāt divus risinājumus: sūtīt visus ienaidniekus un to meklētājus pupās, citējot Gata Mezīša Kurzemes jūrmalā dzirdēto kursiskās daiļrunības piemēru:

Otrs variants – sekot Kaspara Funta pēdās. Viņš gan labu darbu padarījis, gan dzīvu radībiņu pabarojis, jo tviterī sestdien atzīstas:

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sociālo mediju apskati
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt