Pēdējos gadus Latvijā dzimis par piekto daļu (20%) mazāk bērnu, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem. Tas, visticamāk, esot saistīts ar ekonomisko situāciju, kad samazinājās ģimeņu sociālā nodrošinātība, uzskata ar atbalstu ģimenēm un demogrāfijas jautājumiem saistīti eksperti, kas pirmdien skaidros, kādu atbalstu no valsts jaunās ģimenes var gaidīt turpmāk.
Tieši pēc nedēļas svētdienas vakarā beigsies astronomiskā vasara un iestāsies rudens. Tikmēr šodien noslēdzas oficiālā peldsezona. Ūdens temperatūra ūdenstilpēs ir par 1-4 grādiem augstāka nekā šajā laikā pērn un aizpērn, liecina Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Tomēr iedzīvotāji joprojām aktīvi izmanto iespēju atpūsties pie ūdens.
Lai gan banku uzraudzību Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis konceptuāli atbalstīja jau šī gada aprīlī, atbalsts tālākajai uzrauga izveidei gūts tikai šonedēļ. Eiroparlamenta deputātiem izdevās vienoties, ka banku uzraugs regulāri atskaitīsies parlamentā un deputātiem būs arī tiesības iniciēt pārbaudes tā darbā. 150 banku uzraudzība būs Eiropas Centrālās Bankas (ECB) rokās.
Demonstrējot ievērojamu Latvijas kultūras, vēstures un pat valodas zināšanas, Eiropas Savienības augsta līmeņa amatpersonas Eiro konferencē Rīgā sveica Latviju un tās iedzīvotājus ar pievienošanos eirozonai. Eiropas Komisijas viceprezidents Oli Rēns piesauca Mildu, Finanšu ministrs Andris Vilks citēja Raini - pastāvēšot kas pārvērtīšoties, tādēļ eiro esot pozitīva pārvērtība Latvijai. Visās runās ieskanējās mēģinājumi zīmēt ieguvumus no eiro Latvijai un uzslavas par Latviju kā eirozonas paraugvalsti.
Viens no lielākajiem preses mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā „Plus punkts” iestidzis tik dziļos parādos, ka preses piegādātāji uz to vairs neved jaunākos laikrakstus. Parādu dēļ atņemta iespēja tirgot arī e-talonus. Šī nav pirmā reize, kad uzņēmumam, kuram ir vairāk nekā 150 tirdzniecības vietas visā Latvijā, parādu dēļ rodas sarežģījumi - līdzīgas nedienas „Plus punktam” bija arī šogad pavasarī. Uzņēmumā „Preses serviss” atzīst - šoreiz, salīdzinot ar pavasari, cerības uz pozitīvu atrisinājumu ir mazākas.
Saeimas deputāti uz trešo, pēdējo lasījumu virzīs Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumus. Izmaiņas likumā cita starpā ļautu publiskot komunālo rēķinu nemaksātājus. Vēl vairāk - grozījumi likumā varētu uzlikt par pienākumu informēt pārējos dzīvokļu īpašniekus par situācijām, kad kaimiņa neapmaksātie rēķini apdraudētu pārējo iedzīvotāju intereses.
Apstiprināts „Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības process (TAP), kam piekritusi lielākā daļa kreditoru, tajā skaitā arī valsts, kura uzņēmuma vietā samaksājusi kredītus vairāk nekā 50 miljonu latu vērtībā. TAP pirmais solis esot līdzekļu piesaiste, lai uzņēmums varētu atsākt ražošanu, atklāj uzņēmuma administrators Haralds Velmers.
Pērn daudziem Latvijas iedzīvotājiem aukstais laiks atnesa nepatīkamus pārsteigumus, kad parādu dēļ apkures sezona sākās ar krietnu novēlošanos. Valdība meklē risinājumus - runāts gan par iespēju piesaistīt parādu dzīvoklim, nevis īpašniekam, gan arī par siltumapgādes rēķinu sūtīšanu bez vidutāja, apejot apsaimniekotājus. Neviens no šiem risinājumiem gan līdz nākamajai apkures sezonai gatavs nebūs, tādēļ arī šogad par apkuri būs jācīnās ar parādniekiem.
Ceturtdien Saeima skatīšanai komisijās varētu nodot likuma projektu, kas paredz arī pēc eiro ieviešanas uzglabāt latu monētas un banknotes. Priekšlikumu glabāt pret eiro iemainītos latus vismaz piecus gadus iesnieguši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Latvijas Banka gan norāda, ka šādu likumu izpildīt būs praktiski neiespējami.
Līdzšinējais pieauguma temps valsts uzturlīdzekļiem vientuļajiem vecākiem ir nepietiekošs, norāda Labklājības ministrija, uzverot - nabadzības riskam visvairāk pakļauti ir tieši vientuļie vecāki. Savukārt Finanšu ministrija piedāvā nenovirzīties no plāna un turpināt ik gadu alimentus paaugstināt par pieciem latiem, lai 2016.gadā sasniegtu kādreizējo ikmēneša atbalsta līmeni. Par šo jautājumu otrdien diskutēts ministru kabinetā, tomēr valdībai par to vienoties neizdevās.
Valdība otrdien lems, vai Valmieras drāmas teātris drīkstēs tērēt budžeta naudu neparedzētiem līdzekļiem, lai iegādātos autobusu viesizrādēm. Līdz šā gada martam aktieri vadāti ar 21 gadu vecu autobusu. To pavasarī pārbaudot CSDD konstatējis, ka auto ir tik sliktā stāvoklī, ka pasažierus ar to vadāt nedrīkst.