Sadaļas Sadaļas

Ar jauno Kiberdrošības direktīvu sargās Eiropu no hakeriem

Eiropas infrastruktūra, šķiet, ir viegls mērķis kiberuzbrukumiem, jo katra valsts sarga sevi pati un nav kopējas stratēģijas. Tajā pašā laikā noziedzniekiem pārrobežu sadarbība ir ikdiena. Lai šo problēmu risinātu, tapusi Kiberdrošības direktīva.

Cilvēku kļūdas, tehniskas problēmas, dabas katastrofas un pat ļaunprātīgi uzbrukumi – draudu informācijas apmaiņas un glabāšanas sistēmām netrūkst. Ņemot vērā to, ka mūsu ikdiena kļūst arvien atkarīgāka no datiem, datoriem un interneta, negadījumi virtuālajā vidē var nozīmēt to, ka paliekam bez ūdens, elektrības, transporta vai citiem ikdienā nepieciešamiem pakalpojumiem reālajā vidē.

Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija cer, ka nupat pieņemtā Kiberdrošības direktīva palīdzēs šīs problēmas atrisināt. Kiberdraudus nedrīkst novērtēt pārāk zemu," skaidro Andreass Švābs: "Tas nav mazsvarīgi, jo šādi uzbrukumi Eiropas iedzīvotājiem izmaksā dārgi – līdz pat simtiem miljardiem eiro gadā. Un mēs esam pārliecinājušies, ka ir zināma infrastruktūras daļa, kas nav aizsargāta. Mums ir paveicies, ka līdz šim Eiropas Savienībā nav noticis liela mēroga gadījums, bet, piemēram, Ukraina bija kiberuzbrukuma mērķis decembrī un tur energotīkls nedarbojās vairākas dienas. Mēs nevēlamies redzēt šādus gadījumus Eiropā, un tādēļ pieņemta šī direktīva."

Kiberuzbrukumi un negadījumi ir īpaši grūti apkarojami, jo atšķirībā no drošības sargātājiem un valstu veiktajiem pretpasākumiem ļaunprāšiem valstu robežas virtuālajā vidē nav šķērslis.

Par vienoto digitālo tirgu atbildīgais Eiropas komisārs Andruss Ansips uzsvēris, ka Eiropai nepieciešams vienots kiberdrošības risinājums, jo internetam robežas nav šķērslis un negadījums vienā valstī var radīt problēmas pārējās.

Direktīva paredz, pirmkārt, to, ka dalībvalstīm būs jāapzina pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir kritiski svarīga sabiedrībai un kurus apdraud riski virtuālajai videi.

Šiem uzņēmumiem būs jāievieš drošības pasākumi un jāziņo par negadījumiem vai uzbrukumiem.

Ziņot par uzbrukumiem un ieviest drošības pasākumus direktīva liek arī interneta tirgotājiem, mākoņdatu pakalpojumu sniedzējiem un interneta meklētājiem. Direktīva gan neskar mazos digitālos uzņēmumus, piemēram, nelielus interneta veikalus.

Otrkārt, Eiropas Savienības valstīm būs jāizveido sadarbības grupas, lai apmainītos ar informāciju gan par uzbrukumiem, gan par aizsardzības pasākumiem. Turklāt katrai valstij būs arī jāizveido Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienības tīkls.

Šobrīd, pēc Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras aplēsēm, ik gadu kiberuzbrukumi rada aptuveni ceturtdaļmiljardu eiro lielus zaudējumus, un, kā lēš aģentūras vadītājs Udo Helmbrehts, uzbrukumu skaits strauji pieaug.

Intervijā portālam "Euobserver Helbrehts" viņš paredz, ka direktīvas ieviešana situāciju uzlabos un ka, piemēram, nosakot pienākumu uzņēmumiem ziņot par negadījumiem un uzbrukumiem, šie uzņēmumi padomās arī par drošību un profilaksi.

Pieņemtā direktīva jau drīz tiks oficiāli publicēta, un Eiropas Savienības valstīm būs dots gads un deviņi mēneši laika, lai direktīvas prasības iestrādātu savos likumos un pēc tam pusgada laikā būs jaizveido svarīgo pakalpojumu operatoru saraksti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt