Tiks veidots Latvijā riskanto būvobjektu saraksts, piesaistot ārvalstu ekspertus, un tas varētu tikt uzturēts no pašu būvniecības objektu īpašnieku naudas. Tāpat iecerēts veikt ārkārtas pārbaudes sabiedriski nozīmīgās ēkās un, iespējams, atjaunot valsts kontroli pār būvniecības procesu, pirmdien paziņoja Ekonomikas ministrijā (EM).
Absolūta vara samaitā absolūti ne tikai cilvēkus, bet arī sistēmas. Latvijā šobrīd alkatībai nav pretspēlētāja. Mums daudzviet valda mežonīgākais no mežonīgajiem kapitālismiem, kur tie, kam normālā, izaugsmi veicinošā kapitālismā vajadzētu strādāt kā pretsvariem alkatībai, kā drošības vārstuļiem, paši ir daļa no problēmas.
Strauji, dažu stundu laikā, pieaudzis saziedotās naudas apjoms portāla "Ziedot.lv" uzsāktajā līdzekļu vākšanas akcijā cietušajiem lielveikalā Zolitūdē, tuvojoties 50 tūkstošiem latu.
Saeima ceturtdien pēdējā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, paredzot, ka personas deklarēto dzīvesvietu nevar izmantot par vienīgo kritēriju, nosakot braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā.
Šajā plānošanas perioda biznesa inkubatoriem ir palicis nedaudz vairāk par gadu, un pēc tam uzņēmēji iesācēji noteikt varēs turpināt saņemt atbalstu inkubatoros, jautājums ir tikai, kā. Bet jau tagad, pirms perioda beigām, šķiet, ka biznesi, kam sniegts atbalsts inkubatoros, nodokļos samaksājuši vairāk nekā valsts investējusi inkubatoru programmās.
Eiropas Revīzijas palāta atklājusi, ka no katriem iztērētajiem 20 eiro, viens ir iztērēts bez pietiekama pamatojuma. Tas gan nenozīmē, ka šī nauda ir izšķērdēta vai izkrāpta - vienkārši 4,8 % izdevumu konstatēts, ka nav kārtībā ar līdzekļu izmaksu saistītie dokumenti.
Šā gada janvāri pirmo reizi publiski izskanēja, ka „Liepājas metalurgs" uz laiku nemaksās obligātā iepirkuma komponenti elektrībai. Tad vēl reti kurš iedomājās, ka ir sācies process, kas 10 mēnešus vēlāk beigsies ar uzņēmuma maksātnespēju.
Vairāk nekā 1200 uzņēmumu reģistrējušies sestdien, 16. novembrī, iecerētajā Mazā biznesa dienā, kad visi Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti ar savu pirkumu atbalstīt mazo vietējo biznesu.
Vecumdienās paļaujoties tikai uz valsts nodrošināto pensiju var nākties rūgti vilties, kad pensija būs mazāka nekā puse no algas, atzīst visi pensiju sistēmā iesaistītie. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju gan uzsver, ka viņi cer saņemt pensiju vismaz 70% apmērā no pirmspensionēšanās ienākumiem, bet jautāti par konkrētām summām min 600 latus, kas būtu cilvēka cienīga pensija.
Anglijai tās ir deviņas, Itālijai - vairāk nekā 500, bet Latvijai - 33. Tie nav punkti Eirovīzijā, tās ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā aizpildāmās ailītes. Lai uzņēmējiem nebūtu jāalgo atsevišķs speciālists, kas aizpildītu katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nodokļu deklarāciju, Eiropas Komisija (EK) piedāvā iedzīvināt standartizēto PVN deklarāciju.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, reaģējot uz publisko vēstuli premjeram, kur daļa korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku viņu dēvē par tirānu, vēstuli nodēvējis par apmelojumiem.
{module id="media" action="audiorecord" audioid="101206" layoutid="0" layout="" static="1"}Balvu novadā, Ičas upē, šīs nedēļas sākumā konstatēta masveida zivju bojāeja, ko, iespējams, izraisījis toksisks piesārņojums. Šobrīd piesārņojums jau izplatījies līdz Aiviekstes upei, kur jau konstatētas bojā gājušas un saindējušas, bet vēl dzīvas zivis.
Ceturtdien notiks jau kārtējie pašvaldību ģerboņu svētki Melngalvju namā, kur Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniegs ģerboņus diviem novadiem un četriem pagastiem.
Pirms trim gadiem uzņēmējdarbības veicināšanai Saeima vienojās par mikrouzņēmuma nodokli, ļaujot nelielajiem uzņēmumiem samaksāt fiksētu 9% no apgrozījuma nodokļa likmi. Šobrīd izskan aicinājumi šo nodokli ja ne atcelt, tad vismaz palielināt. Idejas pretinieki draud ar jauno uzņēmumu izmiršanu, savukārt nodokļa palielināšanas aizstāvji piesauc darbinieku sociālo nodrošinājumu.
Izcēlušās asas Saeimas deputātu, ministriju pārstāvju un uzņēmēju diskusijas par mikrouzņēmuma nodokli. Diskutējot par nākamā gada budžetu koalīcijas padomē, politiķi vienojās palielināt mikrouzņēmuma nodokli no 9% līdz 15%, pret ko asi iebilst uzņēmēji.
Trešdien par valdības koalīcijas partiju atbalstīto priekšlikumu mainīt mikrouzņēmuma nodokļa likmi, kāpinot to no 9% līdz 15%, diskutēs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LRTK).
Rīgas apgabaltiesa piemērojusi pagaidu noregulējumu, apķīlājot valstij piederošās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas bijušā "airBaltic" vadītāja Bertolta Flika prasībā pret likvidējamo "Latvijas Krājbanku" ("Krājbanka") un Satiksmes ministriju (SM).
Šonedēļ programma „Iespējamā misija” rīko akciju „Iedvesmo mācīties!”.
Šodien 11.00 Jūrmalā, pie Bulduru glābšanas stacijas peldsezonu atklās Latvijas ziemas peldētāji.
Pērkot dzīvokli, nākotnē jaunajiem īpašniekiem būs jāpārņem iepriekšējā īpašnieka komunālo maksājumu parādi - to paredz grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas Saeimā pieņemti pirmajā lasījumā un tiek gatavoti otrajam lasījumam.
Atklāts process, kā top dažādi finanšu indeksi, valdību un Eiropas Savienības kontrole - tās ir tikai dažas no izmaiņām, kuras plāno ieviest Eiropas Komisija. Izmaiņas ir nepieciešamas, lai cīnītos pret baņķieriem un citiem finanšu tirgus darbiniekiem, kas izmanto dažādu likmju, piemēram, EURIBOR vai LIBOR, veidošanas procesa trūkumus, lai uz patērētāju rēķina gūtu peļņu.
Pirmdien Ministru kabineta komitejā varētu lemt, vai piešķirt 250 tūkstošus latu interneta vēlēšanu pilotprojektam. Tehnoloģiju nozares eksperti uzsver drošības riskus.
Jau pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē varētu lemt, vai sākt virzīties uz iespēju Latvijas iedzīvotajiem balsot internetā. Tas ļautu vēlēšanās piedalīties arī tiem, kas vēlēšanu dienā ir ārzemēs, turklāt jau daudzas pasaules valstis demokrātijas procesā lieto tehnoloģiju, uzsver idejas atbalstītāji. Kritiķi uzsver - riski ir pārāk lieli.
Premjeram pakļauts birojs, kas skaitītu visu valsts uzņēmumu naudu - šāda ir vīzija, kuru konceptuāli atbalstīja Saeimas deputāti. Deputāti ar dažu balsu pārsvaru ceturtdien apstiprināja Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projektu. Vai likums piedāvātajā variantā risinās sasāpējušo valsts uzņēmumu pārvaldīšanas problēmu, apšauba ne tikai opozīcija, bet arī koalīcija un sola piedāvāto likumu vēl slīpēt un labot.
Parlamenta deputāti ceturtdien noraidīja iniciatīvu izmainīt sociālā nodokļa maksāšanas kārtību, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību.
Ieviešot subsidētās elektrības nodokli, visticamāk, iedzīvotājiem jārēķinās, ka vairāk būs jāmaksā ne tikai par elektrību, bet arī par apkuri. Ja apkuri nodrošina koģenerācijas stacijā - ražojot gan siltumu, gan elektrību -, rēķini iedzīvotajiem varētu augt pat par 9%, prognozē eksperti.
Jaunais elektrības nodoklis neatvieglos iedzīvotāju maksājumus. Par elektrību būs jāmaksā vairāk visiem, ienākumi no nodokļa ļaus piešķirt pabalstus nabadzīgākajiem, kā arī palīdzēs ražotnēm. Ekonomikas ministrija cer arī uz papildienākumiem budžetā.
Ārzemniekiem, kas nopirkuši īpašumu Latvijā vai investējuši Latvijas uzņēmumos triju gadu laikā saņēmuši vairāk nekā 6000 uzturēšanās atļauju. Šī iespēja - tikt pie uzturēšanās atļaujas Latvijā apmaiņā pret krietnu naudas summiņu - raisījusi ne vienu vien diskusiju politiķu vidū un uzturēšanās atļauju pārdošanas izbeigšana tika piesaukta pat kā cena koalīcijas saglabāšanai.
Šodien Ministru kabinetā plānots skatīt grozījumus virknē likumu, kas saistīti ar norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem. Ierosināts vairāk neļaut iedzīvotājiem nemaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, ja iedzīvotājs ir projām ilgāk par septiņām dienām, ievērojami mainīt varētu arī kārtību, kā notiek maksāšana par ūdeni.
Otrdien valdībā plānots skatīt grozījumus virknē likumu, kas saistīti ar norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem. Ja grozījumi tiks pieņemti valdībā un Saeimā, tie varētu ievērojami mainīt to, kā daudzdzīvokļu mājās maksājam par komunālajiem pakalpojumiem.
Namu apsaimniekotājiem, uzņēmumam „Rīgas ūdens” un Rīgas pašvaldībai, izdevies vienoties, un ūdens padeve vairākām daudzdzīvokļu mājām netiks pārtraukta, kā tas iepriekš tika draudēts.
Jau tuvāko mēnešu laikā Saeimas deputātiem nāksies lemt par to, kam uzticēt Latvijas Bankas atslēgas uz nākamajiem sešiem gadiem. 10 dienas pirms eiro ieviešanas Latvijā beigsies pilnvaras Ilmāram Rimšēvičam, Latvijas Bankas prezidentam. Pats Bankas vadītājs ir atzinis, ka ir gatavs kandidēt arī uz trešo termiņu. Saeimas deputātu vidū arī, šķiet, dažādu iemeslu dēļ viņa kandidatūrai atbalsta netrūkst.
