Parīzes klimata konferencē Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāpanāk apņemšanās līdz 2030.gadam par 40% samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas un palielināt finansējumu klimatam. Šāda rezolūcija pieņemta Eiropas Parlamentā. Ja neizdosies apturēt klimata izmaiņas, Eiropa varētu saskarties ar vairākām nopietnām problēmām, iepriekš norādīja rezolūcijas izstrādātājs, Eiropas parlamenta deputāts Žils Parno.
"Ja temperatūra uz planētas pieaugs par diviem grādiem, mēs pieredzēsim dabas katastrofas, kas palielinās pārtuksnešošanos, plūdus, pārtikas krīzi. Ja tas notiks, mēs lēšam, ka būs ap 200 miljoniem "klimata bēgļu". Daudz vairāk nekā kara bēgļu, kurus šobrīd redzam Eiropā," norāda Žils Parno.
Kā skaidro Parno, mērķi ir ambiciozi: "Ziņojuma mērķi gan klimata izmaiņu apkarošanai, gan Eiropai ir ambiciozi. Pats pirmais ir atbrīvoties no siltumnīcas efekta gāzēm visā pasaulē līdz 2050.gadam un panākt šo gāzu samazinājumu Eiropā par vismaz 40 procentiem līdz 2030. gadam."
Parlamentārieši arī izvirzīja prasību, ka ANO Parīzes klimata konferences laikā panāktā vienošanās paredzētu to, ka darbi pie siltumnīcas efekta gāzu samazināšanas sāktos jau nākamgad un tiktu noteikti piecu gadu saistību periodi. Tas palīdzēs izmaiņām neiestrēgt, uzskata deputāti. Īpaši svarīgi ir panākt arī to, ka iesaistās sektori, kas līdz šim oglekļa ierobežošanā nav piedalījušies, uzsvēra Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Matiass Grote.
"Cementa un alumīnija ražotāji - šīs nozares vēlas neierobežot siltumnīcas efekta gāzes Eiropas Savienībā, izņēmumi ir arī aviācija un jūras transports. Šīs ir jomas, kurās ir lielākais radītā oglekļa pieaugums, aviācijā pat līdz 200, 300 procentiem," stāsta Matiass Grote.
Kopā risināt šo problēmu deputāti aicināja Starptautiskās Civilās aviācijas organizāciju un Starptautisko Jūrniecības organizāciju, nosakot mērķus emisiju samazināšanai arī jūras un gaisa transporta nozarēm.
Aviosatiskmes un jūras transporta emisijas būs daļa no klimata konferences dienas kārtības. Šoreiz konferences dalībnieki cer, ka neatkārtosies neveiksmīgās Kopenhāgenas konferences scenārijs, kur dalībniekiem neizdevās panākt vērā ņemamu progresu.
