Tehnoloģijas un to piedāvātās iespējas nozīmē ne tikai to, ka varam klausīties radio mobilajā telefonā, lasīt elektroniskās grāmatas un lietot banku internetā. Tehnoloģijas maina un uzlabo arī cilvēku ar invaliditāti ikdienu.
''Piemēram, bērnam var būt runas traucējumi. Rītos brokastīs viņam dod persiku jogurtu – viņš to neēd. Tad digitālās komunikācijas dod viņam iespēju pavēstīt – man negaršo persiku jogurts!'' Šādu piemēru min invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” pārstāvis Tālis Bērziņš, atzīstot – tehnoloģijas daudziem cilvēkiem ar invaliditāti var būt bezmaz vai vienīgais veids, kā piedalīties sabiedrības dzīvē. ''Mēs to nevaram novērtēt par zemu, Mēs varam teikt – cilvēki šobrīd par daudz sēž pie datora, telefonos, bet ir cilvēki, kam tā var būt vienīgā iespēja redzēt kaut ko no ārpasaules un pateikt, ko viņš domā.''
Tomēr ne visi digitālie un tehnoloģiju produkti ir piemēroti cilvēkiem ar invaliditāti, un atšķiras arī prasības dažādās ES valstīs. Tieši šo problēmu rosina risināt ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena:
''Mēs piedāvājam radīt vienotas Eiropas pieejamības prasības tiem atslēgas produktiem un pakalpojumiem, ko cilvēki lieto ikdienā. Piemēram – datoriem, biļešu automātiem, viedtelefoniem, televizoriem, bankomātiem, interneta bankām, elektroniskajām grāmatām un interneta komercijai.''
Bet kāda ir situācija Latvijā? Spriežot pēc zvaniem, ko saņēma Latvijas Radio raidījums ''Kā labāk dzīvot'', diskutējot par vides pieejamību, Latvijā vides pieejamībā problēmu netrūkst.
Situāciju ar vides pieejamību pētījis arī tiesībsarga birojs un, kā norāda tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa, biežākā problēma ir tas, ka likumi un prasības uz papīra izskatās atbilstoši, bet pieklibo ieviešana dzīvē. Tomēr tieši tehnoloģijas ir joma, kurā ir visievērojamākie uzlabojumi.
''Visvairāk redzamās izmaiņas pozitīvā virzienā ir tieši ar digitālajiem risinājumiem, izaugsme tur visstraujākā, un to šie cilvēki ļoti novērtē. Savukārt jomas, kurās būtu nepieciešams ātrāks risinājums, ir attiecībā par pabalstiem un par veselības aprūpi un rehabilitācijas pakalpojumiem,'' problēmas iezīmē Siliņa.
Vienotas pieejamības prasības visā Eiropā varētu uzlabot cilvēku ar invaliditāti dzīvi. Kā teic Tālis Bērziņš no ''Apeirona'', līdzšinējā pieredze rāda, ka, tieši pateicoties Eiropas Savienības regulējumam, jau ir ieviesti daudzi uzlabojumi:
''Piemēram, aviācijas jomas pieejamība cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti – biļetes iegādāties, visas lidostas Eiropā ir labi pieejamas; nupar Eiropas regulas ir likušas sarosīties arī dzelzceļa infrastruktūrai; arī autopārvadātājiem jānodrošina, ka līdz 2020.vai 2021.gadam visi autobusi ir pieejami.''
Komisāre Marianna Teisena uzsver – vienotu pieejamības prasību ieviešana palīdzēs arī uzņēmējiem, jo visā Eiropā precēm un pakalpojumiem būs jāatbilst vienotiem standartiem.
