Novadu reformā piedāvās veidot jaunu Ulbrokas novadu

Administratīvi teritoriālā reforma paredz jauna Ulbrokas novada izveidošanu, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

ĪSUMĀ:

  • Ulbrokas novadā plāno apvienot Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadus, kā arī Vangažu pilsētu.
  • Inčukalnā novada sadalīšanu vērtē negatīvi un bažījas, ka domēs nebūs ne Vangažu, ne arī Inčukalna iedzīvotāju pārstāvniecība.
  • Pūce skaidro: izvēli noteica iedzīvotāju paradumi saņemt pakalpojumus.
  • VARAM plāno nodevusi saskaņošanai, un septembra sākumā to plānu virzīt izskatīšanai valdībā.

Ulbrokas novadu ar administratīvo centru Ulbrokā plāno veidot, apvienojot Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadus, kā arī iekļaujot tajā Vangažu pilsētu, ko sākotnēji bija plānots apvienot Siguldas novadā. Izmaiņas skar arī Salaspils novadu, kas jaunajā iedalījuma projektā paliek esošajās robežās, un apvienoto Ādažu novadu, kur līdz ar to vairs neietilpst Garkalnes novads. 

VARAM izmainīja sākotnēji piedāvāto pašvaldību iedalījumu Pierīgā, izvērtējot iedzīvotāju skaita dinamiku, mobilitātes un pakalpojumu izmantošanas paradumus, kā arī saņemot datos balstītus alternatīvus priekšlikumus. Vienlaikus esot izpildīti sākotnēji definētie novadu izveides kritēriji.

Līdz ar to konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36, nevis 35 kā sākotnējā piedāvājumā.

VARAM informēja, ka pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldību reformā. Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai. 

"Ir noslēgušās konsultācijas ar pašvaldībām, esam uzklausījuši dažādus viedokļus un argumentus reformas apspriešanas gaitā, tie visi apkopoti un analizēti. Izskatot iegūtos datus par iedzīvotāju paradumiem, ir tapis precizēts pašvaldību iedalījuma modelis ar 36 pašvaldībām. Šis konceptuālais ziņojums ir ievads likumprojektam par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas jau šogad tiks virzīts uz Saeimu," komentēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par").

Iecere atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada un pievienot to jaunajam Ulbrokas novadam vērtējama negatīvi, aģentūrai LETA pauda Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko.

Viņš uzskata, ka Inčukalna novada atdalīšana no pilsētas radīs grūtības vēlēšanās, jo aptuveni 2100 vēlētāju tiks pievienoti Ulbrokas novadam, bet vēl 2900 balsstiesīgo Siguldas novadam. Nalivaiko nobažījies, ka tas radīs situāciju, ka domēs nebūs ne Vangažu, ne arī Inčukalna iedzīvotāju pārstāvniecība.

Sašutis par plāniem atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada, pievienojot to jaunveidojamam Ulbrokas novadam, bija pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Jakubovskis. Viņš norādīja, ka pilsētas attīstība un naudas plūsma mainīsies neatkarīgi no tā, kurai pašvaldībai tā tiks pievienota. Tāpat viņš pauda, ka no reformas neredz nekādus ieguvumus un ne kā amatpersona, ne arī kā fiziska persona to neatbalsta.

Ministrijā skaidroja, ka konceptuālajā ziņojumā ir iekļauts reformas izstrādes pamatojums, iespējamie riski, ja netiks mainīta esošā situācija, administratīvi teritoriālā iedalījuma kritēriji, pārskats par konsultācijām ar pašvaldībām, pilnveidotais administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, kā arī pamatnosacījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrādei jaunā redakcijā un informācija par administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Papildus, lai radītu priekšstatu par pašvaldību darbības un atbildību loku, ziņojumā ir uzskaitītas pašvaldību darbības jomas nozaru griezumā. 

Ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) pastāstīja, ka Garkalnes novada iedzīvotāju pakalpojumu saņemšanas paradumi lielākoties nav saistīti ar Ādažiem, daudz vairāk redzama kustība no Vidzemes šosejas uz dienvidiem, nevis uz Ziemeļiem.

Juris Pūce: Par 36.novada izveidi Zane Mače

    Savukārt Ropažu novadam faktiski nav nekādas saiknes ar Salaspili, un Ropažu novadā, tai daļai, kur dzīvo vairums Ropažu novada iedzīvotāju, kas ir tuvāk Stopiņu novadam, faktiski lielākoties viņu ikdienas pārvietošanās iet caur Stopiņu novadu.

    Un Inčukalna novadā faktiski ir divas ļoti nošķirtas teritorijas, un kāpēc 2008.gadā Inčukalna novads un Vangaži kļuva par vienotu novadu, nav īsti argumentācijas, tur arī ir dažādi nošķirti pakalpojumu paradumi, norādīja ministrs.

    Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā. 

    KONTEKSTS:

    Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

    Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā, par ko reģionos notika sabiedriskā apspriešana.

    Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 

    Reaģējot uz VARAM piedāvājumu, pašvaldības rīkoja konferenču ciklu, kurā secināts - vispirms vajadzīgs jauns pārvaldības un finansēšanas modelis un tikai pēc tam varētu sākt domāt par pašreizējo novadu apvienošanu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti