Pirms gandrīz 100 gadiem – Latvijā vairāk latviešu, vācu un ebreju tautības iedzīvotāju

Par projektu "Statistiskie tautieši"

Cik atklāts un laimīgs ir mūsu vidējais statistiskais tautietis. To Latvijas Radio Ziņu dienests un LSM.lv skaidro projektā "Statistiskie tautieši". Tie ir 100 unikāli cilvēkstāsti par "cilvēku parasto", kas stāsta arī, cik laimīgi viņi jūtas. Arī Tu vari ar viņiem salīdzināties? 

Gandrīz 100 gadi ievērojami mainījuši krievu tautības iedzīvotāju īpatsvaru – 1920.gadā krievu (vai lielkrievu, kā norādīts tā laika statistikā) bija vien 7,82%, 1970.gadā – 29,8%, bet šobrīd – ceturtā daļa vai 25,2%.

98 gados var redzēt arī Otrā pasaules kara – baltvāciešu aizceļošanas un hokolausta – sekas.

Ja pirmās brīvvalsts laikā vērā ņemams bija vāciešu un ebreju īpatsvars Latvijā (attiecīgi – 3,64 un 4,99%), tad mūsdienās šo tautību pārstāvju Latvijā ir mazāk par procentu no iedzīvotājiem.

Savu pozīciju kā viena no lielākajām minoritātēm saglabājuši baltkrievi – 1920. gadā baltkrievu bija 4,7%, mūsdienās gan nedaudz mazāk – 3,2%, bet tas joprojām ir pietiekami daudz, lai baltkrievi būtu otrā lielākā minoritāte tūlīt aiz krieviem.

Bet kopš 1920.gada klāt nākuši ukraiņi, kas 1920.gada datos pat lāga neparādās. Šogad, pēc statistikas datiem, 2,2% Latvijas iedzīvotāju ir ukraiņi.