"Šīs trīs minūtes ir ļoti svarīgas tad, kad dzīvība ir apdraudēta. Mums kā mediķiem šīs trīs minūtes ir izšķirošas, lai glābtu un saglabātu cilvēka dzīvību," intervijā Latvijas Televīzijai teica NMPD feldšeris Rafaels Ciekurs.
Viņš stāstīja, ka brigādes pašlaik 90% gadījumu spēj ierasties uz izsaukumiem noteiktajā laikā, kas ir ļoti labs rādītājs pasaulē, tostarp Eiropā. Ierašanās laiku reģistrējot elektroniska sistēma, kas nozīmē, ka statistikas dati ir precīzi.
Patlaban noteikts, ka NMPD uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem no to saņemšanas brīža 75% gadījumu jāspēj reaģēt ne vēlāk kā 15 minūtēs republikas un novadu pilsētās un ne vēlāk kā 25 minūtēs pārējās teritorijās.
Minimālais izsaukumu skaits, uz kuriem jāspēj reaģēt noteiktajā laikā, arī turpmāk būs 75%.
Ministrija arī rosinājusi papildināt noteikumus, paredzot, ka NMPD brigādes attiecīgajā teritorijā izvieto, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu un apkalpojamās zonas lielumu, kā arī citus faktorus, kas ietekmē palīdzības sniegšanas laiku (piemēram, slikta ceļu kvalitāte), bet tā, lai nodrošinātu ierašanās laika prasības.
Plānots, ka par noteikumu projektu jau 28.augustā lems valdība, bet spēkā tam būtu jāstājas 1.septembrī.
Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja pirmdien bez būtiskiem iebildumiem izskatīšanai valdībā nolēma virzīt noteikumu projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kas paredz veikt virkni būtisku izmaiņu.
Piemēram, ir paredzēts plašākam mediķu lokam piešķirt tiesības izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, proti, turpmāk šādas tiesības paredzētas ne tikai ārstiem, bet arī ģimenes ārsta praksē nodarbinātiem ārsta palīgiem un māsām, ja šādas tiesības noteiktas starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā.
Noteikumi arī paredz ļaut internistu aizvietot ģimenes ārstam, neatliekamās medicīnas ārstam vai anesteziologam reanimatologam.
Paredzēts arī, ka ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas. Kā skaidro Veselības ministrija, šāda norma nepieciešama, lai noteiktā laika periodā veiktie izmeklējumi netiktu veikti atkārtoti, bet izmantoti pacientam nepieciešamā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, nepagarinot tā saņemšanas laiku.
Noteikumu projekts paredz arī virkni citu izmaiņu. Tam no 1.septembra būtu jāaizstāj patlaban spēkā esošie ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".
Izmaiņas esošajā kārtībā saistītas ar pagājušā gada beigās pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurš paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.
