100 karogi, viens zem otra, piestiprināti pie milzīgā drona barošanas vada. Pirms pacelties, karogi un vads rūpīgi jāsakārto uz zemes, lai drons lidotu bez aizķeršanās. Latvijas uzņēmuma “Aerones” drons, kas 18.novembrī gatavojas celt karogus, ikdienā gan dara pavisam citus darbus.
“Mazie droni, helikopteri – bet ir daudz darbu, kas jādara lielā augstumā, ko šāds drons var darīt. Ja gribam celt lielu svaru, tad dronam jābūt lielam,” stāsta “Aerones” valdes loceklis Jānis Putrams.
Par mazu “Aerones” dronu nenosauksi – tā rāmis ir apmēram vieglās automašīnas izmēros, gaisā to notur 28 propelleri un vēl viena īpatnība – elektrību dronam piegādā pa vadu. Akumulatori gan arī esot – lai var droši nosēsties, pat ja elektrības piegāde pārtrūkst.
“Iet mums ļoti labi, interese liela. Tas, ar ko sāksim, ir vēja turbīnu tīrīšana,” atklāj Putrams.
Vēja turbīnu spārni rotē lielā ātrumā un gluži kā auto vējstikli, spārni kļūst netīri un tad nestrādā tik efektīvi. Tāpat, ja turbīnas lāpstiņas apledo, darbs jāpārtrauc. “Aerones” drons var turbīnas lāpstiņas gan notīrīt no putekļiem, gan attīrīt no ledus. Bet ar vēja turbīnu tīrīšanu uzņēmuma plāni neapstājas.
“Mēs esam veikuši vairākus testus ar ugunsdzēšanu. Ja māja aizdegās augstu, tad ugunsdzēsējam ir jākāpj ar visu aprīkojumu pa kāpnēm. Drons var paņemt šļūteni un uzcelt tik augstu, cik vajag,” stāsta Putrams.
18.novembrī augstu debesīs drons nevis dzēsīs ugunsgrēku vai tīrīs turbīnu, bet gan Latvijas simtgadei par godu, paceļ 100 Latvijas karogus.
Lejā valda saspringts klusums – šādu uzdevumu drons veic pirmo reizi un, lai gan visam vajadzētu izdoties, vienmēr var notikt kas negaidīts. Bet šoreiz viss rit kā pa diedziņu un jau pēc dažiem mirkļiem Latvijas uzņēmumā radītais drons jau lido.
Uz blakus esošā lielceļa apstājas garāmbraucēji. Skats ir vienreizējs – tehnoloģijas, kas veidos mūsu nākotni, nesti, rudenīga novembra dienā pār pļavu Mālpilī plīvo 100 Latvijas karogi.
Pašiem “Aerones” tuvākā laika plāni ir skaidri – iekarot pasaules tirgus. Bet tālāku – 100, 50 gadu nākotni – paredzēt esot grūti.
“Prognozēt, kur būs tehnoloģija, ir neiespējami. Ja runājam par globālām problēmām pasaulē, enerģijas krīzi – tad vēja turbīnas redzam kā vienu no labajiem darbiem, kas būtu jāstrādā, tas mums dod papildu enerģiju,” saka Putrams.
