Kas ir statistiskie tautieši?

Diemžēl tikai austiņu vai kājiņu nenointervēsi – tā mēs jokojām par statistiskajiem tautiešiem tad, kad mēģinot gandrīz 2 miljonus Latvijas iedzīvotāju reducēt līdz 100, ir grūti izlemt – kurš viens no 100 tad pārstāvēs attiecīgo cilvēku grupu.

Šie cilvēki atlasīti, pamatā balstoties uz četriem lielajiem kritērijiem – dzīvesvieta, dzimums, vecums un tautība. Savā starpā šie rādītāji ir aptuveni proporcionāli – lai gan vērā ņemts arī, piemēram, tas, ka procentuāli citu tautību iedzīvotāju  Daugavpilī ir vairāk nekā Valmierā. Tomēr uz 100% statistisku precizitāti 100 tautieši nepretendē – tas vienkārši nav iespējams daudzviet mazā īpatsvara dēļ. Galvenais projekta mērķis bija parādīt Latvijas sabiedrību visā tās daudzveidībā.

Pirmā un vienkāršākā statistiskā pazīme bija dzimums.

Dzimums

 

Sieviešu Latvijā ir vairāk – bet ne visās vecuma grupās: līdz 38 gadiem vīriešu ir vairāk, pēc tam – sieviešu.

 

Vecums

Savukārt iedzīvotāju sadalījums pēc otrās statistiskās pazīmes – vecuma –  skaidri parāda Latvijas sabiedrības novecošanos – jaunāki par 24 gadiem ir 25 no 100 statistiskajiem tautiešiem, bet vecāki par 50 gadiem – 41 no statistiskajiem 100.

 

Tautība 

Lai gan statistika par Latvijas iedzīvotāju tautību, kas ir trešā statistiskā pazīme, ir brīvi pieejama, un varam uzzināt, ka 62% Latvijas iedzīvotāju ir latvieši, 25% ir krievi un nedaudz vairāk par 2% ir poļi, sarunās ar reāliem cilvēkiem kļūst skaidrs, ka tautība ir daudz grūtāk definējama, nekā šķiet pirmajā mirklī. Vai tai ir jābūt ierakstītai pasē? Ja vecāku tautības ir atšķirīgas, kura ir tavējā? Vai tautību nosaka valoda, kurā runā?

 

Šī projekta ietvaros dati par tautību sadalījumu ir no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), bet to, kāda tautība ir katram no 100 tautiešiem, prasījām viņiem pašiem un nelūdzām ne uzrādīt pasi, ne ciltskoku.

Arī sarunājoties par ceturto statistisko pazīmi – dzīvesvietu –, uzrādīt izziņu par deklarēto dzīvesvietu neprasījām. Jo – daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo vienā vietā, bet uzskata sevi par piederīgiem citai vietai. Vai arī dzīves vieta un deklarētā adrese ir daudzus jo daudzus kilometrus viena no otras.

 

Dzīvesvieta

 

Turklāt viens no lielākajiem nezināmajiem ir ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo skaits. Ticama un aktuāla statistika nav pieejama, it īpaši par tiem, kuri dzīvo dažādās Eiropas valstīs un/vai tur pavada kādu laiku, piemēram, strādājot. Tādēļ 100 tautiešu projekta ietvaros tika atlasītas valstis ar lielāko diasporu un iekļautas kā atsevišķa pazīme. Piemēram, cilvēks, kurš dzīvo Apvienotajā Karalistē, šajā projektā var parādīties kā Rīgai piederīgs, ja deklarētā adrese (vai adrese, ar kuru sevi asociē Latvijā) ir Rīga.

Savukārt īpašās pazīmes – pazīmes, par ko cilvēki šajā projektā stāsta savu stāstu –, ir redakcijas izvēlētas. Pieņemot šo lēmumu, meklējām tās pazīmes, kuras kā sabiedrība lietojam, lai iedalītu cilvēkus grupās – bērni, ienākumi, nodarbošanās, aizraušanās. Tāpat centāmies runāt ar tām sabiedrības grupām, kuras parasti parādās ziņu plūsmā kā cilvēki, par kuriem runājam. Un, protams, – darījām visu iespējamo, lai būtu arī negaidīti pārsteigumi un atklājumi par to, cik interesanti un neparasti cilvēki dzīvo mums tepat līdzās.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti