Pirms 100 gadiem un tagad: Latvijas pilsētas kļuvušas lielākas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pilsētas ir kļuvušas lielākas – tāds varētu būt galvenais secinājums, salīdzinot iedzīvotāju skaitu īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas un šobrīd. Te gan jāatceras, ka gadsimts maina ne tikai cilvēku paaudzes, bet arī pagastu, pilsētu, reģionu un pat valstu robežas, tādēļ salīdzināt apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaitu ir nepateicīgs un pat neiespējams darbs.

Rīga visu gadsimtu ir bijusi Latvijas lielākā pilsēta. Bet arī augusi tā ir krietni – 1920. gada tautas skaitīšanā rīdzinieku bijis tikai 185 000, 1970. gadā Rīgas iedzīvotāju skaits bija audzis līdz 732 000. Šogad rīdzinieku ir vairāk nekā pirms 98 gadiem, bet mazāk nekā pirms 50 gadiem – 638 000.

 

 

 

Salīdzinot ar 1920. gadu, augušas arī Latgales pilsētas. Daugavpils – no 29 000 līdz 83 000, Rēzekne – no 10 000 iedzīvotāju 1920. gadā līdz 28 000 šogad.

 

 

 

Zemgalē, lai gan pilsētas no trīsdesmitajiem gadiem, ir augušas līdzīgi kā pārējā Latvijā, ir viena no divām pilsētām, kur šodien dzīvo vairāk cilvēku nekā pirms 50 gadiem: Jelgavā 2018.gadā iedzīvotāju ir par aptuveni tūkstoti vairāk nekā 1970. gadā.

 

 

 

Arī Kurzemē dinamika ir līdzīga kā lielākajā daļā pārējo Latvijas lielo pilsētu. Gan Liepājā, gan Ventspilī, ja šodienas iedzīvotāju skaitu salīdzina ar 1920. gada datiem, ir krietns pieaugums, bet ja salīdzina ar laiku pirms 50 gadiem, pilsētas ir mazākas.

 

 

 

Valmiera ir viena no tām pilsētām, kur 1970. gadā bija mazāk iedzīvotāju nekā šobrīd. Šogad Vidzemes lielākajā pilsētā dzīvo 22 000 iedzīvotāju, bet 1970. gadā – par 2000 mazāk.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti