Otrajā vietā esošajai Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) tiktu tikai trīs mandāti.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Kopā deputātu skaits Siguldā līdz ar reformu varētu samazināties par 35, no 54 šobrīd pašvaldībās uz 19 jaunajā Siguldas novadā.
Ieguvēji
Nacionālā apvienība un Reģionu alianse – potenciāli iegūst vairākumu jaunajā novadā. Turklāt reģionu alianse var iegūt vēl papildu balsis, jo politiskā spēka kopīgais saraksts ar ZZS izcīna vēl 2 vietas jaunajā pašvaldībā.
Zaudētāji
ZZS - zaudē vairākumu Krimuldā, iegūst tikai 3 vietas no 19 pēc reformas pašvaldībā.
Vietējie politiskie spēki - “Vienoti Mālpilij” zaudē vairākumu Mālpilī, iegūst tikai vienu vietu jaunajā Siguldas novadā; pārējie vietējie politiskie spēki nepārvar 5% barjeru.
Latvijas Zemnieku savienība, Vidzemes partija, “Vienotība” + “Latvijas attīstībai”, “Saskaņa”, Kristīgi demokrātiskā savienība – nepārvar 5% barjeru.
Atkarībā no tā, kādu formu beigās iegūs reģionu reforma un arī izmaiņas partiju finansēšanā, iespējams, pašvaldībās pēc reformas zināmas priekšrocības būs lielajām partijām, kam būs pieejams lielāks valsts finansējums.
Siguldā startējušo partiju dominance rezultātos ir viegli izskaidrojama – arī lielākā daļa vēlētāju jaunajā novadā nāks no šā brīža Siguldas novada.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Vidzemes pašvaldībās un Pierīgas pašvaldībās!
