Francija plāno bloķēt Albānijas un Ziemeļmaķedonijas centienus pievienoties Eiropas Savienībai (ES). Šonedēļ dalībvalstis diskutē par to, vai ar šīm Balkānu valstīm sākt iestāšanās sarunas, bet Parīze ir pret.
Autora ziņas
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Eiropas Savienības dalībvalstu līderi asi kritizē Turciju par tās militāro operāciju Sīrijā. Oficiālā Vašingtona arī piemēroja sankcijas un ierobežos ekonomisko sadarbību ar oficiālo Ankaru, kā arī dubultojusi muitas tarifus turku tēraudam, kamēr Ankara turpina plašus uzbrukumus kurdu pozīcijām Sīrijas ziemeļos.
“Radio Brīvā Eiropa” drīzumā varētu atgriezties Ungārijā, ko tā pameta 1993. gadā drīz pēc komunisma krišanas. Ja ASV Kongress tam dos zaļo gaismu, tā būs jau trešā valsts Eiropā pēc Rumānijas un Bulgārijas, kur, pēc ASV valdības ieskatiem, apdraudēta preses brīvība. Kritiskas pret Ungāriju ir arī cilvēktiesību organizācijas.
Vairākos desmitos Ukrainas pilsētu svētdien notika plašas protesta akcijas ar saukli „Apturēsim kapitulāciju!”. To galvenais mērķis ir izteikt neapmierinātību ar varas iestāžu lēmumu piekrist tā dēvētajai „Šteinmaiera formulai”. Kijevā vien ielās izgāja aptuveni 10 tūkstoši cilvēku. Demonstranti izvirzījuši valsts varai savas prasības un sola rīkot jaunus protestus, ja tās netiks izpildītas.
ASV un Ziemeļkorejas amatpersonas ieradušās Stokholmā, lai atsāktu strupceļā nonākušās sarunas par Phenjanas kodolprogrammu. Sarunās piedalās ASV īpašais sūtnis Ziemeļkorejā Stīvens Bīgans un viņa Ziemeļkorejas kolēģis Kims Mjondžils.
Eksperti uzskata, ka šīs amatpersonu sarunas varētu ievadīt vēl vienu ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna samitu. Pēdējā abu valstu līderu tikšanās gan beidzās bez rezultāta. Kopš tā laika nekāds progress nav panākts, taču abas puses bija paudušas vēlmi sarunas atsākt. Vien dažas dienas pirms šīs tikšanās Ziemeļkoreja izmēģināja jaunas raķetes, bet ASV izvairījās izmēģinājumus kritizēt.
Eksperti uzskata, ka šīs amatpersonu sarunas varētu ievadīt vēl vienu ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna samitu. Pēdējā abu valstu līderu tikšanās gan beidzās bez rezultāta. Kopš tā laika nekāds progress nav panākts, taču abas puses bija paudušas vēlmi sarunas atsākt. Vien dažas dienas pirms šīs tikšanās Ziemeļkoreja izmēģināja jaunas raķetes, bet ASV izvairījās izmēģinājumus kritizēt.
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apņēmies lūgt Eiropas Savienībai (ES) "Brexit" pagarinājumu, ja līdz 19. oktobrim netiek panākta "Brexit" vienošanās. Par to liecina valdības dokumenti, kas iesniegti Skotijas Augstākajai tiesai. Taču komentētāji brīdina, ka arī šādi valdības solījumu nebūt nenovērš iespēju, ka Lielbritānija izstāsies no ES jau 31. oktobrī.
Kaut arī trešdien Vācijas valdībā bija paredzēts apstiprināt klimata aizsardzības plānu, valdība līdz nākamajai nedēļai diskusijas par plāna galīgajām detaļām tomēr atlikusi. Vienai no koalīcijas partijām par plānu radušās šaubas.
Plānam, kas paredz līdz 2023. gadam klimata aizsardzībai veltīt 54 miljardus eiro, koalīcijas partneri piekrita pēc ilgām diskusijām. Daudzi vadošo industriju pārstāvji plānu kritizējuši, jo tas ietekmēs biznesu, kamēr Vācijas iedzīvotāji uzskata, ka plāns nav pietiekami efektīvs cīņai ar klimata pārmaiņām.
Plānam, kas paredz līdz 2023. gadam klimata aizsardzībai veltīt 54 miljardus eiro, koalīcijas partneri piekrita pēc ilgām diskusijām. Daudzi vadošo industriju pārstāvji plānu kritizējuši, jo tas ietekmēs biznesu, kamēr Vācijas iedzīvotāji uzskata, ka plāns nav pietiekami efektīvs cīņai ar klimata pārmaiņām.
Ziemeļkoreja īstenojusi divu ballistisko raķešu izmēģinājumus. Tas noticis tikai dienu pēc Phenjanas paziņojuma par kodolatbruņošanās sarunu atsākšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piedāvā uz Īrijas un Ziemeļīrijas robežas izveidot buferzonu. Īpašos centros būtu iespējams veikt muitas procedūras, neatjaunojot reālu stingro robežu. Šādu informāciju, atsaucoties uz neoficiāliem britu valdības dokumentiem, publiskojuši Īrijas mediji. Šīs ziņas izraisījušas satraukumu Īrijas politiskajās aprindās, taču britu premjerministrs šo informāciju nosaucis par nepatiesu.
Ziemeļkoreja un ASV vienojušās atsākt strupceļā nonākušās sarunas par Ziemeļkorejas kodolprogrammu. Pirmā tikšanās gaidāma jau nākamās nedēļas laikā.
Krievijā tiesa pirmdien, 30. septembrī, mīkstinājusi aktierim Pāvelam Ustinovam piespriesto sodu, trīs ar pusi gadus cietumā kolonijā nomainot pret vienu gadu nosacīta cietumsoda. Ustinova lieta izpelnījusies plašu ievērību – viņu apsūdz par dalību opozīcijas mītiņā un vardarbību pret policiju, ko pats aktieris kategoriski noraida. Spriedums mīkstināts pēc plašas solidaritātes kampaņas, kurā iesaistījās arī Krievijas slavenības. Pats Ustinovs gan paziņoja, ka pārsūdzēs arī šo spriedumu.
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo nonācis kritikas krustugunīs - atklājies, ka viņš jaunībā nokrāsojis seju melnu, lai ballītē atveidotu Aladinu. Melnā seja jeb “blackface” ir kultūrvēsturisks fenomens, kuru reiz arī Trudo nosaucis par rasisma izpausmi. Tagad nācies pašam par to pazemīgi atvainoties.