Militārie analītiķi uzskata, ka jau vairākas dienas frontē Ukrainas austrumos valsts aizstāvji ar dažādām sekmēm īsteno ofensīvu. ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" eksperti spriež, ka ir sācies Ukrainas pretuzbrukums vismaz trīs frontes sektoros Doneckas un Zaporižjas apgabalos, lai atspiestu Krievijas karaspēku un atkarotu okupētās teritorijas.
Autora ziņas
Ukraina nonākusi soli tuvāk tam, lai piepildītu vienu vajadzību, ko valsts gaida jau no pirmajām kara dienām – F-16 iznīcinātāju iegūšanu. Pēc ASV dotās zaļās gaismas šo lidaparātu eksportam Nīderlande varētu būt no pirmajām, kas tos nodotu Kijivai. Tomēr ar lēmumu vēl nogaida. Taču ir skaidrs, ka tas palīdzētu izlīdzināt asimetriju starp Ukrainas un Krievijas gaisa spēku spējām.
Kosovas ziemeļos pirmdien notikušajās sadursmēs starp Kosovas policiju un serbu protestētājiem ievainoti vairāk nekā 50 serbu, bet vairāk nekā 30 Kosovā izvietoto NATO miera uzturēšanas spēku dalībnieku pirmdien Kosovas ziemeļos tikuši ievainoti sadursmēs ar serbu demonstrantiem. Latviešu karavīri nav cietuši.
Ukrainas amatpersonas vēsta, ka frontē pakāpeniski tiek pastiprinātas darbības, lai piespiestu Krievijas karaspēku atkāpties no okupētās Ukrainas teritorijas. Ukraina norāda, ka ilgi gaidītais pretuzbrukums var izpausties ne tikai kā intensīvas kaujas, bet arī mērķtiecīga spiediena palielināšana uz pretinieku.
Pēdējās dienās lielāka uzmanība ir pievērstam nevis tam, kas notiek frontē Ukrainā, bet notikumiem Belgorodas apgabalā Krievijā, kur vairākās apdzīvotajās vietās iegāja Ukrainas pusē karojoši paramilitāri grupējumi. Eksperti norāda, ka šī ir plašākā un ilgstošākā diversijas operācija Krievijas teritorijā kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā.
Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veic operāciju Krievijas Belgorodas apgabala teritorijā, lai izveidotu "drošības zonu" Ukrainas civiliedzīvotāju aizsardzībai, pirmdien paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) pārstāvis Andrijs Jusovs.
Svētdien notiekošās prezidenta un parlamenta vēlēšanas Turcijā ir ne tikai viens no pēdējā laika svarīgākajiem notikumiem pašai Turcijai, bet arī pārējai pasaulei. Rietumus interesē, vai Turcija pēc vēlēšanām mazinās saspīlējumu ar saviem NATO sabiedrotajiem vai arī turpinās slīdēt Krievijas virzienā.
Turcijas opozīcijas izvirzītais prezidenta amata kandidāts Kemals Kiličdaroglu apsūdzējis Krieviju par dezinformācijas izplatīšanu pirms svētdien gaidāmajām Turcijas parlamenta un prezidenta vēlēšanām. Opozīcijas līderis apgalvo, ka Maskava par viņu izplatījusi nomelnojošus un safabricētus materiālus, lai ietekmētu vēlēšanu iznākumu.