Britu valdība publisko jauno «Brexit» piedāvājumu

Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno “Brexit” piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. 

ĪSUMĀ:

  • Džonsons piedāvā, ka Ziemeļīrija paliek Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstājas no muitas savienības. 
  • Muitas pārbaudes notiktu nevis uz robežas, bet bet citos punktos vai elektroniski.
  • Opozīcijas līderis uzsver, ka plāns ir pretrunīgs, jo nevar izstāties no muitas savienības, bet vienlaikus brīvi tirgoties. 
  • Briselē neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes.
  • Kariņš norāda, ka ES valstis skatās uz Īriju. Tās viedoklis būs noteicošais.
  • Īrijas premjers iepriekš izteicies, ka viņam Džonsona plāns nav pieņemams.

Džonsons tā saukto Īrijas pagaidu risinājumu, kas paredzēja, ka Lielbritānija pēc “Brexit” uz nenoteiktu laiku paliek muitas savienībā, nosaucis par nepieņemamu. Tāpēc tagad piedāvā alternatīvu – Ziemeļīrija kopā ar pārējo karalisti izstājas no muitas savienības, bet paliek Eiropas vienotajā preču tirgū.

Tas nozīmē, ka starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti pēc pārejas perioda 2021. gadā būs muitas pārbaudes.

Lai izvairītos no stingrās robežas, tās nenotiktu tieši uz robežas, bet citos punktos vai elektroniski.

Tas arī nozīmē, ka Ziemeļīrija turpinās pielāgot Eiropas Savienības likumus preču tirdzniecībā. Šāda sistēma varēs turpināties mūžīgi, bet vispirms tai jāgūst Ziemeļīrijas parlamenta atbalsts. Un ik pēc četriem gadiem tam būs iespēja lemt, vai šis risinājums paliek spēkā. Piedāvājumā izteikta arī iespēja sniegt finansiālu atbalstu, lai Ziemeļīrijai palīdzētu pielāgoties šīm pārmaiņām.

Plāns paredz, ka muitas pārbaužu vietā nākotnē preču kustība tiktu kontrolēta ar deklarēšanas sistēmu. Tiešas pārbaudes varētu veikt tirgotāju telpās vai īpašās vietās, kas neatradīsies uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas. Plānā uzsvērts, ka muitas pārbaužu vietā tiktu radīta regulējoša zona, kas aptvertu visu Īrijas salu un attiektos ne tikai uz lauksaimniecības produktiem, bet arī uz pārējām precēm.

Ziemeļīrija zināmu laiku arī turpinātu ievērot savienības standartus un noteikumus, un tajā no pārējās valsts teritorijas ievestie produkti tiktu pārbaudīti saskaņā ar savienības noteikumiem.

Opozīcijas līderis Džeremijs Korbins nosaucis Džonsona plānu par “vēl sliktāku nekā Terēzas Mejas piedāvātais” un atzīmē, ka šis plāns ir pretrunīgs, jo nevar izstāties no muitas savienības, bet vienlaikus brīvi tirgoties.

Džonsons teicis, ka vienīgā alternatīva šim piedāvājumam ir izstāšanās no Eiropas Savienības 31. oktobrī bez vienošanās. Nav gan skaidrs, vai tas notiks. Šī brīža likums to nepieļauj, jo britu parlaments nobalsoja par bezvienošanās “Brexit” bloķēšanu.

Briseles viedoklis par jauno plānu

Taču, lai Džonsona piedāvātie risinājumi stātos spēkā, tie vēl būs jāapstiprina Briselē. Jauno “Brexit” piedāvājumu Eiropas Komisija saņēma pirms dažām stundām. 

Piedāvājums pašlaik tiek analizēts, bet noprotams, ka ES to neredz kā risinājumu, bet gan - ka Džonsons prasa, lai ES pārkāpj savas sarkanās līnijas un piekrīt, ka starp Ziemeļīriju un Īriju ir muitas kontrole, jo būs divas dažādas tirdzniecības zonas. Tātad būtu viena vai otra veida cietā robeža.

Džonsons trešdienas vakarā ir sazinājies ar Angelu Merkeli, kā arī Žanu Klodu Junkeru, kurš atzinis – labi, ka ir britu piedāvājums, bet tas nav pietiekams, jo tomēr paredz muitas kontroles uz Ziemeļīrijas robežas. Eiropa ir uztraukusies par to, ko tas nozīmēs Ziemeļīrijas miera līgumam.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") arī trešdien “Brexit” pārrunāja Eiropadomē. Viņš uzsvēra, ka visu acis šobrīd ir vērstas uz Īriju.

"Mūsu galvenā interese “Brexit” gadījumā ir, ka 27 ES dalībvalstis turas kopā un vienotais tirgus paliek vienots. Un mums ļoti interesē, kā ir Īrijai. Ja jebkurš potenciāls risinājums, vienošanās ir Īrijai pieņemams, tad pilnīgi iespējams, ka tas arī pārējai Eiropai un līdz ar to arī Latvijai būtu pieņemams," sacīja Kariņš.

Īrijas valdība nav sajūsmā par Džonsona jauno piedāvājumu. Īrijas premjers izteicies, ka no tā, kas dzirdēts – izklausās nepieņemami un šķiet, ka turpinās virzība uz bezlīguma “Brexit”.

KONTEKSTS:

Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju. Džonsons  aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta. 

Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma tika apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim, bet Augstākā tiesa 23. septembrī paziņoja, ka tas bija nelikumīgi un parlamenta darbs nav apturēts.

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti