ĪSUMĀ:
- Likums nosaka, ka valdībai ir jāprasa "Brexit" pagarinājums, ja līdz 19. oktobrim nav apstiprināta vienošanās.
- Piektdien kļuva zināms, ka valdība solījusi tiesai prasīt pagarinājumu, ja vienošanās nebūs līdz 19. oktobrim.
- Eiropadomes amatpersonas paziņojušas, ka jaunās vienošanās teksts ir jāsaskaņo līdz nākamajai piektdienai.
Piektdien, 4. oktorbrī, kļuva zināms, ka britu valdība ir apsolījusi tiesai, ka gadījumā, ja līdz 19. oktobrim Lielbritānijai un ES neizdosies panākt vienošanos par izstāšanās noteikumiem, premjerministrs nosūtīs vēstuli Briselei, prasot "Brexit" procesa pagarinājumu. Šāds solījums ir atrodams oficiālos dokumentos, kas iesniegti Edinburgas tiesā. Tajā tiek izskatīta "Brexit pretinieku sūdzība, kurā pieprasīts Džonsonam ievērot likumu.
Avoti Dauningstrītā raidsabiedrībai BBC jau norādīja, ka tiesas spriedums attiecas uz ļoti nelielu un specifisku uzdevumu – vēstules sūtīšanu, taču Benna likums neliedzot valdībai darīt citas lietas, kas neveicina "Brexit" atlikšanu, ieskaitot dažādus citus saziņas veidus - gan privātus, gan publiskus.
Tiek norādīts, ka galējo nostāju iedzīvotāji uzzinās pavisam drīz, bet pašlaik valdība savu nostāju "Brexit" atlikšanas jautājumā sākot privāti izziņot arī Eiropai.
Taču, kā norāda BBC politikas korespondente Džesika Pārkere, nevajadzētu domāt, ka šīsdienas tiesas spriedums liecina par valdības atteikšanos no līdzšinējās pozīcijas par ES pamešanu 31. oktobrī. Viņa pieļauj, ka šī dokumenta patiesais mērķis varētu būt atrunāt tiesu no lēmuma pieņemšanas, kas ļautu Briselei domātās vēstules rakstīšanu nodot kādai citai personai, piemēram, tiesas ierēdnim vai valdības ministram.
Tikmēr Eiropadomes amatpersonas paziņojušas, ka, lai izvairītos no haotiskā bezvienošanās "Brexit" vai sarunu pagarinājuma, jaunās izstāšanās vienošanās teksts ir jāsaskaņo līdz nākamās piektdienas vakaram. Tas neesot ultimāts Džonsonam, bet gan vienkāršs Briseles diplomātu kalendāra jautājums. Tikai ievērojot šo termiņu, Eiropadomes samits 17. un 18. oktobrī varētu būt rezultatīvs. Vairums Eiropas pārstāvju gan par šādu iznākumu šaubās, pašreizējās sarunas ar Londonu vairāk saucot nevis par oficiālām sarunām, bet gan tikai par tehnisku dialogu.
KONTEKSTS:
Pašreiz noteiktais "Brexit" datums ir 31. oktobris, un Džonsons, kurš vasarā premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, aktīvi uzstāj, ka šajā datumā Lielbritānijas izstāsies no ES ar vai bez vienošanās. Iepriekšējo vienošanos britu parlaments noraidīja, un 2. oktobrī Džonsons piedāvāja izmaiņas izstāšanās līguma – Ziemeļīrija paliek ES vienotajā preču tirgū, bet izstājas no muitas savienības, muitas pārbaudes notiktu nevis uz robežas, bet citos punktos vai elektroniski.
Britu parlamenta septembrī apstiprinātais likumprojekts ļaus likt Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. Premjers paziņoja, ka pagarinājumu nelūgs.
Džonsons arī mēģināja apturēt parlamenta darbību, bet tiesa atzina, ka tas nebija pamatoti, un parlaments darbu atsāka.
Lielbritānijas valdība šonedēļ publiskoja jauno "Brexit" piedāvājumu, kur iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. Taču Eiropas Parlamenta "Brexit" koordinācijas grupa kategoriski noraidīja jaunākos Lielbritānijas valdības priekšlikumus. Izplatītajā paziņojumā deputāti norādīja, ka pašreizējā formā izmaiņas nevar atbalstīt.
