Cilvēki pulcējās Vērmanes dārzā pie brīvdabas skatuves un pēc tam devās gājienā uz Vecrīgā. Sanākušo vidū bija galvenokārt gados jauni cilvēki, kas ar akcijas palīdzību vēloties pievērst politiķu un mediju uzmanību vides problēmām.
Kā norādīja akcijas rīkotāji, Latvijas valdība pēdējā laikā publiski paudusi gatavību kļūt par līderiem klimata krīzes novēršanā, taču pagaidām nekas neliecinot, ka šie solījumi tiks pildīti. Viņu ieskatā, piemēram, Latvijā tiekot plānots turpināt intensīvu mežu ciršanu, kas neatbilstot ne dabas aizsardzības, ne klimata mērķiem.
Šī ir otrā reize, kad Latvijas iedzīvotāji iesaistās vien 16 gadus vecās klimata aktīvistes Grētas Tūrnbergas aicinātajā kampaņā, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību globālajai sasilšanai un klimata krīzei visā pasaulē.
Vismaz puse akcijā pārstāvēto jauniešu nāk no lauku skolām. Daudzos plakātos jaunieši vērsās tieši pie politiķiem – pieņemt lēmumus, domājot par vidi, kā arī ieklausīties zinātniekos.
“Zinātne saka – ar klimatu viss ir švaki, ar mūsu nākotnes cerībām viss ir švaki, bet politiķi neklausās,” sacīja akcijas dalībnieks Aleksandrs no Rīgas 64. vidusskolas.
Kustības "Fridays For Future Latvia" pārstāvis Jēkabs Kārlis Rasnačs skaidroja, ka “mēs gribam, lai politiķi vairāk ieklausītos zinātniekos, nevis tieši peļņā, ko viņiem piedāvā dažādu biznesu un lobiju nozares”.
Jaunieši paši zīmējuši plakātus un par klimata pārmaiņām domā ikdienā. Jaunietes no Ogresgala norādīja, ka politiķiem būtu jārūpējas, lai cilvēkiem būtu ērtāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī neizmantot materiālus, ko vēlāk nevar pārstrādāt.
“Pasaule sāk mainīties un iet uz slikto pusi, ir jāsāk kaut ko darīt, lai mainīto to,” uzsvēra Laura no Ogresgala ekoskolas 8. klases.
“Tas skars mūs visus, tāpēc mēs vēlamies pievienoties šai kustībai, jo jaunieši mēs arī varam dot savu balsi. Tas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs piedalāmies un arī esam tā mazā balstiņa,” sacīja Linda no Ogresgala.
Akcijā iesaistījušies arī jaunāko klašu skolēni, kuri mudina šķirot atkritumus, kā arī izmantot atjaunojamos energoresursus.
“Pirmkārt, mēs nelietosim plastmasu, centīsimies, un mēs nevienam neiesakām un cenšamies nepirkt iepakojumu plastmasā,” stāstīja akcijas dalībnieks Dāvis.
Trīs bērnu mamma Veronika norādīja – klimata krīze ir jāuztver nopietni. Tāpēc politiķiem, pieņemot lēmumus, pirmkārt, jādomā par ietekmi uz dabu, visu pārējo pakārtojot vides jautājumiem.
Piektdien daudzās pasaules valstīs notiek pret klimata izmaiņām vērstas akcijas. Globālajā klimata streikā plāno piedalīties simtiem tūkstoši cilvēku visā pasaulē.
Protestētāju virzošais spēks ir tieši jaunā paaudze.
Protestus aizsāka Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotāji. Skolēni kavēja skolu, lai varētu piedalīties globālajā kustībā. Bet darba devēji aicināja savus darbiniekus paņemt brīvdienu vai pagarināt pusdienas laiku, lai piedalītos. Ielās izgāja arī citu Klusā okeānu salu iedzīvotāji, kurus klimata pārmaiņas augošā jūras līmeņa dēļ apdraud visstraujāk un var pat pilnībā iznīcināt.
Protesti pārņēmuši arī Eiropu. Vācijā tie notiek laikā, kad valdība cenšas vienoties par vairākus miljardus vērto klimata stratēģiju. Demonstranti Frankfurtē un Berlīnē bloķēja ceļus. Demonstrēja arī Londonā, kur jaunieši aicinājuši protestos piedalīties arī savus vecākus.
Šobrīd protesti ilgst jau 12 stundas, bet tie vēl turpināsies Amerikā. Lielākā pulcēšanās gaidāma Ņujorkā, kur vēlāk notiks arī ANO Klimata samits. Tajā valstu vadītāji iesniegs ilgtermiņa plānus cīņai ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju.
