Spānijas tiesa katalāņu līderiem piespriež ilgus gadus cietumā

Spānijas Augstākā tiesa notiesājusi 12 katalāņu aktīvistus un politiķus par dalību 2017.gadā notikušajā Katalonijas neatkarības referendumā. Deviņiem katalāņu separātistu līderiem piespriesti ilgi cietumsodi - no deviņiem līdz 13 gadiem.  

Reaģējot uz bargajiem tiesas spriedumiem, viscaur Katalonijā ielās izgājuši protestētāji. Tas nav taisnīgums, bet atriebība – šādu saukļu pavadā viņi piepildīja Barselonas galvenos laukumus, bloķēja ceļus. Sevišķi sarežģīta situācija izveidojās lidostā, un policisti bija spiesti pielietot speciālos līdzekļus, lai izklīdinātu sašutušos aktīvistus. Mediķi informēja, ka sadursmēs ievainoti vismaz 53 cilvēki,  bet lidostas vadība bija spiesta atcelt 108 avioreisus.

Vislielākais cietumsods piespriests bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam  – 13  gadi ieslodzījumā prokuroru pieprasīto 25 gadu vietā.  Viņš atzīts par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā.

Vēl trijiem valdības pārstāvjiem piespriesti 12 gadu cietumsodi, bet citiem ietekmīgiem katalāņiem nedaudz īsāki termiņi.

Tiesa piesprieda cietumsodus deviņiem no 12 katalāņu neatkarības kustības līderiem, kas atradās uz apsūdzēto solu. Pārējie trīs izvairījās no reālas brīvības atņemšanas, taču katram piespriesta soda nauda aptuveni 60 tūkstošu eiro apmērā.

Spānijas tiesa katalāņu līderiem piespriež ilgus gadus cietumāGints Amoliņš

    Prokurori argumentēja, ka vienpusēja neatkarības pasludināšana uzskatāma par uzbrukumu Spānijas valstij, un tāpēc viņi apsūdzēti par sacelšanos.

    Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pēc sprieduma paziņošanas teica, ka separātistu kustības līderi notiesāti par „kriminālu rīcību”, un aicināja uz jaunas lappuses pāršķiršanu Katalonijā balstoties uz dialogu.

    “Spānijas valdība respektē Augstākās tiesas lēmumu, ar ko tiek pabeigta tiesas prāva. Tā ievēroja taisnīgu procesu, caurskatāmības un varas dalīšanas principus. Neviens nav augstāks par likumu,” spriedumu komentēja Sančess.

    “Tādā demokrātijā kā Spānija neviens arī netiek pakļauts prāvai politisko ideju dēļ, bet gan noziedzīgas rīcības dēļ,” uzsvēra Spānijas premjers.

    “Šodienas lēmums apstiprina sakāvi kustībai, kurai neizdevās iegūt ne atbalstu pašu mājās, ne starptautisku atzīšanu. Pēc Augstākās tiesas lēmuma mums ir jāpāršķir lappuse un jāatver jauna nodaļa, balstoties uz miermīlīgu līdzāspastāvēšanu Katalonijā, caur dialogu, likuma un Spānijas konstitūcijas ietvaros,” piebilda Sančess.

    Apsūdzības noraida visi 12 notiesātie, no kuriem daļa ieņēma ietekmīgus amatus Katalonijas valdībā vai parlamentā, bet citi bija ievērojami aktīvisti. Četrus mēnešus ilgušajā tiesas prāvā viņi tiesai Madridē uzstāja, ka ir netaisnības upuri un prāva būvēta uz nepatiesām apsūdzībām.

    Katalonijas reģionālo valdību joprojām vada politiskie spēki, kas iestājas par neatkarību. Tā tiesas prāvu kritizēja kā „politiski” motivētu, piespriestos cietumsodus nosauca par „vēsturisku kļūdu, kas [..] pasliktina problēmu”, bet Spānijas premjeru Sančesu apsūdzēja, ka viņš „nav darījis neko, lai situāciju atrisinātu caur dialogu”.

    Arī uz 13 gadiem cietumā notiesātais bijušais Katalonijas vicepremjers Džunkerass apsūdzēja Spāniju par cilvēku ieslodzīšanu par viņu politiskajiem ideāliem, un solīja, ka separātisti atgriezīsies vēl spēcīgāki.

    Aizstāvības puse jau paziņojusi, ka pārsūdzēs piespriestos sodus Spānijas Konstitucionālajā tiesā, kā arī vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

    Savukārt bijušais Katalonijas prezidents Karless Pudždemons paziņoja, ka “100 gadi cietumsodos kopumā - tā ir nežēlība”.

    “Tagad vēl vairāk nekā jebkad iepriekš ir jāreaģē. Mūsu dēlu un meitu nākotnei. Demokrātijai. Eiropai. Katalonijai,” aicināja Pudždemons.

    Katalāņu parlaments aicinājis protestētājus mobilizēties visapkārt pasaulei, arī Apvienotajā Karalistē, Francijā, Vācijā.

    Tikmēr Spānijas tiesa pirmdien izdevusi jaunu starptautisko aresta orderi pret bijušo Katalonijas valdības vadītāju Karlesu Pudždemonu, kurš pēc neatkarības referenduma aizbēga uz Beļģiju.

    KONTEKSTS: 

    Katalonijas valdība 2017. gada oktobrī sarīkoja neatkarības referendumu par spīti Spānijas valdības aizliegumam un tiesu atzinumam, ka tas ir pretrunā konstitūcijai. Vēlāk oktobrī Katalonijas parlaments pasludināja neatkarību, uz ko Madride atbildēja, ieviešot tiešo pārvaldi pār autonomo reģionu un atlaižot tā brīža Katalonijas premjera Karlesa Pudždemona valdību. Viņš devās trimdā uz Beļģiju. Baidoties no aresta, Spāniju pametuši arī citi neatkarības kustības līderi, bet vairāki atrodas ieslodzījumā. 2017. gada decembrī sarīkotajās Katalonijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās vairākumu saglabāja partijas, kas iestājas par reģiona neatkarību.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti